Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Nabukadnēcars II (605.-562.g.pmē.)

Jaunbabilonijas dinastijas Bābeles ķēniņš no 605. līdz 562.g.pmē.

Radniecība. Tēvs – Nabopalasārs.
Dēls - Evilmerodakss jeb Abelmarduks.
Sieva bijusī ķēniņa padomnieka verdzene, tai viņš veltījis slavenos Bābeles "gaisa dārzus." 

Dzīvesgājums. Varens Jaunbabilonijas ķēniņš.

„Kad Nabukadnēcara tēvs, ķēniņš Nabopalasārs, uzzināja, ka valdnieks, kuru viņš nozīmēja pār Ēģipti un Feniķijas daļu, sadumpojies, viņš nespēja paciest tādu nekārtību un sūtīja savu dēlu Nabukadnēcaru (kurš tolaik bija vēl pavisam jauns) ar armiju pretim dumpiniekiem. Un Nabukadnēcars sakāva tos un atgrieza valsti tēva valdīšanā. Taču gadījās tā, ka šai laikā viņa tēvs, Nabopalasārs, saslima un nomira Bābelē pēc divpadsmit gadu valdīšanas.” (Jāzeps Flāvijs pārstāsta no Bērosa „Babilonas vēstures”).

Drīzumā Nabukadnēcars saņēma ziņu par tēva nāvi un, nokārtojis Ēģiptes lietas, atdeva gūstekņus, ņemtus no žīdiem, feniķiešiem, sīriešiem un ēģiptiešiem, saviem tuvākajiem, kuru komandēšanai viņš pakļāva smagi bruņotos karapulkus un vezumus. Tikām pats, ar maziem spēkiem, steidzīgi devās cauri tuksnesim uz Babilonu. Turp ieradies, viņš atklāja, ka tauta un augstdzimušie haldieši saglabājuši viņam uzticību. Un viņš pārņēma visus tēva valdījumus. Pēc tam Nabukadnēcars izdeva rīkojumus, lai visus vaņģeniekus izmitinātu pa dažādiem Babilonas rajoniem, un izrotāja Bela un citas svētnīcas ar greznību un godbijību no laupījuma, ņemta šai karā.

Kāpa tronī 605.g.pmē. pēc Nabopalsāra. Divupes „Cēzars.” Padarīja Babilonijas valsti atkal par varenu, viņa lakā valsts neredzēti uzplauka. Atbrīvojies 612.g.pmē. no Asīrijas pārvaldes, devās iekarojumos uz tuvākajām zemēm. Ieņēma un izlaupīja Jeruzālemi divas reizes: 598. un 587.g.pmē., sagrāva Zālamana templi. Viņš arī aizdzina lielu daudzumu žīdu gūstā uz Bābeli.

Jāzeps Flāvijs pārstāsta no Bērosa „Babilonas vēstures” kā šis ķēniņš pārbūvēja Bābeli: „Tāpat viņš arī pārbūvēja veco pilsētu un to paplašināja – lai Bābeles aplenkuma gadījumā nebūtu iespējams novirzīt upi, tādējādi atvieglojot pilsētas sagrābšanu. Un viņš uzbūvēja trīs sienas apkārt pilsētas iekšējai daļai un vēl trīs – apkārt ārējai. Dažas sienas bija uzslietas no apdedzinātiem ķieģeļiem un bituma, bet citas – no parastiem ķieģeļiem. Un, tādējādi nostiprinājis pilsētu un izskaistinājis tās vārtus, viņš uzcēla jaunu pili papildus tām, kurās dzīvoja viņa tēvs, un jaunā pils pārspēja augstumā un krāšņumā vecās. Būtu pārāk ilgi aprakstīt visus šīs pils labumus, taču, par spīti visam tās lieliskumam, tā tika uzcelta piecpadsmit dienu laikā. Pilī ķēniņš lika iekārto galerijas pastaigām, balstītas ar lielām kolonnām, un gaisa dārzus ar visdažādāko sugu kokiem, un likās, ka apkārt ir ziedoša kalnaina vieta. Visu to viņš izdarīja, lai iepriecinātu savu sievu, jo tā bija cēlusies no Mīdijas un mīlēja kalnus.”

