Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Malta

Malta. Nosaukums cēlies no grieķu vārda meli (vai malet - feniķiešu val.?) - "medus," tās vērienīgās bišu populācijas dēļ. Maltā vairums ēku ir gaiša medus krāsā. Agrāk tā arī saukta par Melitu - "Medus salu." Paši maltieši savu dzimteni mēdz dēvēt arī par Mīlas salu vai Saulaino salu.

Salu arhipelāgs un valsts Vidusjūrā starp Sicīliju un Āfriku - viena no mazākajām pasaules valstīm.
Agrākais salu kopas nosaukums - Gaudomelīta.

Platība - 316 kvkm, Maltas salai - 246 kvkm.

Galvaspilsēta - Valeta. .

Oficiālās valodas: maltiešu un angļu. Pirms kāda laika otrā valsts valoda bija itāļu. Viena no pasaulē mazākajām un apdzīvotākajām valstīm.
Iedzīvotāji - vairāk kā 425 000, maltieši (385 000 - 1986.gadā) 1300 iedz./km2.
Reliģijas - 90% katoļticīgo. Katolisms ir maltiešus vienojošs faktors.
Braukšana pa nepareizi pusi.

Ģeogrāfija. Maltas valsti veido trīs apdzīvotas salas - Malta (no tās valsts nosaukums), Goco (agrāk - Gaudosa), Kamina un divas neapdzīvotas salas - Filfla un Kemuneta. Līdz Āfrikas krastam ir tikai 300 km. 

Tūristam! Auto īrei 350-700 eiras drošības nauda, braukšana pa kreiso pusi.
Pusstundas brauciens ar tradicionālo laivu - 10 eiras.
Līdz Sicīlijai var aizbraukt 19 minūtēs ar ātrgaitas prāmi, jo tā ir tikai 90 km tālu.
veloceļotājiem jāatceras, ka ceļu infrastruktūra maz piemērota riteņbraucējiem, jo uz pusmiljonuiedzīvotāju Maltā reģistrēti 390 000 auto.
Sabiedriskais transports - labākais ceļotājam, taču bieži pārpildītsun pieturā var pat neapstāties.
Takši dārgi.
Iespēja - palikt izklaidēm bagātākās vietās, kā piemēram, Sentdžuliānas pilsētā.
Īpašs tūrisma virziens esot spoku stāsti!

Daba. Dabas Maltā nav - nav ūdeņu, nav mežu, ir tikai jūra.
Ūdens trūkuma dēļ ir trūcīga flora. Vienīgais nelielais meželis esot prezidenta rezidences parkā. Tādēļ nav vietējā koka būvmateriālu.
No savvaļas dzīvniekiem vienīgie ir truši, kas šeit ir nacionālais ēdiens.

Klimats. Vasaras ir ļoti karstas, kad no Āfrikas ieplūst karstās gaisa masas - dienā temperatūra nenokrīt zem 33oC. Augustā ir neizturami karsti. Gada aukstākais mēnesis ir janvāris - vidējā dienas temperatūra ir +20oC. 
Saulaino dienu skaits ir viens no augstākajiem Eiropā.

Ģeoloģija. Pamatā salu visma veidota no kaļķakmens plato 240 m augstumā.

Likumi. Aborti ir aizliegti.

