Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Nostradams, Mišels (1503.-1566.g.)

Īstā vārdā Mišels de Notrdams. Savu vārdu uz latīņu šniti izmainījis tikai 1534.gadā, kad ieguva doktora grādu.

Viens no visu laiku slavenākajiem astrologiem un pareģiem, saukts par „Dieva izvēlētu pareģi.”

Dzīvesgājums.
Bērnība. Dzimis 1503.gada 14.decembrī Provansas provincē Senremī pilsētā Francijas dienvidos, bagātā un cienījamā kristītu žīdu ārstu (citur gan teikts, ka viņa tēvs bija notārs) ģimenē. Vecāki bija kristījušies saskaņā ar Francijas karaļa Ludviķa XII pavēli, bet mājās vienalga piekopa judaismu.
Daudzi viņa senči bijuši izcili astrologi, ārsti un kabbalisti. Ar zēna skološanu nodarbojās abi viņa vectēvi - Žans un Pjērs. Viens no tiem – Žans de Senremī, piemēram, ilgu laiku dzīvoja Anžuānas grāfa Renē galmā, viens no vectēviem bijis ārsts un Francijas karaļa padomnieks. Abi vectēvi bija tiem laikiem ārkārtīgi izglītoti un ar plašu redzesloku. Viņu pavadībā jaunais Mišels apguva medicīnu, dziednieciskos augus, alķīmiju, matemātiku un astroloģiju.

Jaunība. Ieguva labu izglītību.
1529.gadā iestājās universitātes medicīnas fakultātē. Tur Nostradamu gaidīja dziļa vilšanās sakarā ar valdošajām ārstniecības metodēm, taču bakalaura diploms bija nepieciešams. Jaunā Nostradamusa talants sajūsmināja skolotājus, Viņam bija tik laba atmiņa, ka spēja no galvas citēt veselas grāmatas nodaļas, kuras bija izlasījis tikai vienu reizi. Tā viņš pabeidza universitāti un pievērsās praksei.
Nodarbojās ar ārstēšanu. Medicīniskie panākumi bija ievērojami. Viņš kļuva slavens Tulūzā, Marseļā, Eksprovansā un citur.

