Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Olimpiskās spēles

Sākums. Iesākumā Senajā Grieķijā notika sacensības, kuru laikā svētnīcām izvēlējās galvenās priesterienes pēc labākajiem skriešanas rezultātiem. No šejienes arī cēlās Olimpiskās spēles.
Spēles dibinājis kāds Pelops.

Olimpiskās spēles. Visievērojamākās bija spēles, kuras notika ik pēc 4 gadiem Olimpijā (nejaukt ar Olimpa kalnu Ziemeļgrieķijā!), Peloponēsā pirmajā pilnmēnesī pēc vasaras saulgriežiem. Olimpija bija grieķiem svēta vieta. Tās centrā atradās Olimpa Zeva templis, no kā arī cēlies Olimpijas nosaukums. Spēlēs pulcējās desmitiem tūkstošu skatītāju no visas Grieķijas un pat no tālām kolonijām. Apkārt Olimpijai tad izauga vesela telšu pilsēta. Sievietēm ar nāvessoda draudiem bija noliegts ierasties uz šīm spēlēm.
Mēnesi, kad notika Olimpiskās spēles, uzskatīja par svētu. Šai laikā Grieķijā pārtrauca karus. Grieķi pat gadus sāka skaitīt kopš pirmajām Olimpiskajām spēlēm, kas pēc leģendas notikušas 776.g.pmē.
Spēļu sacensībās drīkstēja piedalīties visi brīvie grieķi, taču realitātē to varēja atļauties tikai turīgie. Sacensībām vajadzēja gatavoties vairākus gadus, bet zemniekiem un amatniekiem tam nebija laika. Tikai pavisam turīgi ļaudis varēja atļauties nopirkt četrjūga ratus.
Antīkās olimpiskās spēles starp grieķu pilsētvalstīm pirmo reizi tika sarīkotas 776.g.pmē.

Antīkie sporta veidi. Vīrieši sacentās skriešanā, dūru cīņā, klasiskajā cīņā, pieccīņā (skriešana, diska, šķēpa mešana, tāllēkšana un cīņa), jāšanā un tetriponā – četrjūga kaujas ratu ātruma sacīkstēs. Vienu dienu veltīja jaunekļu sacensībām.
Visbīstamākās bija četrjūga kaujas ratu sacīkstes. Tūkstošiem skatītāju kliedzot, sacensību dalībniekiem bija 12 reizes jāapbrauc apkārt hipodroma arēnai. Kaujas ratu vadītāji vadīja ratus kājās stāvēdami, tiem bija nepieciešama liela drosme un meistarība. Traucoties mežonīgā ātrumā rati bieži saķērās aiz staba pagriezienā vai ar citiem ratiem, pie tam salūzušajiem ratiem virsū uzskrēja citi. Gadījās, ka no 10 kaujas ratiem 8 braucienā tika salauzti. Interesanti, ka par uzvarētāju šais sacīkstēs uzskatīja pajūgu īpašnieku nevis pašus braucējus.

Olimpiskās uguns tradīcija saglabājusies no Senās Grieķjas laikiem, kad Olimpijā uguns tika dedzināta par godu Dieviem. Tā senie grieķi godāja Prometeju, kurs nozaga uguni Dieviem un dāvāja to cilvēkiem. Saskaņā ar olimpisko tradīciju ugunij jādeg nepārtraukti visu sporta spēļu laiku. Uguns Olimpā tiek iegūta ar spoguļu un Saules staru palīdzību, tas garantē, ka tā ir dabiska.
Olimpiskās lāpas tradīciju atjaunoja 1928.gadā Amsterdamā.

Antīkais dopings. Senie grieķi sevi uzmundrināja ar halucinogēno sēņu novārījumu.

Apbalvošana. Uzvarētājus tiesneši svinīgi apbalvoja ar lauru vainagiem. Kad uzvarētājs atgriezās dzimtajā pilsētā, visi iedzīvotāji iznāca viņu sagaidīt, lai parādītu, ka tas ar savu uzvaru sagādājis dzimtenei slavu. Par godu uzvarētājam tika uzslieta statuja.
Vēsture mums saglabājusi pirmā olimpiskā čempiona vārdu - tas ir Korebs no Elīdas.
Pēdējās seno grieķu spēles notika 394.gadā, kad varu pārņēma Romas impērijas kristieši un Romas imperators (laikam Teodosijs I Lielais) tās aizliedza.

Atklāšanas parāde. Saskaņā ar olimpisko konvenciju, pirmā stadionā iesoļo Grieķijas delegācija.

1876.gads, Atēnas. Pirmās atjaunotās Olimpiskās spēles Atēnās. Ts bija politisks demaršs pret Turciju, kas vēl joprojām okupēja Grieķijas ziemeļdaļu. Šīs spēles organizēja moderno Olimpisko spēļu aizsācējs barons Pjērs de Kubertēns. Atjaunot olimpiskās spēles viņu iedvesmoja XIX gs. vidū  notikušās sporta spēles Mačvenlokas pilsētā Šropšīrā.

