Oskara Linkes III pakāpes kontakts
- Detaļas
- Skatīts: 1832
Oskars Linke bija kādreizējais Vērmahta majors. Tolaik 48 gadu vecs un Gleimershauzenes birģermeistars Tīringenē. 1952. gada pavasarī Linke bija nodomājis kopā ar sievu un sešiem bērniem pārcelties uz Rietumiem. Tāpēc viņš ar motociklu bieži vien braukāja ar motociklu gar robežu, lai pieradinātu pie savas klātbūtnes krievu karavīrus, kas robežu starp abām Vācijām apsargāja pirms Tautas armijas dibināšanas. Kā jau birģermeistars, viņš neradīja aizdomas.
Kontakts. Kādudien kopā ar 11 gadu veco meitu Gabriēlu uz moča aizmugurējā sēdekļa, viņš brauca cauri mežam pie Hāzelbahas netālu no Meiningenes. Pēkšņi pārsprāga motocikla aizmugurējā riepa, un Linke nolēma aizstumt braucamo līdz tuvākai apdzīvotai vietai. Abi bija pagājuši tikai dažus metrus, kad Gabriēla tēvam norādīja uz kādu nepilnu 150 m attālu priekšmetu, kuru Linke mijkrēslī noturēja par stirnu. Pieslējuši motociklu pie koka, abi lavījās tuvāk, lai pavērotu meža dzīvnieku.
No apmēram 60 m attāluma atklājās, ka stirna ir divas sudrabaini mirdzošas cilvēkiem līdzīgas figūras apmēram 1,20 m augumā. Abi tēli stāvēja un, noliekušies uz priekšu, zemē kaut ko pētīja. Vienam no abiem radījumiem krūšu augstumā bija spuldze, kas regulāri mirgoja. Linke pielavījās savādajām figūrām gandrīz 10 m attālumā. Tikai tad viņi pamanīja humanoīdiem aiz muguras milzīgu dizkveida objektu, kas atgādināja pamatīgu pannu. Tās diametru viņš lēsa uz 15 m. Pannai malās divās rindās bija apmēram 30 cm plati caurumi vai iedobumi, katrs padziļinājums nepilnu pusmetru no nākamā. Objekta augšpusē slējās apmēram metru augsts tornis.
Linkem kļuva neomulīgi, jo viņš atradās padomju zonā. Nākamajā mirklī viņu pasauca meita Gabriēla, kas bija mazliet atpalikusi no tēva. Laikam meitenes balss iztraucēja abas mazās būtnes, un tās aizsteidzās apaļā objekta virzienā. Caur torni objekta virspusē abi radījumi iekļuva iekšā un pazuda skatienam. Tai pašā mirklī NLO ārējā mala sāka kvēlot, un atskanēja klusa dūkoņa. Spīdums mainīja krāsu no sākotnēji zili zaļa uz sarkanu. Gan spīdums, gan dūkoņa pastiprinājās un konusveida tornis pamazām iegrima objekta vidū. Objekts atrāvās no zemes, turklāt likās, ka tas griežas kā vilciņš. Linke to aprakstīja tā, it kā aparāts būtu rotējis ap konusveida torni, kas cauri objektam no augšas nobraucis lejā un parādījies apakšpusē.
NLO turējās gaisā dažus cm virs zemes, un likās, ka to ietver liesmojošs loks. Tornis atkal pazuda un parādījās tur, kur tas bija sākumā – augšpusē. Beidzpt objekts sāka traukties gaisā ar milzīgu paātrinājumu, turklāt Linke un viņa meita dzirdēja troksni, it kā būtu kritusi bumba. Pēc pāris sekundēm NLO vairs nebija redzams.
Pēc visa redzētā Linke bija ārkārtīgi apmulsis. Viņš devās uz to vietu, no kuras NLO bija startējis. Zemē bija redzams apaļš iespiedums – vēl gluži svaigs un tieši tādā formā kā konusveida tornim, kas novērojuma laikā bija pārvietojies no no augšas uz leju.
Par šo kontaktu liecina arī citu cilvēku liecības. Kādas kokzāģētavas priekšstrādnieks stāstīja, ka esot redzējis komētai līdzīgu priekšmetu traucamies prom no nelielā paugura, kur bija atradies Linke. Kāds aitu gans, kas atradies tikai dažus simtus metru no notikuma vietas izteicās, ka redzējis – komēta paceļas gaisā un lido prom no zemes.
Pēcāk. Oskaram Linkem pēc nedēļas izdevās aizbēgt uz Rietumiem. Par savu neparasto piedzīvojumu viņš pastāstīja amerikāņu okupācijas varas iestādēm. Jeņķi to uzskatīja par tik nozīmīgu faktu, ka iesaistīja CIP, kas par šo notikumu iztaujāja daudz cilvēku. Pats Linke nekad agrāk nebija ne lasījis, ne dzirdējis par NLO, un toreiz uzskatīja, ka redz jaunu slepenu padomju ieroci.
Saites:
NLO.