Darbība. Liktenis viņam bija sagatavojis briesmīgu pārbaudījumu - mēri. Viņš veica vairākas brīnišķas izdziedēšanās mēra epidēmijas laikā Provansā, kad darbojās ļoti aktīvi. Mēra laikā Nostradamam bija jāsaskaras ar tumsonīgām ārstēšanas metodēm, kas pamatā bijn asins nolaišana. Pretēji tam Nostradams parakstīja slimniekiem avota ūdeni, svaigu gaisu un kādu savu zāļu līdzekli, kas saturēja daudz C vitamīna. Šo līdzekli viņš dalīja uz ielas slimības skarto pilsētu iedzīvotājiem, pie reizes arī izglītojot viņus higiēnas jautājumos. Notika tiem laikiem brīnums - mēra epidēmija tika apturēta.
Visu savu dzīvi viņš interesējās par karaļa Artura mītisko zemi un Svēto Grālu. Cits viņa radinieks pa tēva līniju bija Peters Ābrams Zālamans. Viņš ņēma dalību vienā no krusta karagājieniem kopā ar Provansas grāfu Renē. Domājams, ka viņi tad arī nodeva jaunajam Nostradamam slepenās zinības. Domājams, ka viņš studējis arī vēsturi, jo vairākas no viņa četrrindēm saistītas ar antīko mitoloģiju.
Jau studējot universitātē jauno Mišelu liktenis saveda kopā ar Žilu Cēzaru Skaligeru (1484.-1558.g.) - filologu, dabaszinātnieku un dzejnieku, tā laika ļoti izglītotu cilvēku. Skaligers uzaicināja Nostradamu dzīvot un strādāt uz Ažānas pilsētu.
Ažānas periods bija pats laimīgākais Nostradama dzīvē. Te viņš aprecējās un tam piedzima divi dēli. Bez tam viņam lieliski patika savs darbs un saturīgās sarunas ar savu aizbildni un skolotāju. Kādas karstas zinātniskas diskusijas dēļ viņu draudzība paplēnēja, tomēr Nostaradams vienu no saviem dēliem nosauca par Cēzaru par godu savam draugam un skolotājam.
Taču liktens bija nežēlīgs un sagatavoja Nostradamam tikšanos ar veco ienaidnieku - mēri, kura epidēmija tagad uzliesmoja Ažānas pilsētā. Kā ārsts veica vairākas brīnišķas izdziedēšanās mēra epidēmijas laikā, kad darbojās ļoti aktīvi. Šai epidēmijā Nostradams zaudēja sievu un abus savus dēlus. Uzskata, ka tas ļoti ietekmējis viņa psihisko stāvokli un, iespējams, bez šīs nelaimes Nostradams nekad nekļūtu par to, kas viņš ir.
1534.gadā ieguva doktora grādu. 
Nelabvēļi palaida baumas, ka viņš ir ķeceris. Inkvizīcija, kas turēja Mišelu aizdomās par buršanu un sakariem ar sātanu, pavēlēja tam ierasties pie inkvizīcijas tiesas Tulūzā. Naktī viņš bēga uz Itāliju, kur slēpās vairākus gadus. Tiek uzskatīts, ka tieši šāi laikā atklājās viņa pareģa spējas.
1547.gadā viņš pārslēdzās uz astroloģiju, bet pēc tam nopietni nodevās nākotnes paredzēšanai.
Nostradamam nācās slēpties ilgstoši, un Francijā viņš atgriezās tikai 50.gados. Atgriezies viņš apturēja vēl vienu mēra epidēmiju. Slepus apmetās nelielā Francijas pilsētiņā Salonā, kur arī 1555.gadā sāka rakstīt savus slavenos pareģojumus. No jauna apprecējās un pameta medicīnu.
Vienu savas dzīves periodu viņš pavadīja Orvalas klosterī, dibināta XI gs., kurš tika uzskatīts par noslēpumainu vietu.

Nostradama nāve. Pareģim bija zināms paša nāves datums. Viņš jau iepriekš sastādīja testamentu un atvadījās no draugiem un radiem. 1566.gada 1.jūlijā gaišreģis tiem teica: „Mani starp dzīvajiem vairs neredzēsiet rīt, saulei austot.” Tā arī noticis – 2.jūlija rītausmā viņš patiesi bija miris.
Saskaņā ar pareģa testamentu viņa zārku iemūrēja kādas Salonas baznīcas sienā, turklāt vertikāli, jo viņš nevēlējās, lai kāds staigā pa viņa pīšļiem.
Gluži mierā gan viņu neatstāja arī pēc nāves. Napoleona Bonoparta kareivji esot izlauzuši viņa zārku no sienas un no Nostradama galvaskausa dzēruši vīnu.