Vēsture. Uzieti daudzi neolīta laika atradumi, pirmie iedzīvotāji ieradušies ap 5000.g.pmē.
Pēc 1000.g.pmē. Maltu kolonizēja feniķieši, kas to sāka izmantot kā pieturas vietu tirdzniecības ekspedīcijām. Vēlāk to iekaroja kartāgieši, kas no 480.g.pmē. te sāka audzēt olīvas un ražot audumus.
Pēc II Pūniešu kara sākuma 218.g.pmē. salas nonāca romiešu valdīšanā un tika iekļautas Sicīlijas provincē.
Maltā daudz leģendas saistītas ar apustuli Pēteri, jo tieši viņš uz Maltu esot atnesis kristietību. Lieta tāda, ka Maltu viņš apmeklējis tādēļ, ka viņa kuģis cietis negadījumā. Saskaņā ar maltiešu leģendu Sv.Pēteris te esot izdziedinājis Mdinas pilsētas (toreiz galvenā Maltas pilsēta) ķēniņa Publiusa slimo tēvu. Tāpēc visa pilsēta pievērsusies kristietībai un Publiuss kļuvis par pirmo Maltas bīskapu.
VI gs. Bizantija atkaroja Maltu ostgotiem.
870.gadā Maltu sagrāba arābi, kas salu noturēja 200 gadu, ļoti ietekmējot maltiešu valodu un kultūru.
1091.g. kontroli pār salu nodibināja normāņi.
Maltas ordeņa (Sv.Jāņa ordeņa) kontrolē sala bija 268 gadus.
1551.gadā sultānam Suleimanam I neizdevās ieņemt Maltas salu.
1565.gadā osmaņu turki pielika lielus spēkus, lai iekarotu Maltas salu. Salas aplenkums (Maltā saukts par Lielo aplenkumu) ilga no 20.maija līdz 11.septembrim. Valetas ostu aizsargāja Jāņa ordeņa bruņinieki, kas noturējās līdz spāņu papildspēku atnākšanai. Tā arī osmaņu turki nekad neieņēma šo salu.
1813.gadā Malta kļuva par britu koloniju. Tā bija kā patstāvīga konstitucionālās monarhijas valsts britu kroņa paspārnē un ietilpa Britu sadraudzībā. Savas stratēģiski nozimīgās atrašanās vietas dēļ sala kļuva par svarīgu britu jūras flotes bāzi un kuģu atjauno;sanas centru.
1939.gadā šeit pēdējo reizi sniga sniegs.
1964.gadā ieguva neatkarību no Lielbritānijas.
1974.gadā trīs Maltas salas tika pasludinātas par republiku.
1989.gadā Maltā pirmo reizi aci pret aci tikās ASV prezidents Džordžs Bušs vecākais un PSRS prezidents Mihails Gorbačovs, tādā veidā izbeidzot "aukstā kara" ēru.
Kopš 2004.gada ES dalībvalsts (tai pat gadā, kad Latvija).
Tagad salā ieradušies daudz bēgļu no Āfrikas krastiem.

Aplūkojamie objekti.
      Dolmeņi.
      Ratu grambas.
Maltas salā.

Maltas sala. Patīkams Vidusjūras klimats. 27 km garumā un 15 km platumā. Tajā nav nevienas upes vai ezera. Dzeršanai izmanto atsāļotu jūras ūdeni.
Valeta. De facto valsts galvaspilsēta, tās baroka arhitektūras mantojums ir UNESCO sarakstā. Ap 65 000 iedzīvotāju (7000 pašā Valetā, pārējie piepilsētās). Dibināta 1566.gadā, nosaukta par godu Maltas ordeņa mestram Žanam Parizo se la Valletam, par izturību Lielajā aplenkumā 1565.gadā. Uzbūvēta gandrīz vai tukšā vietā Vidusjūras malā. Viens no lielākajiem cietokšņiem pasaulē. Pilsētas senākajā daļā ieliņām ir ģeometrisks plānojums. Lielākā daļa senatnīgo ēku celtas XVI gs. - pārsvarā baroka arhitektūra.
2018.gadā tā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta.
      Triju pilsētu rajons. Trīs pilsētas vienu no otras šķir tikai daži soļi.
      Zvejnieku laiviņas luzzu - Maltas simbols.
      Paceville. Naktsdzīves rajons ar krogiem, bāriem un klubiem.
      Sv.Jāņa katedrāle. Ļoti daudz zelta. Maltas ordeņa XVI gs. celta baznīca. Ir galvenā zāle un gleznu zāle. 2 Karavadža gleznas - "Galvas nociršana Jānim Kristītājam" (The Beheading of Saint John the Baptist) un St.Jerome Writing. Šodien tā ir arhitektūras, interjera un mākslas muzejs. Pie ieejas baznīcā dod vilkt čībiņas, lai neklaudzētu kurpes. Interesantas ir kapavietas baznīcas grīdā ar skeletiņiem. trepītes uz otro stāvu.
      Ieroču pils. The Palace Armoury
      Lukas lidosta.
      Manoela teātris. Viens no vecākajiem Eiropā, dibināts XVIII gs. 30.gados

Barraca dārzi.
Lielās ostas panorāma.

