Pirmā Ezdras grāmata
Statuss. Jūdu apokrifs. Katoļi to atteicās pasludināt par kanonu Trentas koncilā 1546.gadā.
Rašanās laiks. Ap 150.g.pmē.
Saturs. Stāsta par žīdu atgriešanos Palestīnā pēc Bābeles trimdas. Tā nepārprotami savu tēmu ieguvusi no Laiku, Ezras un Nehemijas grāmatām, taču autors pievienojis vēl daudz leģendu.
Stāsts par trim vārtsargiem. Tas ir visinteresantākais. Tie strīdējās par to, kam pasaulē ir vislielākais spēks. Viens teica: „Vīnam,” - otrs teica: „Ķēniņam,” - trešais teica: „Sievietei un patiesībai.” Viņi nolika trīs šīs atbildes zem ķēniņa spilvena. Kad ķēniņš pamodās, viņš lūdza, lai šie vīri pamato savas atbildes. Vienprātīgi tika nolemts, ka „patiesība ir stiprāka par visu un visiem.” Tā kā šī bija Zerubābela atbilde, tad viņam kā atalgojums tika dota atļauja atjaunot Jeruzālemes templi.
Attiecīgas saites:
Apokrifi.