Pareģošana. Iedzimtās pareģošanas spējas neesot ilgu laiku izpaudušās. Ir tikai zināms, ka reiz ceļojumā pa Itāliju, viņš skūpstījis kājas ubagojošam franciskāņu mūkam Feliče Peretti tā, it kā tas būtu pāvests. Par tādu tas arī esot kļuvis - pāvests Siksts V.
Pats savās piezīmēs viņš raksta, ka pareģošanu tam pavadījis kāds no senčiem mantots „uzbudinājums.”
Viņš bija pārliecināts, ka pareģošanai ir gaismas iedaba un spēja pareģot ir kā sekas gaismas uzplaiksnījumam. Neparasta uguns ir skārusi viņu no maģiskā spoguļa. Nostradams apgalvoja, ka, ja vienu reizi ietrāpīties šai gaismā, pareģis turpmāk strādās pilnīgi automātiski. Katrēnu rakstīšanas brīdī Nostradama spalva pati esot slīdējusi pa papīru un apziņa bijusi atslēgta. Centūriju autors uzskatīja, ka viņa rakstītais ir pārvedums no citas realitātes uz cilvēku valodu. Tieši tādēļ tās pilnībā nav iespējams atšifrēt. Tos izprast var tikai īpaši apgaismotie mistiķi. Nostradams savai pareģošanai esot izmantojis kādu maģisku spoguli.
Aristokrāti visai labprāt klausījās viņa katrēnas un viņš kļuva visai slavens vēl savas dzīves laikā. Četrrinžu jēga gan ir miglaina, un tikai retrospektīvi var saskatīt tajās dažādus vēstures notikumus.
Domā, ka astrologs brīdinājis par Lielo franču revolūciju, Napoleona un Hitlera parādīšanos, par Hirosimas sprādzienu. XX gs. beigās viņš paredzēja briesmīgus karus, zemestrīces, pilsētu izpostīšanas, bet pēc tam jaunu cilvēces atdzimšanu.
Pareģa četrrinžu jēgu šifrējuši daudzkārt jau viņa dzīves laikā. Taču tas nav vienkārši, jo valoda ir visai nekonkrēta. Pats Nostradams esot teicis, ka varējis rakstīt arī skaidrāk, taču baidījies no laikabiedru dusmām: viņi „nolādētu to, ko nākamie gadsimti uzzinās, ieraudzīs un novērtēs.”
Nostradams savus pareģojumus nav arī datējis hronoloģiski. Pats viņš par to saka: „ja es gribētu datēt katru četrrindi, es to varētu izdarīt. Bet tas nevienam nepatiktu, pirmām kārtām jau tiem, kas šos pareģojumus tulkos.” Taču ir dažas četrrindes, kas ir izņēmums, jo tajās ietvertas acīmredzamas astronomiskas un hronoloģiskas norādes. No tām pētnieki dažus no pareģojumiem varēja attiecināt uz 1580., 1607., 1609., 1700., 1703. un 1727.gadu. Kopumā Nostradama pareģojumi aptver laiku līdz 3790.g.
Protams, ka dažādi pētnieki arī dažādi tulko viņa pareģojumus. Tiek uzskatīts, ka Nostradamuss pareģojis Lielo franču revolūciju, pāvesta varas norietu, Oktobra apvērsumu Krievijā, Otro pasaules karu, Hitlera valdīšanu, Staļina, Musolīni un Franko parādīšanos, komunistiskā režīma sabrukšanu u.d.c. Paredzējis esot daudzus zinātnes un tehnikas sasniegumus, bet arī brīdinājis par draudošajām tehniskā progresa sekām.
Pilnīgi precīzi viņš pareģoja savu nāves brīdi.

Konkrēti pareģojumi.
Pareģoijums par karaļa Henriha II (Anrī II) nāvi. Viņa pirmais pareģojums attiecās uz tā laika karali Anrī II, izpildījās precīzi un padarīja Nostradamu slavenu. Pareģis teica, ka karalis mirs bruņinieku divkaujā, gūs divus ievainojumus. Karalis un apkārtējie pret pareģojumu izturējās neticīgi, jo kronētas personas divkaujās nepiedalās.
Tomēr tā arī sanāca. 1559.gada vasarā karalis dubulto kāzu – meitas un māsas – sakarā sarīkoja bruņinieku turnīru, pats šai dienā vairākkārt piedalīdamies divkaujās. Uzvaras viņu apskurbināja, un, lai gan viņu centās atrunāt, karalis izlēma cīnīties arī ar grāfu Montgomeriju. Jaunais grāfs vairākas reizes atteicās, bet karalis neatkāpās. Un tā – divkauja notika.
Karalis zaudēja dzīvību bruņinieku turnīrā tieši tādā veidā kā pareģoja Nostradams: guva divus ievainojumus, pie kam viens no tiem sakropļoja seju un atņēma redzi. Lielā ātrumā jājot, grāfs tik spēcīgi iesita karalim pa galvu, ka šķēps salūza un tā kāts pa skatu caurumu ieslīdēja bruņu cepurē, izsitot karaļa labo aci. Ievainojums bija briesmīgs un karalis mira desmitajā dienā pēc turnīra šausmīgās mokās.
Karaļa nāves pareģojums bija vienā no Nostradama pareģojumiem 1559.gadam. Brīvā tulkojumā bez atskaņām tas varētu skanēt apmēram tā: „Jauns lauva uzvarēs veco dīvainā cīniņā kaujas laukā. Viņš tam izdurs aci caur zelta sprostu, un cietušais mirs mokošā nāvē.” Turnīrā klāt bijušais Truā bīskaps stāstīja, ka abi cīkstoņi bijuši „Lauvu” bruņās, jo viņu bruņucepures atgādinājušas lauvu purnus. Ievainojums, ko radīja šķēpa atlūza caur redzes spraugu („zelta sprostu”), pārrāva vēnu.
Tiesa gan, šādu pat pareģojumu par Henriju II bija jau izteicis cits tā laika slavens astrologs – itālis Luka Gavriko, par kuru nekas nav zināms. Tā ka iespējams arī plaģiāts.
Precīzais asiņainās drāmas pareģojums satrieca laikabiedrus. Biogrāfs raksta, ka „Pūlis savā uzbudinājumā pat sadedzināja Nostradama lelli.”

