Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Mikēnas

Atrašanās vieta. Grieķijas kontinentālās daļas DR, Peloponēsas pussalā Korintas zemes šaurumā. Patlaban atdalīta no pārējās valsts ar mākslīgo Korintas kanālu.

Vēsture. Pilsēta bija tilts starp Mīnojas civilizāciju Krētā un klasisko Grieķiju, uzplaukums datējams ar XVI gs.pmē. Mikēnas bijusi vēl bagātāka pilsēta nekā Troja. Pilsētā valdīja Pelopīdu dinastijas ķēniņiAtrejs, Agamemnons u.c. 
II g.tk.pmē. beigās Mikēnas ieņēma un nopostīja kareivīgās doriešu ciltis no Grieķijas ziemeļiem. Iebrukums izraisīja vispārēju kultūras pagrimimu uz vairākiem gadsimtiem.
Ap 170.gadu pa šo apvidu ceļojs Pausānijs, kas aprakstījis redzēto.

Atklāšana un izpēte. Vēl pirms Šlīmaņa bija atrakti Lauvu vārti un mantnīcas.
Pirmais pilsētas pētnieks bija Henrihs Šlīmanis. Lai gan pilsētas drupas klāja augsnes virskārta un avju ganāmulki ur plūca zāli, pilsētas atrašanās vieta bija diezgan viegli nosakāma. Pie izrakumiem Šlīmanis ķērās 1876.gadā 54 gadu vecumā ar 63 strādniekiem. No 19.augusta turpināja darbus jau vidēji ar 125 strādniekiem un četrām gružu aizvākšanas ķerrām.
Pirmais ko viņš pēc daudzām un neskaitāmām vāzēm atklāja, bija kāds dīvains aplis, ko vedoja divkāša stāvus liktu akmeņu rinda. Pētnieks uzskatīja, ka atklājis Mikēnu apaļo agoru – akmens solu, uz kura sēdējuši pilsētas tēvi sapulcēs. Kad Pausānija darbos viņš atrada rindas, kas stāstīja, ka sapulču laukuma vidū atradies varoņa kaps, viņš ar kādu pārdabisku apskaidrību saprata, ka atklājis Agamemnona kapu.
Kad viņš atrada nākamās deviņas kapu vietas (5 kapa šahtas iekšpus mūriem, 4 par 100 gadiem jaunākus kuolveida kapus ārpus mūriem), pie kam 4 reljefs bija labi saglabājies, izgaisa viņa zinātniska piesardzība: „Patiesi, bez mazākās šaubīšanās es var teikt, ka šeit esmu atradis kapus, kurus Pausanijs, saskaņā ar tradīciju, piedēvē Atrejam, vīru valdniekam Agamemnonam, viņa ratu vadītājam Eirimedontam, Kasandrai un viņu pavadoņiem!" Par to tika nosūtīta telegramma Grieķijas karalim.
Darbi mantnīcu atakšanā virzījās ļoti lēni, jo gruvešu slāņi bija ļoti cieti. Atradumi bija bagātīgi: frīžu fragmenti, apgleznotas vāzes, terakotas Hēras statujas, akmens veidnes rotu aliešanai, vāpēti māla ornamenti, tikla krelles un gemmas. Veikto darbu apjoms biis liels, jo pie mūra bijis 26 m biezs gruvešu slānis, bet tālāk no 13–20 m.

No 1951.- 55.gadam Mikēnās tika uzieti 24 apbedījumi šahtu veida kapos.

Arhitektūra. Pāri pilsētai pacēlās akropole ("augšējā pilsēta" - grieķu val.), kas atradās uz stāvas klints.

Aplūkojamie objekti. 
Mantnīcas. Atraktas vairākas mantnīcas, būtībā apbedījumi, kuras sākotnēji tika uzsatītas par maizes krāsnīm, slavenākā no tām - Atreja mantnīca. Apbedījumos uzietas cilvēku atliekas, kas burtiski bija apkārtas ar zeltlietām. Šie cilvēki tikuši kremēti, bet steigā un nepilnīgi – vēl nesadegušie ķermeņi tika apbērti ar zemi un oļiem. Pats Šlīmanis uzskatīja, ka tie ir "Iliādā" minēto mikēniešu vdoņu kapi, taču daudz kas par to liek šaubīties. Domājas, ka tie ir par 400 gadiem senāki ķēniņu apbedījumi.
Nekārtība apbedījumos vēlāk tika izskaidrota: apbedīšana šahtu tipa kapos notika pakāpeniski, nevis vienlaikus. Apglabājot katru nākamo nelaiķi, nobīdīja malā iepriekšējos pussatrūdējušos pīšļus, un pēc tam kaps tika aizbērts.

Lauvu vārti. Atrakti vēl pirms Šlīmaņa pētījumiem. Tie ir galvenā ieeja pilī.

Akropole. Pilsētas nocietinātākā daļas aizsargsienas bija veidotas no milzīgiem bluķiem. Akropolē bija pils.