Abidēns pārstāsta Megasfēna versiju: „Bet par Nabukadnēcara Bābeles nostiprināšanu viņš raksta tā. Runā, ka iesākumā bijis tikai ūdens, saukts par jūru; Bels iekārtojis pasauli un apjozis Bābeli ar sienu, bet laika gaitā šī siena sabruka. Taču Nabukadnēcars atjaunoja to, un siena ar vara vārtiem stāvēja līdz maķedoniešu iekarotāju laikiem. Un pēc tam viņš raksta: Nabukadnēcars, kļuvis par ķēniņu, uzbūvēja trijkāršu gredzenu ap Bābeli piecpadsmit dienās; un viņš pagrieza Armakalas upi, Eifratas pieteku, un Akrakanu; bet Siparas pilsētas tuvumā viņš iekārtoja ūdenskrātuvi, kuras perimetrs līdzinājās četrdesmit parasangiem (?), bet dziļums – divdesmit elkoņiem. Un bija tur vārti, kurus atverot, varēja apūdeņot līdzenumus, un sauca tos par Ehetognomonu. Viņš tāpat uzcēla dambjus, kas aizsargāja no Eritrejas jūras viļņu ielaušanās, un uzcēla Teredonas pilsētu arābu sirotāju ceļā; un izdaiļoja savu pili ar kokiem, nosaucot tos par gaisa dārziem.”

Viņam parādījās divi viedi sapņi, kurus varēja iztulkot tikai žīdu gudrais Daniēls (pēc Bībeles). Sapņi vēstīja, ka pēc viņa būs vēl trīs ķēniņi, bet tad Bābele ies bojā. Leģenda vēsta, ka 7 gadus pēc otrā sapņa – 562.g.pmē., ķēniņš sajuka prātā un aizgāja bojā.

Karagājieni pret žīdiem. Pēc Jeruzālemes ieņemšanas 598.g.pmē. babiloņu ķēniņš Nabukadnēcars II žīdu valsts tronī ielika viņu kā marioneti ar vārdu Cedekija. Taču jau 589.g.pmē., neskatoties uz babiloniskās orientācijas pravieša Jeremija brīdinājumu, Cedekija pieslējās Ēģiptes u.c. valstu pretbabiloņu koalīcijai (domājams, pēc faraona Psametiha II 591.g.pmē. Feniķijas karagājiena) un sacēlās pret Nabukadnēcaru II.
Iekšpolitiskās stabilitātes stiprināšanai Cedekija mēģināja atjaunot Josijas sociālo politiku un brīvlaida žīdu izcelsmes vergus. Cedekijas valdīšanas 9.gadā 587.g.pmē. Jūdejā atkal iebruka babiloņu karaspēks ķēniņa Nabukadnēcara II vadībā, pēc ilga un smaga Jeruzālemes aplenkuma 586.g.pmē. tā tika ieņemta. Daļu iedzīvotāju aizeda gūstā - sākās t.s. "Bābeles gūsts," un valsts tika sagrauta.
Pats Cedekija tika babiloniešu sagūstīts, viņa acu priekšā nogalināja dēlus, pēc tam Cedekijam izdūra acis, iekala ķēdēs un aizveda uz Bābeli, kur viņš nomira ieslodzījumā.

Atjaunoja Marduka svētnīcu Bābelē. Uzcēla viņam īpašu novietni lidaparātam. Viņa laikā Bābele pārdzīvja nebijušu greznību. Visa viņa darbība bija civilizatoriska: rakstos stāstīts, ka viņš būvējis kanālus, iekārtojis dārzus, ierīkojis mākslīgu ezeru un cēlis neskaitāmas laicīgas un sakrālas ēkas.

Nabukadnēcara II nāve. Sākot jau minētās sienas celtniecību, Nabukadnēcars saslima un pameta šo pasauli, sabijis tronī 43 gadus; bet ķēniņvalsti mantoja viņa dēls Evilmerodakss [Abel-Marduks].” (Jāzeps Flāvijs pēc Bērosa)

Nomira oktobra pirmajās dienās.

Nospiedums kultūrā. Nabukadnēcaram II esot gribējis līdzināties Sadams Huseins.

Aplūkojamie objekti.
Bābeles gaisa dārzi. Šodien drupās senpilsētas Bābeles teritorijā. Lai arī tos saista ar Bābeles ķēniņienes Šamarumatas vārdu, tomēr īstie "gaisa dārzi" tikuši uzcelti Nabukadnēcara II valdīšanas laikā, un tos viņš veltījis savai dzīvesbiedrei. 

Saites.
Bābilonijas ķēniņi.