Grieķu vārti.
Gaišzilā grota.

Papaija ciems.
Te1980.gadā uzņemta Holivudas filma par spēkavīru Papaiju ar Robinu Viljamu galvenajā lomā. Filma neesot neko izdevusies, tomēr parks joprojām ir viena no populārākajām apskates vietām Maltā. Ciematiņš ir pilnīgi mākslīgs, ieejas maksa diezgan liela. No Nīderlandes vesti kokmateriāli, no Kanādas - dakstiņi jumtiem.

Megalīti. Maltā ir sešas (vai septiņas?) megalītiskas svētnīcas, kas iekļautas UNESCO sarakstā - Ģgantija, Tahagrata, Hadžarkima, Mnajdra, Tariksena. Tās ir IV-III g.tk.pmē. celtu lielakmeņu svētnīcu paliekas. Tajās uzieti akmens elku tēli, reljefi (biežākie motīvi no dzīvnieku pasaules), milzīgas akmens plāksnes, altāri (bieži izgreznoti ar spirālēm), pavardu vietas, nišas, orākuli. No putna lidojuma svētnīcas atgādinot milzu kaķa ķepu.  Svētnīcās uzieti tūkstošiem cilvēku kaulu.
      Hadžarkims. (Hagar Qim) 5000 gadu veca megalītiska svētnīca, tiek uzskatīta par vienu no senākajiem pasaulē. Tā celtniecība sākta ap 3700.-3200.g.pmē.
      Mnajdra. Megalītiska svētnīca. Arī ir viena no vecākajām būvēm pasaulē.2001.gadā to sapostīja vandāļi, sabojājot ap 60 akmeņu un  sazīmējot uz tiem grafiti.
      Hipogejs. Senākais pazemes megalīts pasaulē, Maltas salā.
      Ģgantija. Megalīts Goco salā.

Mdina. Kādreizējā Maltas galvaspilsēta, sena citadele salas vidienē. Pilsētu VII gs.pmē. dibinājuši feniķieši. Romieši to nosaukuši par Melītu, arābu varas laikos pārdēvēta par Mdinu un krietni sarukusi, tā arī neatgriežoties pirms 1530.gada izmēros.
Vietējie to dēvē par "mēmo pilsētu," jo Mdinā dzīvo tikai trīs simti cilvēku. Īpašumus šeit nodod no paaudzes paaudzē. Ļoti šauras ieliņas. Pie pilsētas vārtiem tūristu vadājošu ratu rindas.
Saskaņā ar maltiešu leģendu Sv.Pēteris te esot izdziedinājis pilsētas ķēniņa Publiusa slimo tēvu. Tāpēc visa pilsēta pievērsusies kristietībai un  Publiuss kļuvis par pirmo Maltas bīskapu.
Mdina atjaunota laikā no 2008.-2016.gadam un šodien izskatās ļoti skaista. Karameļu un medus krāsas nami, krāsainas durvis ar neparastiem slēģiem.
Gadā to apmeklē ap 700 000 tūristu. Te filmēta "Troņu spēles."

Rabata. Sv.Pāvila katakombas.

Dingli klintis. Dabisks bastions salas dienvidos, kas nosaukts par godu maltiešu arhitektam Tomasam Dinglam (Tommaso Dingli). No tām paveras skaists skats uz baltām klintīm un Filflas salu jūrā. Var vērot saulrietu.

Sv.Antona botāniskais dārzs.

Filflas sala. Maza - tikai 6 ha liela un 5 km attālumā no Maltas salas. To drīkst apmeklēt tikai ar īpašu atļauju zinātniskos nolūkos, jo ir nozīmīga putnu ligzdošanas vieta.Tiek uzskatīts, ka senie maltieši salu uzskatījuši par svētvietu, tāpēc tās virzienā uzcelti 2 megalītu tempļi - Mnajdra un Hadžarkims.

