Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Precesija

Skaidrojums. Tā kā zemeslode nav ideāla lode, tad viņas svārstību ass palēnām apraksta konusu. Šo kustību sauc par precesijas kustību. Zemes ass rotē atpakaļ – planētas rotācijai pretējā virzienā. Šī pretējā kustība arī tiek dēvēta par precesiju.
Orbītas formas svārstību dēļ Zemes kustība ap Sauli palēninās, kas izpaužas kā atpalicība par vienu grādu katrus 72 gadus. Tādēļ pēc 2160 gadiem tiek atpalikts par 30 grādiem un mainas Zodiakālā zīme. Pirmā bija Vērša , otrā – Auna. Pilns precesijas cikls ir 12x2160 = 25 920 gadi (citur teikts – 25 776 un 25 770 gados). Parasti to noapaļo uz 26 000 gadu.
Precesijas kustības dēļ arī mainās zvaigznes, kas atrodas virs mūsu planētas Ziemeļpola. Tās lēni pārvietojas pretējā virzienā kā tas būtu, ja tikai grieztos Zeme. Tagad tā ir Polārzvaigzne (spožākā zvaigzne Mazās Lācenes zvaigznājā). 12 000.g.pmē. tās vietā atradās Vega, 3000.g.pmē. tuvākā zvaigzne bija Drakona alfa (Tubans Pūķa zvaigznājā), bet grieķu civilizācijas uzplaukuma laikā VI un.V gs.pmē. šo lomu pildīja Mazās Lācenes beta. Mūsu ēras 14000.gadā šo vietu atkal ieņems Vega.

Pirms 13 000.g.pmē. – ???
11 000.g.pmē. – Ziemeļpolā ir Vega, Liras zvaigznāja spožākā zvaigzne. Te tā atradās apmēram 2000 gadus (no 13 000.- 11 000.g.pmē.).
9500.g.pmē. - Ziemeļpolā nav nevienas zvaigznes, tuvumā ir tikai Herkulesa zvaigznājs.

Precesijas dēļ notiek zodiakālo zīmju maiņa reizi 2160 gados. Patlaban no Zivs ēras ieejam Ūdensvīra ērā.
Ļoti labi uzzināt kā izskatījās debesis jebkurā laika momentā un no jebkuras vietas uz Zemes, ir datorprogramma Skyglobe 3.6. Tā ļauj ieskatīties 30 000 gadu tālā pagātnē.

Atklāšana. Oficiāli tiek uzskatīts, ka to atklājuši grieķu astronomi II gs., precīzāk – Nīkejas Hiparhs (190.-125.g.pmē.). Viņš apkopoja visas ziņas par zvaigžņu stāvokli no Aleksandrijas un Babilonas. Tās salīdzinot viņš pamanīja, ka zvaigžņu stāvoklis atšķiras, un tā radās doma par precesiju.
Taču šo parādību zināja jau šumeri. Tāpat priekšstats par precesiju visdrīzāk ir bijis arī senajiem ēģiptiešiem, jo katrus 200 vai 300 gadus tie pārbūvēja savus tempļus, lai saglabātos atbilstība spīdekļiem. 

Saites:
Zeme.
Kosmoss.