Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Mākslīgie pavadoņi, Zemes

Tie ir mākslīgas izcelsmes objekti (ZMP), kas lido ģeocentriskā orbītā ap Zemi. Zināmos no tiem ir sūtījuši paši Zemes iedzīvotāji. ZMP riņķo 200 km augstumā virs planētas virsmas un nodrošina dažādas zemiešu vajadzības.

Raugoties no Zemes, pavadoņi izskatās kā zvaigznes ar mazu vai vidēju spožuma intensitāti, pie tam tā mainās, jo ZMP rotē. Visbiežāk tiem ir neregulāra forma. Tie atstaro Saules gaismu un veido tā saucamos "zaķīšus." 

Vēsture. Pirmo MZP - Sputnik-1, ievadīja ģeocentriskā orbītā krievi 1957.gada 4.oktobrī. Tas apliecināja visai pasaulei, ka PSRS var nogādāt atombumbu faktiski jebkur, tālu apsteidzot ASV iespējas. Bija sākusies cīņa par sasniegumiem kosmosa telpā.
1958.gadā, četrus mēnešus pēc tam, ASV veiksmīgi palaida savu pirmo satelītu - Explorer-1. Šī diena tiek uzskatīta par ASV kosmosa ēras sākumu. Zemes mākslīgā pavadoņa palaišana bija daļa no ASV programmas Starptautiskajam ģeofizikas gadam. Satelīts funkcionēja līdz pat 1970.gada 31.martam, kad tas iegāja atmosfēras augšējos slāņos virs Klusā okeāna un sadega. Par lielāko Explorer-1 panākumu tiek uzskatīts tā ieguldījums Van Allena radiācijas joslas atklāšanā.
1960.gada 22.jūnijā startēja pasaulē pirmais spiegošanas pavadonis GRAB-1. Pavēli par tā startu deva ASV prezidents 4 dienas pēc amerikāņu spiega Pauera notriekšanas virs PSRS. Tas izlūkoja padomju pretgaisa aizsardzības radarus Eiropā un Klusā okeāna reģionā.
1964.gadā no Kanaverala raga kosmodroma ASV tika palaists pirmais, tikai meteoroloģiskiem pētījumiem paredzētais satelīts "Explorer 16."
Pēdējais ģeogrāfiskais zemju atklāšanas gadījums notika tikai XX gs. pašās beigās, kad 1998.gadā ar ZMP palīdzību 75 km no Grenlandes atklāja Tobiasa arhipelāgu - sastāvošu no 6 salām.
Pašlaik plānots jauns ZMP palaišanas veids. Ekonomijas nolūkos nesējraķetes ar ZMP grasās palais no lielāmlidojošām platformām jau gaisā. Piemēram, 2019.gada aprīlī veikti izmēģinājumi jau ar tādam mērķim uzbūvēto pasaulē lielāko lidmašīnu Stratolaunch. Arī britu miljardiera Ričarda Brensona uzņēmums Virgin Galactic ir uzbūvējis ko līdzīgu.

ZMP kinētika. ZMP pārvietošanās naksnīgajās debesīs novērotājam var likties arī zigzaga veida, kas ir ilūzija, un tos var noturēt par NLO. Šāda ilūzija tikai liecina par cilvēka maņu orgānu nepilnību. Lai tos varētu atšķirt, nepieciešams zināt par MZP vairākas vienkāršas lietas:
1)  ZMP tiek izšauti tādā pat virzienā, kādā griežas Zeme ap savu asi - tātad no rieteņiem uz austreņiem. Tādejādi ZMP pārvietojas pa debesu jumu uz austrumiem un tas tiek darīts degvielas taupības nolūkos;
2)  ZMP kustība notiek taisnā virzienā ar ātrumu apmēram 3o sekundē. Piemēram, Lielā lāča zvaigznāju pavadonis šķērso 8 sekundēs;
3)  ZMP var negaidīti pazust skatienam, tad atkal parādīties spīdoša punkta veidā, kas kustās uz austreņiem, pie tam līgani izmainot savu spīdēšanu. To var izsakaidrot ar ieiešanu un arī sekojošu iziešanu no Zemes ēnas.

Patlaban orbītā ap Zemi riņķo vismaz 1084 reģistrēti satelīti (2013.gada dati), un 461 no tiem pieder ASV. Taču naktī var ieraudzīt tikai pāris desmitus. Tie izzina zemes dzīļu bagātības, kontrolē piesārņojumu, nodrošina kuģu un aviācijas navigāciju, nodrošina sakarus un TY pāraides un, protams, spiego.
Bez tiem orbītā ap Zemi riņķo dažādi mākslīgas izcelsmes objekti - tā saucamie "kosmiskie atkritumi:" nomestās kosmisko raķešu pakāpes, sabojājušies dzinēji un ZMP (tādu esot jau 8000). 1962.gada 23.jūlijā notika pasaulē pirmā televīzijas signāla retranslācija caur pavadoni Telstar.

Bez tam daļa ufologu par mākslīgu uzskata arī Mēnesi. Ja tiešām to būtu izveidojušas kādas ĀC, tad arī mūsu lielais un dabiskais Zemes pavadonis būtu jāierindo ZMP kārtā.

Igaunija kļuva par 41.valsti, kas nosūtījusi orbītā ap zemi pavadoni (ESTCube-1 no Francijas kosmodroma Gviānā ar nesējraķeti Vega), apsteidzot citas Baltijas valstis un Somiju.