Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Ledus laikmeti

Trīs pēkšņi ledus kušanas posmi, no kuriem pēdējais bija 8000 gadu atpakaļ.

Ap 10 500.g.pmē. Straujš siltuma periods sekmēja ledus kušanu un zemju applūšanu. Šis applūšanas periods bijis visintensīvākais un cēli pasaules ūdens līmeni par 66 pēdām. Laikā no 9700.–9100.g.pmē. notika arī stipras Zemes magnētiskā lauka svārstības. Lauka spēks pēkšņi samazinājās 5 reizes, tad atkal pastiprinājās. Vēl vēlāk magnētiskie poli nobīdījās par tūkstošiem jūdžu 20–100 gadu laikā. To varētu būt ietekmējuši uzliesmojumi uz Saules un meteorītu lieti.
Siltuma cēloņi nav zināmi. Iespējams, tas varētu būt Velas supernovas sprādziens (45 gg. attālumā).

Pirms 8000 gadiem (ap 9600.g.pmē.). Spēja ledus kušana, kas katastrofiski atsaucās uz lēzeno piekrastes šelfu. Strauja ūdens līmeņa paaugstināšanās appludināja daudzas zemes. Applūšana nenoritēja vienmērīgi, bet to pavadīja zemestrīces pa lūzumu līnijām – tās izsaukuši ledus masīvi, kas slīdējuši jūrās. Tieši zemestrīces arī radījušas milzīgos paisuma viļņus visos okeānos.
Šāda plūdu gaita tika likta priekšā 1970.gados no amerikāņu ģeologa Čezāres Emiliani (Maiami universitāte). Viņš runāja par plūdu sēriju, kas turpinājušies no 4-100 gadiem un izsaukuši krasu pasaules okeāna līmeņa celšanos.
Pie Havaju salām tika uzietas vairākas applūdušas krasta līnijas līdz pat 1100 m dziļumā. Augstākās pludmales tiek datētas ar pleistocēnu (beidzās ap 10 000 gadu apakaļ) un agrāk. Holocēna (tagadējais laiks) laikā krasta līniju svārstības bija daudz mazākas – ūdens līmenis cēlies tikai par 45-40 m laikā no 10 000 – 5000 gadiem atpakaļ. Iespējams, ka pēc tam ūdens līmenis ir samazinājies, taču visai niecīgi.

Tektīti. Klusā un Indijas okeānu tektītu vecums ir 16–9 000 gadu.

1997.gadā notika arheoastronomu, ģeologu, fiziķu, klimatologu, paleobotāniku un citu radniecīgu disciplīnu speciālistu simpozijs. Tie nosprieda, ka agrīna cilvēku civilizācija bija tuvu nākošas komētas-slepkavas pavadīta. Komētu nosauca par Enki (par godu XVIII gs. šveiciešu astronomam).
Tā pirmo reizi nākusi garām Zemei ap 3100.g.pmē. Tad pār zemi birusi akmens šķembu krusa. Tie aktivizējuši vulkānus, zemestrīces un cunami. Spēji beigušās paleolīta kultūras Ķīnā, Korejā un Japānā. Seno austronēziešu kultūra no Taivānas pārvietojās uz Filipīnām.
Uzskata, ka pēc Enki komētas palikušas pēdas – Henderas krāteris Ziemeļaustrālijā un pelnu slānis ledājos abās Klusā okeāna pusēs. Bez tam vienlaicīgi ar Šasta kalna izvirdumu norisa arī to vulkānu izvirdumi, kas atradās Honsju un Hokaido salās.
Tikmēr ap 3100.g.pmē. atkal sāka veidoties Sanrafaēla ledājs Andu kalnos un sasniedza maksimumu ap 2500.g.pmē.
Apmēram 5000 gadu atpakaļ mangrovju mežu izplatība bijusi vislielākā – līdz Talarai (Peru), 3 grādu vairāk uz dienvidiem nekā tagad.
Nogrimušais mežs pie Velingtonas Hatas ielejā Jaunzēlandē (3200.–3000.g.pmē.). Līdzīgs vecumā ar nogrimušajiem mežiem pie Eiropas.
Rietumaustrālijas piekrastē nogrimusi pludmale tiek datēta ar 3000.g.pmē.
Japānas piekrastē silto ūdeņu moluski bijuši izplatīti apmēram par 6 grādi tālāk uz dienvidiem ap 3000.g.pmē.
Plašajā klusajā okeānā salās atrodami daudzi saldūdeņu molusku no Clausiliacea saimes. Zoologiem šis ir nopietns pierādījums sena kontinenta pastāvēšanai. To bagātģās nogulas liecina par procesu krasumu.

Belinga apledojums. Ap 600 000 kvadrātjūdžu ledus pēkšņi iegāzās. Vairāk kā miljons litru saldūdens ieplūda Klusā okeāna dienvidu reģionā katru sekundi. Ūdens līmenis pacēlās par 60 pēdām un ūdens appludināja milzīgas Polinēzijas teritorijas.
Domā, ka straujš svara spiediens uz Klusā okeāna plātni izsauca spiedienu uz Naskas plātni pa līniju, kas saskaras ar Austrumu-Klusā okeāna pacēlumu. Tādējādi Naskas plāksne visai aši sāka līst apukš Dienvidu-Amerikas plātnes malai un Andu kalni strauji pacēlās.

Strauji pacēlās Andi, bet zemu nolaidās Polinēzija.

Pirms 20 000 gadiem, beidzoties pēdējā apledojuma maksimuma fāzei, sākas pakāpeniska ziemeļu puslodes sasilšana, kuru gan uz laiku pārtrauca trīs aukstuma viļņi. Trešais aukstuma vilnis, ģeologu nosaukts par jaunāko driasu, sākās ap 10 900.g.pmē., nomainot silto un mitro aleroda laikmetu.

Vēl arvien turpinās diskusijas par to, kas pirms 12 900 gadiem izraisīja tik krasu temperatūras kritumu. Kā viens no iespējamajiem iemesliem tiek minēta Ziemeļamerikas ledus segas kušana, kad papildus saldūdens pieplūdums Pasaules okeānā izjauca siltuma cirkulāciju.

Saites.
Ģeoloģija.