Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Lazdas

"Mazs, mazs puisītis, noplīsuši bikšu gali." (Lazdu rieksts, latviešu mīkla)

Vēsture. Tiek kultivēts kopš neatminamiem laikiem. Lazdu rieksti esot bijuši viens no pieciem svētajiem ēdieniem, ko Dievs reiz dāvājis cilvēkiem.
Lazdas dzimtene ir Mazāzija un Kaukāzs,taču mūsdienās lazdas audzē visā Eiropā.
Lazdas minētas Bībelē un citos senajos tekstos.
Senie grieķi lazdu uzskatīja par poētiskas iedvesmas, vieduma un pareģošanas spēju izraisītāju.
Ķelti uzskatīja lazdu par gudrības koku, tās riekstu kodolā koncentrējoties zinības, lazda ir ķeltu svētais koks. Teika vēsta, ka ar tās rīkstēmno Īrijas ir padzītas čūskas.
Lazdu reksti simbolizē auglību un pārticību, kā arī daudzām tautām ir veiksmīgas laulības,laimes un labklājības simbols.
Nostāsti vēsta, ka lazdu no Mazāzijas uz Eiropu atveduši senie romieši. No tā arī cēlies tās senais nosaukums - Pontijas rieksts.
Eiropas tautām rieksti ir tradicionāls cienasts Ziemassvētku laikā.Īrijā tic, ka kabatā nēsātilazdu rieksti palīdz izārstēt reimatismu.
Latviešu ticējums vēsta - kad lazdām dzudz riekstu, tai gadā dzims daudz bērnu.
Mūsdienās vairākās valstīs, piemēram,Turcijā, Itālijā, Francijā, Spānijā, Kiprā lazdas audzē kā riekstu eksportam.

Lazdu rieksts nogatavojas augusta beigās vai septembrī, vācami līdz oktobra beigām. Tomēr tie nenogatavojas vienlaicīgi un pat vienā kokā var gadīties gatavi un negatavi rieksti.Droša rieksta ārēja gatavības pazīme ir izteikti dzeltena  vai brūna čaulas krāsa. Tukšie rieksti veidojas no pavasarī neapputeksnētajiem sievišķajiem ziediem. tukšie rieksti nobirst zemē pirmie. riekstusiecienījuši arī sīļi, vāveres, peles, jenotsuņi, āpši.

Pasaulē tiek kultivētas apmēram 20 lazdu šķirnes.

Parastā lazda. Latvijā un savvaļā un dārzos visbiežāk aug parastās lazdas Corylus avelana. Tās zinātniskais nosaukums cēlies no itāļu pilsētas Avellas, jo šīs pilsētas apkaime senatnē bija izslavēta kā lazdu riekstu audzēšanas reģions.

Lamberta lazda. Veikalos nopērkamie lazdu rieksti parasti nāk no Lamberta lazdām (Corylus mazima), kas izplatītas Rietumeiropā un ko mēdz dēvēt par fundukiem, lielaugļu lazdām, dižlazdām. Atšķirībā no parastajām lazdām Lamberta lazdām ir gan lielāki rieksti, gan vairāk ražas.

Latvijā parastās lazdas aug auglīgos meža tipos. Lazdas mīl augt pamežā, krūmājos, gar ūdenskrātuvēm, lapkoku un jauktajos mežos. Lazdas var izaugt līdz 7 m augstumam, un 5-6 gadu vecumā krūms jau ir paaudzies un dod labu ražu. No labi ražojoša krūma var iegūt pat 7 kg riekstu. 
Lazdas mūža ilgums ir 60-80 gadu.
Lazdas dabā pavairojas veģetatīvi ar sakņu un celmu atvasēm.

Izmantošana. Uzturā, no tiem gatavo arī aromātisku riekstu eļļu - to uzskata par vienu no labākajām augu eļļām, to izmanto dabisko krāsu un laku ražošanā. Riekstu eļļu izmanto arī parfimērijā.
Balto, vieglo, labi plīstošo koksni izmanto galdniecībā.
No lazdas zariem iegūst labu materiālu groziem. To izmanto mucu, stīpu, loku, spieķu, rokturu un citu mājsaimniecības priekšmetu izgatavošanai.
Tā kā lazdas zied martā, aprīlī, tad agro ziedu dēļ tās izmanrtobiškopībā.
Lazdasogles izmanto zīmējamās ogles izgatavošanai, savukārt lazdas mizas izmanto ādas miecēšanai un krāsošanai.

Medicīnā. Lazdu rieksti ir ļoti vērtīgi, jo satur vairāk par 60% riekstu eļļas, kas bagāta ar dažādām taukskābēm. Šo riekstu lietošana uzturā veicina sarkano asinsķermenīšu rasanos un  normalizē apetīti. Lazdu rieksti stiprina arī sirdi un nervus. Tajos ir specifisks vitamīns, kas aizkavēaudzēju un sirds slimību attīstibu. Tos iesaka ēst fiziskas un garīgas slodzes gadījumos. Tie turklāt satur arī vielas, kas nepieciešamas organismam, lai attīrītos nosārņiem. Dienas deva ir 12 riekstu 3 reizes nedēļā.
Riekstos ir samērā daudz olbaltumvielu, ogļhidrātu, dažādu minerālvelu, vitamīnu - E un B grupas, A, C un PP, kā arī šķiedrvielas.
Tautas medicīnā no seniem laikiem lieto gan riekstus, gan lazdas mizu, saknes un lapas, arī ziedputekšņus, sajauktus ar medu.

Kaitēkļi. Riekstu smecernieks.

Saites.
Kultūraugi.