Melanēzieši
Ģenētika. Interesi izraisa secinājumi par deņisoviešu ģenētisko radniecību ar Melanēzijas iedzīvotājiem (par to jau bija rakstīts iepriekšējā rakstā par deņisoviešiem). Protams, tas neliecina, ka melanēziešu senči savā ceļojumā apmeklējuši Altaju. Bet tas var liecināt par deņisoviešu gēnu izplatību citās senās Āzijas populācijās, tai skaitā arī tajās, kas dzīvoja okeānu krastos ceļā uz Melanēziju. Un šeit parādās nesaskaņas antropologu viedokļos par melanēziešu veidošanas procesiem.
Polinēziešiem un mikronēziešiem puse gēnu sakrīt ar melanēziešiem, bet gēnu plūsma no melanēziešiem uz Dienvidāzijas populācijām saskatāma Indonēzijas un Dienvidaustrumu Āzijas iedzīvotāju sejās.
Tradīcijas.
Melnā maģija. Kaitnieciskos maģiskos rituālus uzskatīja par īpaši iedarbīgiem, ja to veica ar kaut kādiem priekšmetiem, kam bijusi saskare ar upuri - nagiem, matiem, drēbēm, ēdiena paliekām utt. Melanēzieši tai pat nolūkā meta ugunī izraudzītā upura matus vai ēdiena paliekas. Viņi domāja, ka šādas darbības rezultāts būs cilvēka slimība vai nāve.
Vienots bezveida spēks - mana.
Kosteņku negroīdi. Kosteņku apmetnē Voroņežas apgabalā pirms 30 tūkst. gadu dzīvoja cilvēki ar savdabīgu negroīdu pazīmju kompleksu. M.Gerasimova Antropoloģisko rekonstrukciju laboratorijā starp vairākiem, pēc galvaskausiem gatavotiem seno cilvēku atveidiem ir arī viena Kosteņku negroīda skulpturālais portrets (par šīs laboratorijas darbiem var izlasīt un aplūkot arī citus portretus vairākās grāmatās, piem. М.М.Герасимов. Люди каменного века.М. Наука. 1964., kā arī interneta vietnē http://www.kunstkamera.ru). Šī cilvēka genoms atbilst Homo sapiens genomam, kaut antropoloģijā šī cilvēka parādīšanās pie Volgas ir liela mīkla. Tam ir mūsdienu melanēzieša galvaskauss! Tas pierāda, ka senatnē cilvēki varēja migrēt dažādos virzienos dažādā laikā, bet mēs no šiem atradumiem mēģinam salikt mozaīku.
