Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Pašaizdegšanās, pirokinēze, pirogēnija

Saukta arī par pirogēniju.

Spontānas cilvēka aizdegšanās fenomens, gaužām neparasta un neizskaidrojama parādība, kurai esot tendence palikt arvien biežākai. Šādas spontānas sadegšanas raksturojas ar pilnīgu vai gandrīz pilnīgu cilvēka ķermeņa pārvēršanos pelnos. Gandrīz nekad neaizdegas drēbes un apkārtējie priekšmeti pat, ja tie ir viegli uzliesmojoši.
Spontāni aizdegušies:
      Džeks Eindžels. 

Gadījumi. Cik noprotams, šādi gadījumi bijuši dažādos cilvēces vēstures laikos, taču tikai sākot ar XVII gs. tie tikuši daudz maz sakarīgi dokumentēti, tā nonākot līdz mūsdienām. Toreiz to visai bieži uzskatīja un pasniedza kā "sātana nedarbu" - nabaga sadegušais esot ko solījis Tumsas valdniekam, taču pēc tam centies zvērestu lauzt. Sadegšana nākusi kā atmaksa. 
Kopš fenomena registrēšanas sākuma sadeguši vien 120 cilvēki.

Viduslaiku gadījumi. Cik Mazajam Zaļajam zināms, tad pirmais tāds pašsadegšanas gadījums datēts ar 1470.gadu, kad itāļu bruņinieks Polonijs Otrais pēc vīna baudīšanas piecēlies un tūdaļ pat uzliesmojis savu pārsteigto tuvinieku acu priekšā. Klasiski, kā tas ir pirogenijas gadījumos, aiz viņa palikusi tikai pelnu kaudzīte.

XVII gs. gadījumi. Šāda gadījuma apraksts atrodams 1673.gada franču medicīnas žurnālā. Kādu Parīzes dzērāju atrada pilnībā sadegušu uz salmu guļamā maišeļa. Bija atlikusi vien pelnu čupiņa un daļa pirkstu un galvaskausa kaulu. Salmu matracis un apkārtējās lietas bija uguns neskartas.

XVIII gs. gadījumi. 1725.gada 19.februārī kādas Reimsas (Francijā) viesnīcas īpašnieks Žans Milē divos naktī pamodās no deguma smakas. Domādams, ka izcēlies ugunsgrēks, viņš sparīgi skrēja pa viesnīcu un klauvēja pie numuriņu durvīm, tos modinādams. Tomēr noskaidrojās, ka dūmi nākuši no virtuves, kur uz grīdas līdzās pavardam gulēja viņa sievas Nikolas pārogļojušās atliekas. No ķermeņa bija atlikusi vien daļa galvas, kājas un daži mugurkaula kriemeļi. Žanu Milē arestēja un notiesāja par slepkavību, tomēr vēlāk viņš tika attaisnots, jo tiesa atzina, ka sieva tiešām sadegusi pati! Šis gadījums aprakstīts Žana Dipona grāmatā par spontāno aizdegšanos.
1731.gadā Veronā (Itālija) 62 gadu vecā un korpulentā grāfiene Kornēlija de Baidi devās gulēt, jo sajuta "smagumu un nomāktību." Nākamajā rītā kalpone pie grāfienes gultas atrasto aprakstīja šādi: "Uz grīdas metra attālumā no gultas bija pelnu kaudzīte - viss, kas bija palicis pāri no kundzes. Bija palikušas tikai zeķēs tērptas kājas, un starp tām atdusējās viņas pusapdegusī galva." pārsteidzoši, ka līdzās mirstīgajām atliekām nebija nekādu uguns pēdu, toties logi un citas guļamistabas daļas klāja nelabi smirdošs kvēpu slānis. Vēlāk tika noskaidrots, ka kvēpi bija līķa degšanas produkts, bet dzeltenais šķidrums bija iztvaikojušie cilvēka tauki, kas kondensējās uz aukstajām virsmām. Šis ir tas gadījums, kad sadegusī bija pilnīga atturībniece, tādēļ neiztur pārbaudi versija, ka sadegušie ir tikai dzērāji.
1744.gada 10.aprīlī Ipsvičā (Anglija) sadega zivju tirgotāja Greisa Peta. Kad uguns tika apdzēsta, no sievietes bija palikusi pāri tikai "pelniem klāta ogļu kaudzīte." Šai gadījumā tipiski, ka sieviete bija dzērāja. Degšanas rezultātā nebija skarta māja un iedzīve.
1763.gadā francūzis Žans Dipons publicēja grāmatu "Cilvēka ķermeņa pēkšņas sadegšanas gadījumi" (De Incendiis Corporis Humani Spontaneis).

