Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Napoleons I Bonoparts (1804.-1814.g. un 1815.g.)

Napoleon I.
Francijas imperators no 1804. līdz

Radniecība. Tēvs - pieticīgs Korsikas muižnieks, advokāts.
Māsa - izdota pie vīra 1800.gadā savam karavadonim Joahimam Miratam.
Sieva – Žozefīne de Bogarnē, kuru tas apprecēja 1796.gada 9.martā Parīzē. Laulība ilga līdz 1809.gadam, kad Napoleons pieprasīja šķiršanos.

Dzīvesgājums. Dzimis Korsikā, Ajačas pilsētiņā.
Beidzis Brienas karaskolu un Parīzes karaskolu.
1793.gadāpiedāvāja efektīvu plānu Tulonas ieņemšanai, tādēļ 24 gadu vecumā Napoleons kļuva par brigādes ģenerāli.

Itālijas karagājieni (1796.-1797.g.). Tie beidzās ar 1797.gada 17.otobra Kampoformijas miera līgumu. Napoleons atgriezās Parīzē.
1802.gadā kļuva par Itālijas Republikas prezidentu.

Ēģiptes karagājiens (1798.-1799.g.). Viņa pašapziņai šis karagājiens bija ļoti nozīmīgs, jo tas viņu ierindoja tādu slavenu karavadoņu pulkā kā Maķedonijas Aleksandrs vai Jūlijs Cēzars, un pašu Franciju – lielvaras statusā.
1798.gada pavasarī Napoleons Institut de France lielajā sēžu zālē savāca zinātniekus un pirmoreiz pastāstīja par saviem plāniem Ēģiptes sakarā.
1798.gada 19.maijā viņš ar floti – 328 kuģiem (4 fregates, 13 līnijkuģi, pārējie – transportkuģi) un 38 000 vīru lielu karaspēku no Tulonas ostas devās karagājienā pret Ēģipti. Pa ceļam viņš kaut kā veikli aizlavījās garām britu flotei ar admirāli Horāciju Nelsonu priekšgalā un ieņēma Maltas salu. Floti komandēja admirālis Briē.
2.jūlijā viņš izkāpa uz Ēģiptes zemes. Pēc grūta pārgājiena kareivji izpeldējās Nīlā, un 21.jūlijā ieraudzīja Kairu.
Te notika tā saucamā Kauja pie Piramīdām. Frančiem pretī nostājās 10 000 mameluku jātnieki, kurus vadīja Ēģiptes valdnieks Murads un 23 viņa beji. Franči uzvarēja un 25.jūlijā tie iesoļoja Kairā.
Napoleonam bija miesassargs mameluks Rustams Raza.
Abukīras kauja. 7.augustā notika Abukīras jūras kauja. Franču floti bija uzmeklējis britu admirālis Nelsons, un Napoleons bija lamatās. Admirālis Briē bija nepatīkami pārsteigts, jo nebija klausījis Napoleonu, kurš pavēlēja flotei palikt Aleksandrijā, vai doties uz Korfu salu spēcīgas krasta baterijas aizsardzībā.
Kaujas spēki bija gandrīz vienādi. Frančiem uz viņu 13 līnijkuģiem un četrām fregatēm bija 1183 dižgabalu, bet uz flagmaņa Orient vien tādu bija 120.
Lai arī sāka jau tumst, Briē katram gadījumam izvietoja kuģus kaujas līnijā ar vienu bortu pret ienaidnieku, bet otru – pret krastu, kā arī pielādēt dižgabalus, kas bija vērsti uz britu pusi.
Par atbildi britu admirālis izkārtoja savus kuģus tā, ka uz katru tuvāko franču kuģi bija trīs britu. Tad pavēlēja kapteiņiem iespraukties starp krastu un pretinieka kuģiem. Negaidot rītausmu, tika dota pavēle atklāt uguni.
Jau pusstundu pēc pirmajām zalvēm divi franču kuģi izgāja no ierindas. Kuģi šāva viens uz otru no tik tuvas distances, ka lielgabalu stobru uguns apsvilināja pretinieku kuģu bortus. Astoņos vakarā Nelsons saņēma ievainojumu galvā un pameta klāju, taču briti turpināja kauju. Drīzumā britu lode trāpīja Orient pulvera pagrabā, kuģis norībēja no diviem stipriem sprādzieniem, aizdegās, sadalījās gabalos un aši nogrima.
Abas karojošās puses šis skats satrieca un kauja uz brīdi pieklusa. Kad kauja atsākās, franču kaujas spars bija iedragāts. Briē bija gājis bojā, flote bija visai nožēlojamā stāvoklī un neviens no kapteiņiem neuzdrošinājās pārņemt vadību.
Līdz ar to karagājiena liktenis bija izšķirts, jo franču flote tika iznīcināta. Austot saulei līcī kļuva redzamas peldošas atlūzas, līķi un vēl dzīvie jūrnieki. Kaujā uzvarēja briti, zaudējot ap 900 ļaužu, bet frančiem sakāve maksāja 6000 cilvēku – bojā gājušo, ievainoto un sagūstīto. No 13 līnijkuģiem tika nogremdēti 11.
Līdz ar flagmani jūras dibenā nogāja arī Napoleona zelts, ko tas bija salaupījis Šveicē, atņēmis pāvestam un Maltas bruņiniekiem. Tādējādi tālākā militārās kampaņas finansēšana bija stipri apgrūtināta.