Goco sala. Gozo. Maltas arhipelāga otrā lielākā sala, saukta par Maltas skaisto mazo māsu.. Platība – 67 km2. Izvietota uz 3 pakalniem, ir zaļāka un gleznaināka par Maltu. Piemērota vieta klinšu kāpējiem un laivotājiem.
Ainaviski līcīši. Lepojas ar skaistām Vidusjūras lauku ainavām. Tur no maltas salas var nokļūt ar prāmi, kas kursē reizi pusstundā, ceļš aizņem ap 15 min.  Prāmja biļete jāpērk tikai atpakaļceļā.
Ramlas līcis. Goco salā viena no slavenākajām pludmalēm.
      Azūra logs. Apmēram 28 m augsta kaļķakmens arka. Izveidojusies pirms vairākiem tūkstošiem gadu pie Dveiras līča, sabrūkot kaļķakmens alai, patlaban jau sabrucis. Filmētas filmas "Troņu spēle," "Titānu cīņa" (1981.g.), "Grāfs Monte Kristo" (2002.g.). Viena no visvairāk fotografētajām vietām salā. Iekļauta Natura 2000 objektu sarakstā. Pie tā daudz fotografējās jaunlaulātie, uzskatot, ka viņu laulība būs tikpat mūžīga kā šī klinšu arka.
      Wied il Mielah. Vēl viena arka klintīs, mazzināmāka par Azūra logu.
      Goco tilts. Dabisks akmens tikts ar arku vairāku desmitu metru augstumā Goco salas piekrastē.  Tam cauri var iziet neliels kuģis. 
      Zilā grota. II Pasaules kara laikā tā bija patvērums civiliedzīvotājiem. Labos laikapstākļos turpu var doties ar kuģīti.
      Palazzio Parisio. Greznākā salas savrupmāja, saukta par Maltas "mazo Versaļu."
      Naduras lauki. Goco salas galējos austrumos. Reti sastopamas unikālas ainavas Maltā.
      Džagantija. Megalīts. 5500 gadu vecs, vecākā no Maltas svētnīcām un ir otra senākā reliģiozā celtne pasaulē. Goco leģendas stāsta, ka šosvētnīcu cēlusi milzu sieviete ar bērnu uz pleca. Tur atrastās skulptūras liecina, ka svētnīca tikusi izmantota auglības rituāliem. XIX gs. seit veikta teritorijas tīrīšana un daudzi artefakti tādēļ zuduši. PIe svētnīcas ir muzejs.
      Zemūdens alu sistēma. Nirēji var izpeldēt cauri.
      Kalipso ala.
      Džgantijas svētnīca. 
      
Šlende. Pilsēta, tajā ir XVI gs. celts tornis un sāls ieguves vieta pie jūras.

Komino saliņa. „Ķimenes sēkliņa.” Te oficiāli dzīvo tikai 3 cilvēki.
Zilā lagūna. Pludmale, briesmīgi daudz cilvēku,īpaši brīvdienās.
Marsakloka. Šeit reklamētais zvejnieku ciemata tirdziņš ir Ķīnā ražotu suvenīru sakopojums.
Sv.Pētera baseins. Netālu no Marsakloka ciema. Briesmīgi daudz cilvēku.
Trīs pilsētas???
Kristāla līcis.
Te var snorkelēt un aplūkot alu. Vajag piebarot ar rupjmaizi, tad zivju ir simtiem!

Slīmas pludmales klubi. Pārpildīti un nolaisti.

Tradīcijas.
Maltiešu zvejnieki sauc savas laivas par luccu (luzzu - latviski izrunā kā "lūdzu"), un to priekšgalā uzkrāso acis. Uz sāniem zīmēta senēģiptiešu dieva Hora acs - aizsardzībai.

Svēto festivāls. Katrai pilsētai ir savs svētais aizbildnis, kam par godu tiek svinēti svētki. Procesijai pa priekšu iet mūki un priesteri, aiz tiem vīri nes svētā tēlu. Pie baznīcām dzied, no jumtiem met konfeti. Ik pa brīdim šauj salūtu.

wisitmalta.com

Saites.
Maltieši.