Lētolas pēdu nospiedumi
Angliski - Laetoli footprints.
Seni cilvēku pēdu nospiedumi, kas atklāti Tanzānijas ziemeļos un patlaban tiek uzskatīts par pašu agrīnāko mūsdienu cilvēka esības pierādījumu pieminekli.
Atradumu vieta. Tanzānijas ziemeļi, Arušas apgabals, Lētolas ieleja, Lētolas ciems, apmēram 30 jūdzes uz dienvidiem no Olduvajas aizas.
Atrašana un izpēte. Šos nospiedumus 1978.gadā atklāja antropoloģes Mērijas Likijas vadītā grupa. Tos atstājušas 3 cilvēkveidīgas būtnes svaigi izkritušos un pēc tam sacietējušos vulkāniskajos pelnos. Atrastas apmēram 50 pēdas, kuras stiepās 77 pēdu garumā. Pirksti bija vienādos attālumos viens no otra. Pēc izpētes pēdas atkal aizbēra, lai tās labāk saglabātos. Pēc tam tās no jauna atraka un pārklāja ar caurspīdīgu sintētisku plēvi (ielaminēja!).
Iespējamais vecums. 3,6-3,8 miljoni gadu, patlaban literatūrā raksta ka 3,75 miljoni gadu.
Secinājumi. 200 000 gadu vecāki par Lūsiju un ir tādi paši kā mūsdienu cilvēku pēdu nospiedumi (tomēr literatūrā rakstīts, ka tos atstājuši australopitēki). Tie ir paši senākie oficiālās zinātnes atzītie Homo erectus pēdu nospiedumi.
Secinājumi. Par 200 000 gadu vecāki par Lūsiju un ir tādi paši kā mūsdienu cilvēku pēdu nospiedumi. Tie ir paši senākie oficiālās zinātnes atzītie homo erectus pēdu nospiedumi.
Kopš australopiteka fosiliju atrašanas Āfrikas dienvidu un austrumu daļā XX gadsimta vidū pieņemts, ka cilvēku attīstības šūpulis bijis Āfrikas kontinents. Vēlāki atradumi šajos reģionos, piemēram, 1973.gadā atklātie Australopithecus afarensis piederošie pēdu nospiedumi (pēc atraduma vietas saukti par Laetolas pēdu nospiedumiem) Tanzānijā, hipotēzi par Āfriku kā cilvēku agrīnās evolūcijas šūpuli nostiprināja. Sāka izplatīties uzskats, ka visticamāk hominīni ne vien radušies Āfrikā, bet arī palikuši tur ģeogrāfiski izolēti vairākus miljonus gadu, pirms tie sākuši izplatīties pa Eiropu un Āziju.
Mūsdienās šie pēdu nospiedumi iekārtoti kā tūristu apskates objekts.