Pareģojums par Katrīnu Mediči.
Otrs viņa precīzais pareģojums attiecās uz Henrija II sievu Katrīnu Mediči:
VI, 63 Dāma, kuru atstājis vienu valdīt
Vienīgais, kurš dzisis ar godu.
Septiņus gadus viņa raudās bēdās.
Pēc tam – ilgs mūžs un dižas valdīšanas laiks.
Patiesi, atraitne septiņus gadus valkāja sēras un apraudāja karali. Salīdzinoši ar tā laika vidējo mūža ilgumu, kas bija 40 gadi, karaliene patiesi nodzīvoja ilgi – 70 gadu. Bet par dižo valdīšanu Nostradamuss laikam uzskatīja Katrīnas mediči sarīkoto protestantu slepkavību Bērtuļa naktī. Tomēr, ja nebūtu šo septiņu gadu ilgo sēru, pareģojumu varētu attiecināt uz jebkuru karalieni. Pie tam karaliene bija labi pazīstama ar šo astrologa pareģojumu, tādēļ, iespējams, ar nodomu pielāgoja savu dzīvi tam.

Pareģojums Anrī Burbonam. Šim puisēnam Nostradams pareġoja kļūt par salvenu Francijas karali Henriju IV.

Pareģoja Fransuā Rablē lielu slavu.

Vairāki viņa pareģojumi skar Krieviju, lai gan šīs valsts nosaukumu viņš ne reizi nav minējis. Tā laika eiropieši šo zemi sauca par Moskoviju, bet arī šo vārdu viņš nav lietojis.

II, 68 Akvilonas pūliņi būs milzīgi,
Vārti uz Okeānu tiks atvērti.
Vēsturnieki domā, ka tas varētu būt Pētera I izcirstais logs uz Eiropu.

I, 49 Austrumu cilvēki, mēness cienītāji,
1700.gadā izdarīs tā,
Ka daudzi tiks aizvesti
Un Akvilona gandrīz pakļauta.
Šeit vēsturnieki saskata Osmaņu impērijas draudus Krievijai, kura 1696.gadā karā ar turkiem cieta sakāvi. Krievija atkaroja Azovas jūru un tieši 1700.gadā parakstīja miera līgumu ar osmaņiem.

Lielā franču revolūcija. „Valdība ieņems notiesātā karaļa vietu. Karalieni masu izvēlēti zvērinātie sūtīs nāvē. Viņi atņems dzīvību karaļa dēlam. Un prostitūta būs kopā ar karaļa sievu.” Tā arī notika – revolūcija nocirta galvas ne tikai kronētajām personām, bet arī karaļa Ludviķa XVI mīļākajai – madam Dibarī.

