Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Mutācijas, mutanti

Mutatio - "mainīšanās," "pārmaiņas" (latīņu val.).

Pēkšņa, krasa vienas vai otras organisma pazīmes vai īpašības pārmaiņa, kas iedzimst nākamās paaudzēs.

Mutāciju teorija - ideālistiska teorija par sugu izcelšanos. Pēc šīs teorija jaunas sugas lēcienveidā (mutējot) rodoties no vecajām, kurās iekšēji impulsi izraisot kāda "radoša spēka" atmodu.

Horizontālo mutāciju labs piemērs mūsdienās ir daudzo suņu šķirnes.

Modernā evolūcijas teorija apgalvo, ka lielais vairums mutāciju ir kaitīgas un organismiem ir īpaši mehānismi to novēršanai. Kuriozs ir tas, ka neodarvinismā (Sintētiskā ET) šīs kaitīgās mutācijas uzkrājoties (recesīvās alēles; ģenētiskais slogs) tomēr beigās, kad izpaužas, dod uzlabotu indivīdu.

Īsumā ideja ir ļoti vienkārša - īpašos apstākļos dažas mutācijas izrādās noderīgas (defekts kļūst par efektu) un dabīgās izlases ceļā tiek nostiprinātas līdz kļūst par normu, veidojot mikro vai makro evolūcijas norises.
Piemērs: eiropiešu cilmes homo sapiens sapiens īpatņiem bieži sastopama mutācija CCR5 gēnā, kas tā īpašniekiem dod papildu rezistenci pret HIV iekļūšanu šūnā (HIV nez kāpēc grib iebraukt pilī gandrīz vienīgi ar šī gēna kodēto proteīnu). Hipotēze: mutācija jau bijusi noderīga pret kādu masveida sērgu, kas Eiropas kontinentu pārstaigājusi kaut kad vēsturē (mēris vai bakas - galvenie kandidāti) ļaujot izdzīvot tieši šiem mutantiem. Tātad vēlreiz - īpašie apstākļi, x - faktors (-i) un dabīgā izlase - dabūjam situāciju, kad citkārt nelabvēlīgs process (mutācija) kļūst par kādas dzīvības entitātes glābēju. Gadījumos, kad kaut kas no vajadzīgā iztrūkst, dabūjam lugu ar īpaši dramatiskām beigām - varoņi (populācija (-s), suga (-s)) mirst, skatītāji raud.

Un tā ir radušās visas sugas? Ir sarēķināts , ka visas nejaušās mutācijas (no kurām tikai dažas ir derīgas) - tātad visas, kuru vairums ir nedrīgas notiek tikai 1 gēnā no 10 miljoniem gēnu. Un tas ir daudz daudz par maz, lai zemes 4,5 miljardu gadu laikā sarastos esošās sugas.

1.Nejaušās mutācija 1 uz 10 miljoniem gēna replikāciju ( no tām 99% pasliktina - evolūcijai neder).
2. Virzītās mutācijas 1 uz 1 000 gēniem (imūnrakcijās). Tās nav nejaušas.
3. Ir 7 virzīto mutāciju tipi (Ļ.Bergs.Nomoģenēze).
4.Tikai viena ceturtdaļa no kļūdām gēnu repllikāciju laikā izpaužas kā mutācija (t.i. kaut ko ietekmē).
5.Vienas paaudzes laikā ir 10 mīnus piektajā līdz
10 mīnus septītajā nejaušo mutāciju.
Citāts no "Bioloģijas okasgrāmatas":Gēnu mutāciju biežums ir zems...Parasti mutantā alēle pazemina dzīvotspēju."
Neatkarīgi no tā, vai kāds atdzīst vai neatdzīst pulksteni, mutāciju biežuma laiks ir sarēķināts.
No tām 99% ir evolūcijai nederīgas.
ir sarēķināts, ka ne tikai Zemes 4,5 miljardi gadu, bet arī Visuma 15 miljadi gadu (tas panspermstiem) būtu par maz, lai nejaušo mutāciju dēļ sarastos sugas. Pasaule netop uz dullo.

Kāpēc ar retām, nejaušām mutācijām nepietiek, LAI RASTOS JAUNA SUGA?
Tāpēc, ka tikai 0,25 % nejaušo mutāciju noved līdz jaunas pazīmes veidošanai.
Tāpēc ka gandrīz visas nejaušo mutāciju rezultā`tā radušās pārmaiņas pazemina, ne uzlabo dzīvotspēju.
Tāpēc, ka 97% nejaušo mutāciju trāpa intronā, kas vispār neko nekodē (vismaz nav zināms).
Tāpēc, ka darvinisma muzeja zinātnieks saka: Nē, nav mākslīgi radīta neviena jauna suga.
Tāpēc, ka nav NOVĒROTA neviena jaunas sugas rašanās arī dabīgā ceļā.
Tāpēc, ka abi pēdējie teikum satur divus no trim zinātnes kritārijiem - eksperiments un novērojums.
Arī trešo kritēriju - iespēju atkārtot - Evolūcijas Teorija neiztur.
Tāpēc arī Karls Popers darevinismu pie zinātnēm nepieskaita - vav iespējams falsificēt. Paldies par uzmanību, ja tāda bija. 

Raksti.
Nejaušas ģenētiskas mutācijas augošās smadzenēs - vai dažādo personību atslēga?