Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Portrojāla

Zemestrīces rezultātā nogrimusi pirātu pilsēta Jamaikas piekrastē.

Atrašanās vieta. Jamaikas salas piekrastē, netālu no tagadējās galvaspilsētas Kingstonas.

Vēsture. Jamaikas Portrojālas pilsēta radās aravaku indiāņu ciemata vietā. Spāņu konkistadori šeit nodibināja Santjagodelavegas ("Svētā Jēkaba pilsēta") apmetni.
Kad XVII gs. vidū Jamaiku sagrāba briti, tie pārsauca pilsētu par Portrojālu ("Karaliskā osta"). Britu laikos šī vieta izvērsās par lielāko pirātu midzeni visā rieteņu puslodē. Tieši no šejienes britu korsāri devās laupīt spāņu pilšetas un kuģus. Drīzumā pilsēta kļuva par vienu no pašām bagātākajām Jaunajā pasaulē.Sala, kas atradās britu aizbildniecībā, bija kļuvusi par pirātu bāzi. No šejienes tika rīkoti uzbrukumi spāņu pilsētām un kuģiem, salas gubernators saņēma lielas naudas par aizsardzību.
Tā nu arī gadījās, ka šī "grēcīgā vieta"piedzīvoja īsteni bībelisku galu. 1792.gada 7.jūnijā 11:43 virs Jamaikas nogranda briesmīgs pērkons. Jūrā negaidīti pacēlās gigantiski viļņi, bet sauszeme notrīcēja un tajā iesprāga dziļas plaisas. Tā bija zemestrīce. Celtnes iegāzās plaisās. Gigantiski viļņi satvēra kuģus un ar spēku iemeta pašā pilsētas centrā. Dažu stundu laikā Portrojāla - Karību jūras pirātu galvaspilsēta par 7/8 izzuda jūras dzelmē. Bojā gāja vairāk kā 5 000 cilvēku.
Drīzumā netālu no tās vietas izveidojās jauna Jamaikas pilsēta – Kingstona, tagadējā valsts galvaspilsēta. Patlaban šai vietā ir jūras līcis. Tajā veikti zemūdens arheoloģiskie darbi un sausumā izvilkts liels skaits senu mantu. 

Pētījumi. Gandrīz 200 gadu pēc katastrofas – 1870.gadā britu admirālis Čārlzs Hamiltons paziņoja admiralitātei, ka pie ieejas Kingstonas ostā labos laika apstākļos jūras dibenā redzamas akmens būves ar taisnām ielām. Šis ziņojums tika ignorēts. Portrojālu atkal aizmirsa.
1936.gadā par to ieinteresējās amerikāņu bagātību meklētājs Harijs Rīzenbergs. Ilgus mēnešus viņš ar palīgiem apsekoja zemūdens drupas. Nav zināms, ko viņš atrada, taču meklējumus drīz pārtrauca.
1959.gadā uz tejieni nosūtīja ekspedīciju Amerikas nacionālā ģeogrāfijas biedrība. Zemūdens arheologi bija labi sagatavojušies – arhīvos bija sameklētas vecās Portrojālas kartes, tās tika salīdzinātas ar tagadējo Jamaikas krasta līniju un arheologi centās uzzīmēt jaunu pilsētas karti. Tā kartē parādījās Džeimsa forts, dzīvojamās mājas un ostas noliktavas.
Darbi varēja sākties. Celtnes gan klāja dūņas, tādēļ tika izmantots zemes smēlējs. Atradumi nebija interesanti – no sākuma smilts un dakstiņu gabali, pēc tam māla trauku lauskas, ogles un ķieģeļi. Tika nolemts meklēt dzīvojamās mājās. Šeit atradumi bija daudzveidīgāki: vara paplātes un katliņi, alumīnija karotes, pavardu gabali un pat katls ar ēdiena paliekām. Tomēr nekas vērtīgs...
Tad tika nolemts izmantot ūdenslīdējus. Uzreiz virspusē tika uznests ar koraļļiem apaudzis zelta pulkstenis, vāciņa iekšpusē izdevās izlasīt pulksteņmeistara vārdu – Pols Blondels. Pulksteni nosūtīja uz Londonas Zinātnes un tehnikas muzeju, kur tiek glabāta pasaulē pilnīgākā pulksteņu kolekcija. Briti atbildēja ātri – pulkstenis izgatavots 1686.gadā Amsterdamā. Ar rentgena aparāta palīdzību izdevās noskaidrot, ka tas apstājies 11:43. Tā tika noteikts precīzs katastrofas laiks.
Vēlāk tika uzieti vēl artilērijas lādiņi, sadzīves lietas, kuģu rājas, sarūsējušus ieročus un kuģu lielgabalus. Tomēr drīzumā amerikāņi savu meklēšanu pārtrauca, jo mērķis bija tikai izlūkošana.
Precīzāki meklējumi sākās tikai 1966.gada 1.maijā, nu jau Jamaikas valdības paspārnē. Izrakumus vadīja Roberts Markss. Atradumi ļāva noskaidrot kāda izskatījās Portrojāla XVII gs. Uzgāja ēdienu, tabakas lapu, alkoholiskos dzērienus rumu, vīnu un brendiju. Izcēla apmēram 250 alvas trauku, sešus tūkstošus māla pīpju, sudraba izstrādājumus, kabatas pulksteņus un vara aparātu ruma tecināšanai.
Reiz ūdenslīdēji izcēla no jūras lādi ar Spānijas karaļa Filipa IV ģērboni. Lādē bija vairāki tūkstoši lieliski saglabājušās XVII gs. sudraba monētas. Izrādījās, ka 1690.gadā – pāris gadu pirms katastrofas netālu no salas gāja bojā 3 spāņu kuģi ar sudrabu. Portrojālas zvejnieki bagātības izcēla, taču katastrofā jūra tās paņēma atpakaļ. 

Saites.
Nogrimušās būves pasaulē.
Pirātisms, pirāti un korsāri.
Jamaika.