Pareģo oktobra apvērsumu Krievijā.
I, 14 - šai četrrindē teikts, ka slāvu tauta dzied himnas, sagūstītie prinči un senjori smok cietumos, bet muļķi šo nejēdzību uztver kā dievišķu atklāsmi. Domājams, ka te ir runa par lielinieku 1917.gada apvērsumu. Viņam pieder arī vārdi: „Dogmatiķis radīs jaunu ēru, oktobrī uzliesmos jauna revolūcija, kuru daudzi uzskatīs par visdraudīgāko no visām. Dzīve cilvēkiem uz Zemes pārstās attīstīties brīvi, un tas turpināsies 73 gadus un septiņus mēnešus.”
VIII, 19 Lai balstītu satriekto sarkano mantiju,
Lai to attīrītu, sarkanie maršē.
Ģimene tiks gandrīz iznīcināta.
Sarkansarkanie iznīdēs sarkano.
Uzskata, ka viņa pareģojumos minēts arī Staļins – „lielais Sarkanais.” Uz viņa sirdsapziņas ir nevainīgu atraitņu un jaunavu asinis, visi cilvēki ir iebaidīti un neuzdrošinās kaut ko uzsākt. Četrrinde beidzas ar vārdiem:
"Svētie tēli grimst degošā vaskā."
Vēsturnieki to tulko kā vēršanos pret reliģiju. Tā gan atbilst arī protestantu uzvarai pār katoļu baznīcu. Tie sodīja katoļus, rīkoja autodafē un grāva katoļu baznīcas. Tā ka „lielais Sarkanais” varētu būt arī kāds dedzīgs Lutera vai Kalvina sekotājs.

Japānas atombombardēšana. „Tiks palaista neredzēta uguns, kas nes nāvi. No rīta lidojošs kuģis nometīs divas lodes un nodedzinās divas austrumu pilsētas, pārvēršot tās putekļos. Drupās paliks cilvēku ēnas.”
Nostradams esot nosaucis 1944.gadu, tā kļūdīdamies tikai par vienu gadu.

Ir pareģojumi, ko var attiecināt uz komunisma sistēmas krišanu. Pats viņš komunismu sauc par „Mora likumu,” „komūnas likumu” un lieto arī sengrieķu sakāmvārdu „draugiem viss ir kopīgs.” Šis sakāmvārds bija raksturīgs arī utopistiem no Tomasa Mora (1478.-1535.g.) laikiem, tā bija utopistu devīze. Tādējādi Nostradams raksturoja komunismu ar tā laika leksiku:
IV, 32 Vietās un laikos, kur gaļa dod vietu zivīm,
Komūnas likums sastaps pretestību.
Tas tieši turēs vecos,
Pēc tam palaidīs vaļā no vidus.
„Draugiem viss ir kopīgs” paliks tālu aiz muguras.
Tiešām interesanti – Nostradams savos laikos paredzējis pat padomju „zivju dienas” – ceturtdienas, komūnas likumu izkropļojumus, deficītu. Mēs pašu esam bijuši par liecinieku tam, ka šis pareģojums ir izpildījies.

Mūsu nākotnes pareģojumi. Nostradams rakstīja, ka XX gs. sāksies spēcīga Zemes atmosfēras piesārņošana un ozona slāņa sagraušana.

Trešais pasaules karš. Tas būšot ar ķīmisko un atomieroču izmantošanu. Karš ilgs četrus gadus. Tiks „izkausēta puse Zemeslodes,” taču cilvēce tomēr izdzīvos.
Pēc tam pati varenākā valsts būs Ķīna, bet Krievija un ASV zaudēs lielvaru statusu. Pēc atomkara daudzi Zemes rajoni pārvērtīsies tuksnesī. Plaši izplatīsies grūti ārstējamas slimības. Turklāt kāds slimības ierosinātājs tikšot ienests no kosmosa. 

Nostradama apokaliptiskie pareģojumi. Saskaņā ar viņa pareģojumu 2291.gadā sāks atdzist Saule. Uz Zemes būs bads – „lielākais visā vēsturē.” Bet 3005.gads būs mūsu planētai pavisam postošs.
Šai laikā nez kādu iemeslu dēļ gabalos sadalīsies Marss. Tiks izjaukts Saules sistēmas gravitācijas līdzsvars. Tādēļ viena no komētām novirzīsies no ierastā ceļa un radīsies sadursmes draudi ar Zemi. Zinātnieki visādi pūlēsies tos novērst, taču nesekmīgi. Komētas kodols ietrieksies Mēnesī un sagraus to. Nokaitētu akmeņu krusa birs pār Zemi. Tās atmosfēra stipri mainīsies, apkārt planētai izveidosies putekļu slānis. Zeme sāks sasilt un 3797.gadā viss dzīvais uz tās ies bojā.

