Labradoras pussala
- Detaļas
- Publicēts 16 Septembris 2016
- Skatīts: 2914
Pussala Ziemeļamerikas austreņos, Kanādā, starp Atlantijas okeānu, Sentlorensa un Hudzona līci un Hudzona šaurumu.
Platība - 1 600 000 km2.
Vēsture. Atklājuši vīkingi 985.gadā. Mūsdienās pētnieki sliecas uzskatīt, ka Labradora ir tā pati vīkingu sāgās minētā Marklande, kur auga vīkingiem tik nepieciešamie koki un meži bija bagāti ar kažokzvēriem. Tiesa, patlaban vīkingu apmetnes paliekas pussalā vēl nav uzietas.
Nākamie pētnieki bija tikai1497.gadā - Dž.Kabota angļu ekspedīcija.
Fiziskā ģeogrāfija. Pussalā ir Lorena augstienes austreņu daļa - Torngata kalni, augstumā līdz 1676 m. Ziemeļos atrodas Ungavas pussala. Rieteņu un ziemeļu krasti zemi, vietām šēraini. Austreņos fjordi, dienvidu krasti izlīdzināti.
Ģeoloģija. Kanādas vairoga kristāliskie ieži. Dzelzs, niķeļa un vara rūdas atradnes.
Klimats. Dienvidos mērens, ziemeļos - subarktisks.
Vidējā temperatūra janvārī -12oC DA, -28oC ZR; jūlijā 18oC dienvidos, 7oC ziemeļos.
Nokrišņi no 250 mm gadā ziemeļos līdz 1200 mm dienvidos.
Mūžīgais sasalums.
Hidroloģija. Upes krāčainas - Čērčila.
Daudz ezeru - Mistasini, Melvila, Mišikama ezeri.
Daba. Mežatundra, dienvidos taiga.
Kažokzvēri - caunas, lapsas, lūši, ondatras.
Saites.
Kanāda.
