Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Novodvorska, Valērija (1950.-2014.g.)

Валерия Новодворская.

Krievu demokrāte un liberāle, cilvēktiesību aizstāve. Viena no retajiem Krievijas politiķiem,kas ilgstoši labvēlīgi izturējusies pret baltiešu neatkarības centieniem. Draugu un nelabvēļu saukta par "Bruņurupucieni Tortilu" (literārs tēls no "Buratīno piedzīvojumiem"), dēļ tās it kā neglītā izskata un korpulences.

Biogrāfija. Dzimusi 1950.gada 17.maijā Baranovičos (tagad Baltkrievijā). Žīdiete.
Līdz pirmajam arestam studēja Morisa Torēza Svešvalodu institūtā. Brīvi runāja franču un angļu valodā, lasīja vācu, itāļu, latīņu un sengrieķu valodās.

Disidentes darbība. 1969.gadā  tikusi pirmo reizi arestēta, apsūdzēta pretpadomju aģitācijā un propagandā, turēta Maskavas Lefortovas cietumā.
1970.gada jūnijā līdz 1972.gada februārim piespiedu ārstēja psihiatriskajā slimnīcā ar diagnozi "šizofrēnija, paranoidāla personības attīstība."
No 1972.gada piedalījusies tā sauktā samizdata izdošanā un izplatīšanā.
1975.-1990.gadam strādājusi par tulku Maskavas Medicīnas institūtā.
1977.gadā beidza Maskavas apgabala Pedagoģijas institūta Svešvalodu fakultātes vakara nodaļu.
1978., 1985. un 1986.gados tiesāta par dididentisko darbību.
Laikā no 1987.-1991.gadam 17 reizes aizturēta un administratīvi arestēta par dalību nesankcionētos mītiņos.
Viņas galvenais princips bija PSRS komunistu režīma noziegumu atzīšana. Krievija pēc 1991.gada tomēr novirzījās no savas pagātnes izvērtēšanas ceļa, un tā bija lielākā Novodvorskas vilšanās. Viņas pozīcija sāka likties pavisam radikāli, tā ka krievi daudzkārt pat sāka uzskatīt viņu par tādu kā Krievijas ienaidnieci. Pēdējos viņas izteikumos bija dzirdama arī vilšnās par gļēvās Rietumu pasaules piekāpšanos Putina priekšā.

1988.gada maijā izveidoja partiju "Demokratiskā savienība."
1990.gada septembrī apsūdzēta par PSRS prezidenta goda aizskaršanu.
1992.gadā bija Gruzijas prezidenta Zviada Gamsahurdijas padomniece cilvēktiesību jautājumos.
1993.gadā viņa viena no pirmajām atbalstīja Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina dekrētu par parlamenta atlaišanu.
1995.gadā startēja Krievijas Valsts domes vēlēšanās "Ekonomiskās brīvības partijas" sarakstā, bet vēlēšanās zaudēja.
Mirusi 2014.gada 12.jūlijā Maskavas 13.slimnīcā.

Vaļasprieki - tūrisms, peldēšana, literatūra, teātris, kaķi.

Novodvorska un Latvija. 2012.gadā viņa kopā ar savu domubiedru Konstantīnu Borovoju viesojās Latvijā un brīdināja latviešus par krievu specdienestu inspirēto krievu valodas referendumu.