Nostradama pēdējais pareģojums. Tas bija par paša nāvi un piepildījās pilnīgi precīzi. Viens no viņa draugiem rakstīja: „To, ka viņa pārejas citā pasaulē laiks bija viņam zināms, pat diena un stunda, varu apliecināt ar pilnu atbildības sajūtu.”

Neizpildījušies pareģojumi. Nostradamam ir visai daudz tādu. Par daudziem vēsturniekiem nav nekādu šaubu, taču reālie vēstures notikumi risinājušies atšķirīgi.
Piemēram, 1561.gadā Savojas hercoga Emanuela Filiberta troņmantniekam Nostradams pareģoja karavadoņa karjeru, taču īstenība bija krietni savādāka. Kārlis Emanuels iesaistīja hercogisti vairākos karos, zaudēja daļu teritoriju un valsts ekonomika stipri no tā cieta.
1556.gadu teicās esam par miera gadu, taču tā tas nebija.
1556.gadā neilgi pirms pareģa nāves Solonā ieradās 14 gadu vecais karalis Kārlis IX savas mātes Katrīnas Mediči pavadībā. Nostradams pavēstīja, ka viņš stāsies laulībā ar Anglijas Elizabeti, taču nekā...
Pēc Nostradama jau 2010.gadā bija jāsākas Trešajam Pasaules karam un jāturpinās 4 gadus. ( būs vakarā jāpalūko "Panorāma" - saka Mazais Zaļais! ).

Mantojums. Nostradama pareģojumi tika izmantoti militārās cīņās vēl ilgi pēc viņa nāves. Tā piemēram, Trešā reiha propagandas ministrs Gēbelss pēc sievas Magdas ieteikuma kādu Nostradama pareģojumu nodrukāja uz lapiņām un kaisīja tās virs Sabiedroto galvām 1940.gadā. Tekstu uz "Centūriju" pamata bija sagatavojis nacistu štata astrologs Karls Krafts, un tas vēstīja par vāciešu uzvaru. Briti nepalika parādā un apkaisīja vāciešus ar saviem katrēnu tekstiem, kas vēstīja par Sabiedroto uzvaru.

Darbi.
Pirmā pareģojumu grāmata. To viņš sarakstīja 1550.gadā.

„Katrēnas” jeb „Centūrijas” – sāka rakstīt 1555.gadā Francijas Solonā, izdeva 1558.gadā. Nostradams plānoja izdot 10 centūrijas (grāmatas) pa 100 katrēniem (četrrindēm) katrā. Ap Nostradama nāves laiku bija publicēti jau deviņi katrēnu apkopojumi, kas tūdaļ nokļuva inkvizīcijas aizliegto grāmatu skaitā. Jau pirmā no izdotajām centūrijām atnesa viņām milzīgu slavu.
Tie ir pareģojumi, izteikti miglainās četrrindēs. Tās pavisam ir uzrakstītas skaitā 952 (citur teikts, ka 942) un aptvēra laiku līdz 3797.gadam. Četrrindes tika apvienotas grupās – centūrijās. Grāmata veltīta karalim Anrī II. Tās priekšvārdā Nostradams paskaidroja, ka savus pareģojumus sastādījis, balstoties uz Svēto rakstu tekstiem un saviem astroloģiskajiem aprēķiniem. Neraugoties uz daudzsološo nosaukumu, centūrijas nav sakārtotas sistēmā, sarakstītas ļoti sarežģītā valodā, kas stipri apgrūtina izprast pareģojumu jēgu. To interpretācija ir tik ārkārtīgi plaši iespējama.
Pašlaik vissenākais un arī vienīgais 1557.gadā izdotais "Katrēnu" eksemplārs tiek glabāts Maskavā, Ļeņina Valsts bibliotēkā. Otrs eksemplārs pirms tam tika glabāts Minhenes bibliotēkā Vācijā, taču Hitlera varas gados pazuda.
Pētniecība. Katrēnu analīzē ir pielietotas arī matemātiskās metodes. Vieni no pirmajiem to mēģināja krievi Dmitrijs un Nadežda Zimas. 