1799.gada 12.augustā viņš iegāja Lielās piramīdas iekšienē un saņēma tur Garīgu Mācību. Piramīdā iekšā viņš devās franču virsnieku grupas un musulmaņu garīdznieka pavadībā. Kad sasniedza Valdnieka kameru, palūdza lai viņu atstāj vienu ar savām domām. Pēc kāda laika viņš izmetās no kameras, trīcošs un bāls, nespēdams izdvest ne vārda. Kāds no viņa palīgiem mēģināja iztaujāt par notikušo, taču imperators tikai īsumā pavēstīja, ka viņam tikko kā ticis pavēstīts viņa turpmākais liktenis. Visas turpmākās valdīšanas laikā Napoleons spītīgi turpināja klusēt par Piramīdā notikušo.
Pēc Abukīras jūras kaujas kampaņa turpinājās vēl gadu. Ģenerālis Dezē uzvarēja Augšēģiptē, kur viņš vajāja bēgošo mameluku vadoni Muradu. Murads galīgi tika sakauts kaujā pie Sedimanas. Pašās beigās arī pats Napoleons plūca laurus kaujas laukā pie tās pašas Abukīras. Tomēr franču korpusā sāka izplatīties slimības un bads.
1799.gada 19.augustā Bonaparts patvaļīgi pameta savu armiju. 25.augustā aizpeldēja no Ēģiptes ar fregati Muiron.

Napoleona apvērsums (1799.g.). Izmantojot Direktorijas vājumu, Napoleons 1799.gada novembrī(18.brīmerī?) veica valsts apvērsumu, kā rezultātā kļuva par Francijas 1.konsulu.

Decimālā laika skaitīšanas sistēma gan cieta krahu. Baznīcai tā šķita pārlieku sarežģīta, tādēļ tā no 1802.gada atjaunoja tradicionālo Gregora kalendāru. Sekodams šim piemēram Napoleons atcēla decimālo laika skaitīšanas sistēmu visā Francijā 1806.gadā.

Napoleons I - imperators. 1804.gada 18.martā Francijas Senāts ievēlēja Napoleonu par imperatoru. Tas notika gandrīz vai vienbalsīgi - pret balsoja tikai 0,07%. Tā paša gada 2.septembrī Napoleonu I Bonapartu par imperatoru kronēja pat Romas pāvests ???(kurš?).

Napoleona kari Eiropā. Pēc stāšanās Francijas vadībā, Napoleons I veda veiksmīgus karus Eiropā arsaviem pretiniekiem - krieviem, prūšiem un austriešiem.
1800.gadā uzvarēja kaujā pie Marengas.
1805.gadā uzvarēja austriešus un krievus kaujā pie Austerlicas.
1806.gadā kaujā pie Jēnas sakāva prūšu feldmaršala Frīdriha Hohenlohes komandētos spēkus.
1807.gada 2.(14.) jūnijā kaujā pie Frīdlandes pilsētas Austrumprūsijā sakāva ģenerāļa L.Benigsena vadīto krievu armiju.
1809.gadā Napoleons I Bonoparts sakāva habsburga Jāņa Kārļa Ludviķa vadīto austriešu armiju kaujā pie Vagramas.

