Patristika
No latīņu valodas vārda „tēvs.”
Kristīgās teoloģijas nozare, kas pētī „baznīcas tēvus” (1.–8.gs.), kuri aizstāvēja kristietismu cīņā pret pagānismu un antīko filozofiju (neoplatonismu) kristietisma pamatošanai. Ilgstošs kristietisma dogmatikas veidošanās posms. Savu īsto nozīmi ieguva tikai Reformācijas laikmetā. Patristika ietvēra veselu laikmetu: līdz 7.gs. sākumam Rietumos un dažus gs. vēlāk Austrumos.