Pils. Vēl pirms Šlīmaņa pētījumiem bija atrakti tā saucamie Lauvu vārti, kas ir galvenā ieeja pilī. Tajos redzams ļoti interesants dzelkšņveida akmeņu savienojums, kam līdzīgs ir Stounhendžā Britu salās. Vēl to augšpusē ir interesanta iezāģēta plaisa, kuru daži pētnieki uzskata par augstas tehnoloģijas pēdām akmens apstrādē sirmā senatnē.

Kapenes. Tās atrodas netālu no akropoles un būvētas no akmens kapenēs uzieti daudz bronzas ieroči un zelta izstrādājumi.
Pirmais kaps. Tajā uzgāja triju cilvēku atliekas. Uz katra no tiem bija 5 tīra zelta diadēmas, zelta laurlapas un krusti.
Kāds cits kaps. Tajā bija apbedītas 3 sievietes, savāca ap 700 plānu zelta plākšņu ar brīnišķīgiem ornamentiem: dzīvnieki un ziedi, tauriņ un galvkāji. Zelta rotas ar dazādu skatu attēlojumiem, ar lauvām un citiem dzīvniekiem, ar karavīriem, kas izcīna nāves cīņu. Rotaslietas lauvu, grifuun gulošu briežu veidā, rotas, kas attēlo sivietes ar baložiem.

Atreja mantnīca. Tipisks, bet vislielākais, Mikēnu kultūras apbedījums: apaļš un šahtveidīgs, noslēpts zem koniska zemes uzbērumkalna. Vecums – ap 1300.g.pmē. Blakus mirušam atrastas daudz zeltlietas. 13 m augsta kupolveidīga pazemes celtne. Pārdroši liktās velves ir saslietas no cikopiskiem akmeņiem, un tās saturēja pašu akmeņu smaguma spēks.

Eiboja kalns. Atrodas Mikēnu malā. Tajā ir pravieša Elijas kapela.

Atradumi.
 Šlīmaņa atrastie dārgumi bija izvietoti regulārā četrstūrī, tādēļ pieņēma, ka tie bijuši šķirstā. Starp dārgumiem atrada arī metāla stieni, kuru Šlīmanis uzskatīja par šķirsta atslēgu. Zeltlietas no Mikēnām šodien var aplūkot Valsts arheoloģijas muzejā Atēnās (adrese: Patisson 44).

1. Agamemnona nāves maska – no zelta. Nav nemaz Agamemnona. Šāda maskas aizsagāja mirušos aizkapavalstībā. Mirušo galvas zem tām pārvērtās putekļos.
2. Krūšu plāksnes.
3. Zelta kronis – tāds bija ap galvu vienam no apglabātajiem. Pie pieres apsēja tam stāvus visapkārt galvai bija piestiprinātas 36 zelta lapas.
4. Piecas zelta diadēmas līdz ar zelta stiepli, ar kuru tās bija iestiprinātas pie galvas.
5. Zelta krusti.
6. Rotadatas.
7. Rozetes.
8. Matu cirtu sturētāji.
9. Kalnu kristāli.
10. Stūrainas ahāta kaklarotas.
11. Rokassprādžu locekīši, rokasssprādzes.
12. Sardoniksa un ametistalēcveida emmas.
13. Apzeltīti sudraba zižli ar kalu kristālu rokturiem.
14. Zelta kausi.
15. Zelta kārbiņas.
16. Alabastra rotaslietas.
17. Zīmoggredzeni – ar burvīgām intaljām.
18. Pieres apsēji un jostas.
19. 110 zelta ziedi.
20. Pogas - 68 bez u 118 ar intaljas ornamentiem, vēlāk minētas vēl 130 citas pogas.
21. Tempļa zelta modelis.
22. Zelta galvkājis.
23. Strausa ola – sākumā Šlīmanis to noturēja par alabastra vāzi. Tā liecināja par kultūras sakariem ar Ēģipti.
24. Vāzes ar ģeometrisko ornamentu – tādas jau ap 1500g.pmē. feniķieši atveda uz Tutmesa III galmu. Arī pierāda kultūras sakarus ar Ēģipti.
25.  Senākais zirga attēlojums Eiropā.

Kopumā Šlīmaņa pieakstos atradumu uzskaitījums aizņem 206 lielas lapaspuses.

Šlīmaņa kolekcija. Kolekcijas vērtība nebija aprēķināma. Saskaņā ar testamentu, kolekcijā pēc īpašnieka nāves vajadzēja pāriet tās nācijas muzeja īpašumā, „kuru es mīlu visvairāk un vērtēju visaugstāk." Vispirms viņš to piedāvāja Grieķijas, tad Francijas valdībai. Kādu brīdi viņš apsvēra domu par kolekcijas pārdošanu Krievijai. Beigu beigās kolekcija tomēr tika nodota Berlīnei, par to jāpateica ārstam un arheologam amatierim Virhovam, jo viņam izdevās panākt Šlīmaņa ievēlēšanu par Antropoloģijas biedrības goda biedru, bet dažus gadus vēlāk par Berlīnes goda pilsoni.

Saites.
Sengrieķu kultūras centri.

Senā Grieķija.