Krievijas kampaņa (1812.g.). Karagājiens uz Krieviju Napoleonam I izvērtās neveiksmīgs, lai gan sākumā piespieda krievus atkāpties kaujā pie Borodinas un ieņēma pat Maskavu.

Tālākais. 1814.gadā karā savus kareivjus izvadīja no Fontenblo pils kāpnēm. Napoleons I cieta sakāvi karā ar koalīciju un bija spiests 1814.gadā atteikties no troņa. Napoleons I tika izsūtīts uz Elbas salu.

100 dienu laiks. 1815.gada 31.martā Napoleons I atgriezās Francijā un 100 dienas atkalbija imperators. Pēc sakāves 1815.gada kaujā pie Vaterlas Napoleons I otro reizi atteicās no troņa. Šoreiz izsūtīts kretni tālāk - uz Sv.Hlēnas salu, kur arī mira.

Imperatora nāve. Saskaņā ar leģendām par Svēto šķēpu (Vīnes variantu), bijis viens no tā īpašniekiem. Pazaudējis to pirms 1812.gada un pazaudējis karā ar Krieviju.
Jau mirstot no vēža Sv.Helēnas salā 1821.gadā, Napoleons bija gatavs atklāta arī Piramīdas noslēpumu 22 gadus atpakaļ. Taču pēdējā brīdī viņš tomēr pārdomājis. ”Nē,” - viņš esot teicis. – „ Kamdēļ gan tas viss? Tāpat jūs man neticēsit.” 
Napoleona I nāve radījusi daudz pārdomu - vai ta bijusi no slimības, jebšu imprators ticis noindēts ar arsēnu?

Napoleonam esot patikuši takši. Tomēr viņš tos nekad neesot ņēmis līdzi kaujas laukos, bažīdamies, ka tiem nenotiek kas slikts.

Napoleona veiktās reformas.
   - "Napoleona kodekss." Civilkodekss, pēc kura patlaban dzīvo gandrīz vai visa Eiropa.
   - Francijas banka, kas Franciju glāba no inflācijas.
   - Visu pārvaldes sfēru reforma.
   - Juridiskie dokumenti uz īpašuma tiesībām,kas tika izdotivisiem pilsoņiem.
   - Jauna administratīvā sistēma.
   - Jauna vispārējās izglītības sistēma.
   - Ieviesa pārskatāmumāju numerācijas sistēmu pilsētās - nodalot nepāra un pāra numurus dažādās ielas pusēs.
   - Atcēla iekšējās muitas nodevas.
   - Atcēla inkvizīciju.
   - Ieviesa pašvaldības atpalikušās dzimtbūšanas valstīs.
   - esot ieviesis arī aproču pogas, lai karavīri neslaucītu degunus piedurknēs.

Puškins par Napoleonu: «И миру вечную свободу из мрака ссылки завещал!»

Aplūkojamie objekti.
Invalīdu baznīca. (Les Invalides) Parīze. Te Napoleons ir apglabāts.
Napoleona muzejs Ajačā. Korsikas pilsētā, kur Napoleons dzimis.
Napoleona ceļš. Ronas Alpu panorāmas ceļš Francijā, kas savu vārdu ieguvis, pateicoties Napoleona karaspēka pārgājienam no Vidusjūras piekrastes pāri Alpiem.

Tradīcijas.
Francijā Hauksas pilsētas iedzīvotāji Lieldienu rītā pilsētas galvenajā laukumā gatavo omleti no 4500 olām. Leģenda vēsta, ka savulaik Napoleonam iegaršojusies omlete vietējā krogā, un nākamajā dienā viņš pasūtījis milzu omleti, lai pabarotu savu armiju.

Saites.
Francijas karaļi (843.-1824.g.).