1896.gads, Atēnas. 6.aprīlī sākās pirmās vasaras olimpiskās spēles ar 14 valstu piedalīšanos. Olimpisko spēļu medaļu priekšpusē bija attēlots Zevs, kas labajā rokā tur zemeslodi, uz kuras stāv dieve Nīke.
Togad Grieķijā bija smaga krīze, un tikai pateicoties Georgijam Averofam, kurš apmaksāja Marmora stadiona restaurāciju un ziedoja spēlēm miljonu drahmu. Vēl 300 000 drahmu saziedoja grieķi.
Par pirmo olimpisko čempionu tajā pašā dienā ar rezultātu 13,71 kļuva amerikāņu trīssoļu lēcējs Džeimss ???.
Dānis Holgers Luiss (vēlākais rokasbumbas izgudrotājs) izcīnīja 3 olimpiskās medaļas - sudraba un bronzas medaļas šaušanā un bronzas medaļa paukošanā.

1900.gads, Parīze. Pirmo reizi olimpiskajās spēlēs piedalījās sievietes, un par pirmo olimpisko čempioni kļuva britu tenisiste Šarlote Kūpere.
Parīzē pirmo un pēdējo reizi tika sarīkotas sacensības kroketā, kriketā un zemūdens peldēšanā. Pirmo reizi ienāca futbols - uz palikšanu. 

1908.gads, Londona. Vezuva izvirduma dēļ spēles norisinājās Londonā, nevis Romā, kā bija iecerēts.
1908.gada Londonas olimpiskajās spēlēs entuziasti noorganizēja pirmās daiļslidošanas sacensības.

1920.gads, Amsterdama. Iedibināja Olimpisko zvērestu, kas tiek teikts visu tūristu vārdā spēļu atklāšanas ceremonijā.

1924.gads, Šimonī. Daiļslidošana tika iekļauta olimpiskajās spēlēs pirms pirmajām ziemas olimpiskajām spēlēm Šamonī 1924.gadā.
1924.gadā Latvijas futbola izlase piedalījās Parīzes olimpiskajās spēlēs. 

1928.gads, Amsterdama. Atjaunoja olimpiskās uguns tradīciju - no Grieķijas atvesto uguni uzturēja milzu lāpā pie stadiona visu sacensību laiku. Šajās spēlēs ieviesa arī milzu tablo sacensību rezultātu tūlītējai atainošanai, kā arī fotofinišu.

1932.gads, Losandželosa. Šeit pirmo reizi latvieši ieguva olimpisko medaļu - Janis Daliņš, soļošana. 
100 m sprintā pie finiša reizē nonāca vairāki skrējēji, un uzvarētāja noteikšanai sacensības pārtrauca līdz fotofilmas attīstīšanai. 
Šais spēlēs pirmo reizi tika ieviesta arī trīs pirmo vietu ieguvēju godināšana.

1936.gads, Berlīne. Šīs spēles Vācijas nacisti pasniedza kā savas ideoloģijas triumfu. Pirmoreizi uguns ar stafetes palīdzību atceļoja no Olimpijas kalna. Hitlers bija pārliecināts, ka vāciešu ārieši ir senās Grieķu kultūras pēcteči.
Pirmo reizi tika nodrošināta TV tiešraide. Ar īpaši radītiem superkinoskopiem tiešraide bija vērojama Olimpiskajā ciematā un Berlīnē - toreiz šis risinājums līdzinājās fantastikai. 
Daudzas zelta medaļas ieguva vācieši, jo lietoja testosteronu kā dopingu. Šajās olimpiskajās spēlēs ieāca arī amfetamīns, un tas tūdaļ iemantoja nosaukumu "ātrums" (Speed).
Latvieši izcīnīja 2 medaļas - sudrabu un bronzu. 

1960.gads, Roma. Paralēli parastajai olimpiādei pirmo reizi paralēli tika organizētas sporta spēles cilvēkiem ar mugurkaula traumām. 

1964.gads. Olimpisko lāpu stadionā ienesa japāņu students Jošinori Sakai, kas bija dzimis dienā, kad uz Hirosimu nometa atombumbu.

1968.gads, Mehika. XIX spēles. Pirmo reizi par dopinga ;ietošanu diskvalificēja zviedru sportistu Hansu Gunāru Lijenvālu, kas pirms starta tika izdzēris pudeli alus. 
Zelta medaļu šķēpmešanā izcīnīja Jānis Lūsis.

