Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Paradīze

Rai - "laime," "bagātība" (Avesta).
Paradiz - "dārzs," "parks" (grieķu val.).

Raksturīgi, ka sākumā saistībā ar aizkapa dzīvi nebija saistīta atmaksas ideja, paradīzes un elles esamība. Viņpasauli iedomājās vienu visiem un gluži tādu pašu kā šīs zemes apkārtējā pasaule.

Ēdenes dārzs. Žīdu Vecajā derībā attēlota paradīze Zemes virsū un pirmo cilvēku - Ādama un Ievas dzīvesvieta līdz grēkā krišanai.

Elizeja lauki. Svētlaimīgo miteklis sengrieķu mitoloģijā.

Kristietība. Kristīgajos priekšstatos mūžīgas svētlaimes vieta, kas apsolīta īsteniem ticīgajiem aizkapa dzīvē.

Islāms. Islāmā - džanna. ("dārzs" - arābu val.).
Islāmā paradīze ir kā Filoloģijas fakultātes 1.kurss  vienas vienīgas jaunavas.
Senā musulmaņu mitoloģijā ir visbiežākais paradīzes nosaukums. Vieta, kur nav trūkuma ne pēc kā, kur tek upes ar "nebojājošos ūdeni" un "pienu, kura garša nemainās." Saskaņā ar nostāstiem, Džanna sastāv no dažādām daļām, kas atrodas dažādās debesu sfērās: "Mūžības dārzs," "Ēdenes dārzi," "Svētlaimības dārzi," "Firdausa," Miera mājoklis," "Atrašanās vieta" un "Paaugstinātais." 

Daosiešu filozofija. Par paradīzi daosiešu filozofijā un senos ķīniešu mītos tiek uzskatīta Penlajas sala (arī Penlaido, Penlaišaņa). Tā ir viena no "nemirstīgo salām" un pati labākā starp "72 laimīgām zemēm un 36 debesu alām." Daudzi Ķīnas imperatori esot sarīkojuši ekspedīcijas Многие китайские императоры снаряжали безрезультатные экспедиции на поиски Penlajas meklēšanai, tomēr viss bija velti. Tādēļ radās ticējums, ka šī sala un vēl divi citi kalni tālumā atgādinot mākoņus, bet tuvojoties tiem - nonirst ūdenī.  Salas meklēšanu apgrūtināja arī tāda apraksta detaļa kā pirmsākumos sala "nēsāta pa viļņiem" un tai nebija pastāvīgas atrašanās vietas, kamēr pēc nemirstīgo salinieku lūguma salu esot apturējis Šaņdi - viņš nosūtījis bruņurupučus turēt salu. Tomēr pat pēc tam divi kalni esot aizdzīti uz "ziemeļu okeānu."
Daži mūsdienu pētnieki pieņem, ka par Penlaju dēvēja Šaņduņas pussalu, vai arī salu Bohajas līcī. 

Džainismā - Madhjaloka. "Vidējā pasaule," "Dzīvnieku pasaule." Saskaņā ar seniem džainistu mītiem, daļa Visuma - pasaule diska formā, kura centrā novietots apaļš paradīzes kontinents Džambudvipa ar zelta asi Meru kalnu.

Paradīze budismā - Sukavata. Mahajānas (otra un jaunākā budisma virziena) sistēmā ir mācība par paradīzi un elli, t.i., tā atzīst pēcnāves eksistenci. Bez redzamās pasaules sansāras, kā māca budisms, pastāv divas neredzamas pasaules: no tām pirmā - augstākā pasaule ir nirvāna - garīgā pirmsākuma miteklis, pilnīga tukšuma un absolūta miera valstība; otrā - vidējā pasaule ir svētlaimes valstība, ko apdzīvo garīgas būtnes, kas sasniegušas bodisatvu stāvokli, bet vēl nav ienirušas nirvānā, t.i. nav pārgājušas augstākajā pasaulē. Budisms māca, ka šajā vidējā svētlaimes pasaulē pastāv paradīzes valsts Sukavata zeme (Sukavati) - pārpilnības un svētlaimības zeme, tā sauktā "gaišā zeme," kuras ķēniņš ir buda Amitaba. Pateicoties tam ticīgie guvuši iespēju pārdzimt Amitabas "gaišajā zemē," lai pēc tam pārietu nirvānā.
Budisma mācībai par paradīzi un elli bija nolūks padarīt budisma reliģiju pieejamāku masu izpratnei, jo nirvānas jēdziens, būdams abstrakts un miglains, bija grūti aptverams. Mesiānisma ideja un mācība par paradīzi un elli plaši izplatījās un nodrošināja mahajānas virziena budismam vadošo stāvokli.
Abhirata budismā. "Svētlaime." Budistu mītos tas ir austreņu pardīzes nosaukums Akšobhas budas laukā. Tā ir vieta bez akmeņiem, kalnu ielejām, cilvēkiem un slimībām. Saskaņā ar seniem nostāstiem, visiem kokiem šeit ir vienāds garums.

Iaru, Ialu. Paradīzes dārzi senēģiptiešu aizkapa pasaulē, kas, saskaņā ar "Mirušo grāmatu," atrodas austreņu debesīs tai vietā, kur lēc saules dievs Ra. "Mirušo grāmatā" sacīts, ka Iaru apjož bronzas siena. Pazemes pasaules viducī, pateicoties bagātīgai kanālu apūdeņošanai, "aug mieži 4 elkoņu (ap 1,3 m) augstumā, ceturtdaļas 9 elkoņu (ap 3,8 m) augstumā."

Paradīze judaismā. Viduslaikos žīdu vidū plaši izplatījās mistiskā Kabalas mācība, un kā viena no kabalistiskajām grāmatām XIII gs. parādījās sacerējums "Mirdzums" (Zoar) - tā mistiskā veidā interpretēja Toru. Šai grāmatā sīki aprakstīti eņģeļi un dēmoni, paradīze un elle, dvēseļu ceļošana utt.

Avalona. Paradīzes analogs, arī Viņpasaule ķeltu mitoloģijā. 

Dzanat. Senā osetīņu mitoloģijā tā ir paradīze, ziedošs dārzs, kas atrodas aizkapa pasaules vidū, apjosts ar zelta-akmeņu sienu un akmens vārtiem. Vārti vērušies ar aizkapa valstības valdnieka Barastira gribu.

Polinēzieši. Viņu paradīzes dārzs tiek saukts par Pali-uli un tajā parādījušies pirmie cilvēki.

Raksti.
Paradīze un elle dažādās reliģijās.