Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Pu I (1906.-1911.g. un 1917.g)

Biogrāfija. Pēdējais Ķīnas imperators un pēdējais no Ciņu dinastijas.

Pirmā valdīšana. Tronī kāpa divu gadu vecumā un noturējās 5 gadus. To gāza Siņhanas revolūcija (1911.-1912.g.), kas pasludināja republiku.

Otrā valdīšana. 1917.gadā Pu I otro reizi, tiesa gan tikai dažas dienas, kļuva par Ķīnas imperatoru.

Mandžūrijas valdnieks. 1931.gadā japāņi padarīja Pu I par marionešu valstiņas Man Čžou Go (Ķīnas ZA) valdnieku, un viņa vārdā veica lielas ļaundarības ķīniešu zemē. Šo posteni vēlējās iegūt arī Pu I pats.

Gūstā pie krieviem. Nokļuva krievu gūstā, kad tie Mandžūrijas operācijas laikā iebruka Mukdenā. Šeņjanas lidostā pirms pašas izlidošanas uz Japānu tika aizturēti vairāki cilvēki un starp tiem arī imperators Pu I, tolaik 39 gadus vecs. Tā viņš zaudēja imperatora troni jau trešo reizi. Pu I bija paņēmis līdzi daudz dārglietu, tai skaitā no Ciņu dinastijas mantnīcas Pekinā.
Pēc aresta Mukdenas lidostā Pu I kopā ar svītu tika nosūtīts uz Čitu, PSRS. Viņam veicās, ka nenonāca ķīniešu komunistu vai gomindāniešu rokās, kas būtu viņu nošāvuši kā japāņu līdzskrējēju. Tā viņš dzīvoja speciālā viesnīcā visai komfortablos apstākļos.
Ir saglabājušās vēstules, ko Pu i tajā laikā rakstīja Staļinam: „Vairāk kā desmit gadu es atrados smagi apspiests un stingrā japāņu kontrolē, kamdēļ man nebija nekādu iespēju iegūt zināšanas. Izsaku karstu vēlēšanos Padomju Savienībā studēt sociālismu un citas zinātnes.” (22.11.1945.)
„Nonākot pie varas, kas vēlāk tika nodēvēta par imperatora varu, es ne reizi vien mēģināju politiski cīnīties ar japāņiem, taču mani pūliņi izrādījās velti. Japāņi vēl vairāk sāka izrādīt visatļautību un zvērības... Veicot pagātnes kopsavilkumu, man jāatzīmē, ka es nespēju no sevis nomest japāņu jūgu, un tas man ir kauna pilns traips.” (21.12.1945.)
„Mana dzīve ir pilnībā Padomju Savienības dāvāta. Tamdēļ ir neiespējami izteikt ne uz papīra, ne vārdos manu pateicību, kādu izjūtu pret Padomju Savienības Valdību un Sarkano Armiju. Šā iemesla dēļ esmu nolēmis, lai ko arī tas nemaksātu, apmesties Padomju Savienības valsts robežās un ziedot sevi pēdējo zinātnes sasniegumu apguvei... Es strādāšu bez atpūtas, lai atlīdzinātu PSRS par tādu labestību, kā manas dzīvības saglabāšanu.” (21.04.1946.)
Atteicās no savām tiesībām uz imperatora dārglietām: „Ar visdziļākajām un patiesākajām jūtām es atļaujos lūgt PSRS valdību pieņemt no manis dārglietas, lai tās izmantotu PSRS pēckara tautas saimniecības atjaunošanas un attīstības fondā.” (10.05.1946.) Tā viņš fondam uzdāvināja pērles, zelta un sudraba izstrādājumus ar dārgakmeņiem, galda piederumus, pulksteņu kolekciju u.c., kas gan bija tikai maza viņa dārgumu daļa. Vēlāk viss tas tika atgriezts ĶTR Ārlietu ministrijas pārstāvim.
„Lielāko daļu savas eksistences esmu pavadījis starp morāli degradētiem ierēdņiem, starp militāristiem ar to savtīgajiem nodomiem, kā arī starp imperiālistiski noskaņotiem ļaudīm. Man pat nebija pie kā griezties pēc laba padoma.” (30.12.1947.)
Izskatās, ka Staļinu maz interesēja šie caurkritušā imperatora atzinumi. Tolaik Tokijā tika gatavota tiesvedība pret japāņu kara noziedzniekiem un Pu I tajā bija nepieciešams kā liecinieks. Viņš tam attiecīgi tika sagatavots.
1946.gadā Pu I nogādāja Tokijā liecību sniegšanai. Starptautiskais tribunāls viņu iztaujāja vairākas dienas kā liecinieku. Pu I apstiprināja savu agrāk pausto, ka japāņi viņa valstiņu bija radījuši kā placdarmu uzbrukumam PSRS. Viņam un advokātiem izdevās pierādīt tiesai, ka japāņi viņu tronī noturēja ar varu, kas ļāva tam izvairīties no apsūdzētā statusa. Pēc mēneša Pu I atgrieza PSRS.
Tikām situācija Ķīnā strauji mainījās. Tika nodibināta ĶTR un starp to un PSRS 1950.gada 14.februārī tika noslēgts draudzības līgums. Tā paša gada jūlijā Valsts padomes premjers Čžou Enilajs sarunā ar krievpadomju sūtni lika noprast, ka ķīnieši labprāt saņemtu atpakaļ savu imperatoru.
Pu I to uzņēma ļoti asi un bija pat gatavs sev padarīt galu, taču viņu rūpīgi uzraudzīja. Un tā 1950.gada 3.augustā vilciens ar Pu I un tā radiniekiem ieradās Ķīnā. Bijušais imperators ar asarām acīs pateicās krieviem par viņa laipno aprūpi.

Pu I dzīve komunistu Ķīnā. Turpmākais imperatora dzīves gājums komunistiskajā Ķīnā izvērtās gluži labs. Iesākumā gan viņu paturēja cietumā, pēc tam pārveda uz koloniju/specnometinājumu. Režīms bija visai maigs – viņš saņēma grāmatas un avīzes, regulāri klausījās radio, sportoja, skatījās kinofilmas un pat pieņēma ārzemju korespondentus.
„Pāraudzināšanas” nolūkos viņu vadāja pa uzņēmumiem, būvlaukumiem un lauku zemnieku kopienām. Viņš publiski nosodīja savu pagātni, studēja Mao Dzeduna darbus.
1959.gadā Pu I amnestēja un viņš apmetās Pekinā. Strādāja par dārznieku pats savā bijušajā imperatora dārzā.
1962.gadā viņš negaidīti atradās Visķīnas tautas politiski konsultatīvās Padomes deputātu skaitā.
Mira 1967.gadā, par ko visai īsi paziņoja ķīniešu aģentūra Siņhua.

Darbi.
„Pirmā manas dzīves puse.”  Autobiogrāfisks darbs.

Saites:
Ķīniešu imperatori.
Ķīnieši.