1972.gads, Minhene.
Septembrī palestīniešu kaujinieku organizācija „Melnais septembris” veica tā saukto "Minhenes slaktiņu" - nogalināja 11 žīdu sportistus Minhenes olimpiādes laikā. Televīzijas translācija to raidīja visā pasaulē. Spēles tika pārtrauktas un pretimstāvēšana ilga 18 stundas. Kad trīs kaujiniekus aizturēja VFR policija, citi kaujinieki sagrāba Lufthansa aviosabiedrības lidmašīnu, un sagūstītos nacās atlaist. Par atbildi sportistu nogalināšanai Izraēla bombardēja nometnes Libānas dienvidos, jo uzskatīja, ka tieši tur izvietotas kaujinieku bāzes. Kopš tā laika olimpiādēs liela vērība tika piešķirta drošībai.
Latviešu sportistam Jānim Lūsim šķēpmešanā pietrūka tikai 2 cm, lai izcīnītu zelta medaļu.

1976.gads, Monreāla. Šīs spēles boikotēja 26 Āfrikas valstis, protestēdami pret SOK atteikšanos izslēgt Jaunzēlandi par tās sakariem ar Dienvidāfrikas republikas aparteīda režīmu. Dienvidāfrikai liegta piedalīšanās Olimpiskajās spēlēs no 1964.gada.
Lietus nodzēsa olimpisko uguni un kāds neapdomīgs dalībnieks to aizdedza par jaunu ar savām šķiltavām. Uguni atjaunoja no rezerves avota.
1976.gada 27.jūlijā Uļjana Semjonova Monreālas olimpiskajās spēlēs (PSRS izlases sastāvā) iegūst savu pirmo olimpiskā zelta medaļu.

1980.gads, Maskava. XXII vasaras olimpiskās spēles Maskavā. Spēļu talismani - lācēns Miša un kotiks Vigri.
Vairāk nekā 60 valstis sekoja ASV piemēram un boikotēja spēles (kopumā 24 Rietumvalstis), protestējot pret PSRS iebrukumu Afganistānā.
Olimpiādes laikā mira bards Vladimirs Visockis. Viņa bērēs piedalījās desmitiem tūkstošu cilvēku, aizēnojot olimpiādes spožumu. 

1984.gads. Losandželosa. Padomju bloka valstis kā atbildi ASV boikotēja šīs spēles.

1992.gads. Albērvila.

2000.gadā Sindnejā papildināja olimpisko zvērestu ar solījumu cīnīties godīgi, neizmantot aizliegtus preparātus.
Ķīnieši atsauca savu skrējēju komandu, baidoties no dopinga kontroles.

2004.gads. Atēnas. Pirms olimpiskajām spēlēm pirmo reizi tika orgnizēta globālā uguns stafete – tā izceļoja 27 valstis.

2008.gads. XXIV spēles. Pekina. Gāja liela diskusija, vai neboikotēt šīs spēles Ķīnas agresijas dēļ pret Tibetu. Mūsu Zatlers tomēr aizbrauca uz atklāšanas ceremoniju – vienīgais no Baltijas un retais no Eiropas. Tieši tai laikā izraisījās Krievijas-Gruzijas Piecu dienu karš.
Spēles bija izcili labi organizētas, tās slavēja iepriekšējais OK prezidents Huans Sančess Samarančs. Tagadējais – Žaks Roge. Ērta sadzīve, labas sporta bāzes, raits visu dienestu darbs.
Tās ritēja 17 dienas.
Pie medaļām tika 87 valstis Latvija ieguva 3 medaļas: BMX riteņbraukšanā zeltu Māris Štrombergs, sudrabu Aivars Kovals, svaracelšanā bronzu Viktors Ščerbatiks. Pēcmedaļām Latvija 45.vietā tūdaļ aiz Somijas, kura piedalījusies visās olimpiskajās spēlēs. Apsteidzām Igauniju, Lietuvu un pat Zviedriju. Latvija pirmo reizi piedalījās 3 disciplīnās – tenisā, basketbolā un pludmales volejbolā. Noslēguma cereonijā Latvijas karogu nesa Māris Štrombergs.
Olimpisko garu aptumšoja skandāls, ka bezmaksas biļetes piešķirtas A.Kalvītim ar diviem dēliem, bet ne, piemēram, Ščerbatika mātei.
Peldēšana. 23 no 25 olimpiskajām medaļām peldēšanā ieguva sportisti, kuriem bija no īpaša auduma šūti peldkostīmi. To aizliedza 2010.gadā kā konkurenci kropļojošu.

2010.gads. Ziemas spēles Kanādā, Vankuverā.

2012.gads. Spēles Londonā.
Lodes grūšana. Anulēts baltkrievu sportistes Nadeždas Ostapčukas sniegums - lode aizgrūsta 21,36 m. Viņai zelta medaļa atņemta, jo asinīs kostatēta aizliegtā steroīda metenolona klātbūtne.
Mārtiņš Pļaviņš un Jānis Šmediņš izcīnīja bronzas medaļas pludmales volejbolā. 

2014.gads. Ziemas spēles Sočos.

2016.gads. Ziemas spēles Sočos.

Saites.
Senā Grieķija.
Sporti.