Мишель де Нострдам, более известный нам как Нострадамус, является, пожалуй, самым известным пророком в мировой истории. Вот уже почти пять столетий к его личности и пророчествам приковано внимание тысяч исследователей, писателей, любителей всего мистического и оккультного. Так действительно ли его пророчества сбывались? И можно ли верить тому, что пока еще не сбылось?



Родился Нострадамус в 1503 году в Провансе, в семье лекарей. Время его жизни было тяжелым периодом в истории Франции: страну постоянно сотрясали войны, эпидемии, восстания, религиозная нетерпимость, свирепствовала инквизиция. Возможно, именно поэтому социальные катаклизмы и стали главной темой произведений этого человека.

В 1555 году он опубликовал свой главный труд — "Центурии". Именно эту книгу и цитируют все любители мистики каждый раз, когда в мире случается какой-либо катаклизм. Главной же особенностью книги является почти полное отсутствие в ней дат и конкретных имен. "Пророчества" Нострадамуса написаны в форме четверостиший — катренов, причем, все они настолько расплывчаты, что описываемые в них события можно применить одновременно к разным людям разных эпох. И даже "пришествие Антихриста", о котором так много пишет Нострадамус, при желании можно применить почти к любому диктатору, начиная Нероном и заканчивая Саддамом Хусейном.

Одним из самых известных пророчеств, сделанных Нострадамусом, считается предсказание смерти королю Генриху II, которая произошла еще при жизни прорицателя в 1559 году. В катренах это звучит так:

Молодой лев превзойдет старого,

На поле битвы в одиночном поединке

Он пронзит его глаза через золотую клетку,

Две раны в одном, затем умрет мучительной смертью.

После того, как в 1559 году король Генрих действительно погиб на рыцарском турнире, в сверхъестественные способности Нострадамуса поверили многие его современники, в числе которых была даже вдова короля. Между тем, в этом катрене, как и в остальных, также нет никакой конкретики и при желании его можно применить к любому турниру или же дуэли со смертельным исходом одного из участников. А такие во Франции времен Нострадамуса случались довольно часто. К тому же, в этом четверостишии вызывают вопросы два момента. Первое: погибшему королю на момент смерти было всего 40 лет, а его противник, герцог Монтгомери, был лишь на несколько лет младше. И второе: копье Монтгомери угодило в лоб Генриху, а вовсе не в глаз.

Но на все эти неточности никто не обращал внимания. Расплывчатость же и отсутствие любой конкретики являются идеальными условиями, чтобы любое событие, случившееся за последние пять столетий, можно было увидеть "предсказанным" в катренах Нострадамуса

Aplūkojamie objekti.
Nostradama kaps. Viena no ezotēriķu visvairāk godātajām vietām Francijā. Saskaņā ar visai noturīgu leģendu šo vietu sargā pareģa lāsts. Viņa apbedījuma plāksne daudzkārt kļuvusi par rituālu darbību un apgānīšanas objektu. Pirmo uzbrukumu viņa kapam paredzēja jau pats pareģis un saskaņā ar nostāstu apgānītājs-racējs tika nogalināts ar nejaušu šāvienu burtiski tai pat minūtē, kā bija ticis līdz pravieša ķermenim. 2003.gadā nezināmi ļaundaru šo plāksni sasita, bet uz pamatnes ar krāsu uzrakstīja necezētus vārdus - tā bija jau 41.tāda epizode. Par citu apgānītāju likteni mums nav zināms. Pirms nāves viņš esot lūdzis savu dēlu, lai tas viņu kremētu, bet pelnus izkaisītu, jo "liela būs daudzu vēlēšanās aizskart viņa piemiņu." 

Nospiedums civilizācijā. Liela ietekme uz Eiropas civilizāciju.
Fausta prototips. Tiek uzskatīts, ka Gēte savam "Faustam" iedvesmojies no Nostradama un Nostradams ir Fausta prototips.

Saites.
Mistiķi.