XIX gs. gadījumi. 
1850.gadā Jastuss fon Leibings veica pirmo zināmo pirogēnijas gadījuma pētījumu, kura pierādīja, ka spirts tajā nav vainojams.
1870.gadā Aberdīnas universitātes (Skotijā) pētnieki secināja, ka principā zinātniskā vide atzīst pirogēnijas fenomenu par reāli eksistējošu. 

XX gs. gadījumi.
Mērijas Rīzeres sadegšana. Tas notika 1951.gada 1.jūlijā Floridas pavalsts Sanktpēterburgas pilsētiņā. Viss atklajās tad, kad pie viņas ciemos atbrauca dēls. Durvju rokturis vēl bija karsts un pulkstenis bija apstājies četros no rīta (tatad tikos bija notikusi sadegšana). Sieviete bija sēdējusi krāslā, kas arī bija sadedzis. Dūmu smaka bija tikko viegli jūtama un kvēpu pedas netika uzietas uz griestiem un apkārtējiem priekšmetiem. No 79 kg smagās amerikānietes bija palikusi tikai pelnu čupiņa un melnā kurpē ieauta kāja. 
"Tas ir vispārsteidzošākais skats, kādu jebkad esmu redzējis. Nav saprotams, kā intensīva ķermeņa degšana neizraisīja lielu ugunsgrēku. Tik spēcīgai liesmai noteikti vajadzēja iznīcināt visu telpu un tās iekārtu," - tā Pensilvānijas universitātes tiesu medicīnas eksperts Viltons Krogmans, kas izmeklēja šo gadījumu.
Pētniekiem tolaik esot izdevies visai pārliecinoši konstatēt, ka sieviete nav izdarījusi pašnāvību, un arī nav notikusi tīša dedzināšana.
Meiblas Endrjūsas sadegšana. 1965.gadā 19 gadu vecā Meibla Endrjūsa ar savu draugu Billiju Klifordu dejoja kādā no Londonas diskotēkām un pēkšņi aizdegās. Klifords un citu klātesošie centās meiteni apdzēst, tomēr no gūtajiem apdegumiem ceļā uz slimnīcu tā mira. Klifords atcerējās: "Es neredzēju, ka kāds no dejotājiem smēķētu.Uz galdem nebija sveču, un diez vai viņas kleita varēja no kaut kā aizdegties. Es zinu, ka tas skan neticami, bet man šķita, ka liesmas izlauzās tieši no viņas ķermeņa."
Džeka Eindžela degšana. ASV Džordžijas pavalstī, Atlantā dzīvo vienīgais (vai patiesi?) pašaizdegšanās upuris, kurš palicis dzīvs – Džeks Eindžels. Agrāk viņam bija nevainojama veselība un labi ienākumi. Snaužot autotūristu dzīvojamā vagoniņā, Eindželu pēkšņi sagrāba paralizējošas sāpes, viņa ķermenis dega gaišās liesmās. Izsauktais ārsts Deivids Ferns konstatēja, ka Eindžela krūtīs ir caurums, viņa mugurkaula skiemeļi ir sakusuši un viena roka ir tā apdegusi, ka to vairs nav iespējams glābt. Pašā treilerī nebija nekādas deguma pēdas. Eindžels bija aizdedzies pats no sevis.
Edītes Tompsones sadegšana. 1972.gadā doktors Keits Simpsons sniedza interviju žurnālistiem pēc tam, kad izbrīnīto aculiecinieku priekšā kāda Edīte Tompsone pārvērtās par ugunīgu lodi. Dakteris atzīmēja, ka savā ārsta praksē nekad nav sastapies ar ko līdzīgu.
Bisena Mamajeva sadegšana. 1990.gada 11.novembrī ielejā uz Saratovas un Volgogradas apgabalu robežas, netālu no Žirinovskas, sadega 42 gadu vecais vietējais gans Bisens Mamajevs. Laiks todien bija auksts - tā ap nulli. Protokolā bija teikt: "gana palīgs, īsu brīdi novērsies, atrada mamajeva apdegušo ķermeni, kas gulēja zemē. Nebija nekādu pazīmju, ka gans būtu ugunij pretojies. Nāve, acīmredzot, iestājusies zibenīgi, tās iemesls - strauja ķermeņa pārogļošanās." Sekcija liecināja, ka visbriesmīgākais apdegums bija iekšējo orgānu rajonā, bet āda tikai pārogļojusies un nomelnējusi. nedaudz apdegusi bija arī apakšveļa, bet jaka un zābaki bija neskarti. Arī siena kaudze, kurā upuris gulēja, bija neskarta. interesanti, ka notikuma izpēti vadīja slavenais krievu paranormalo parādību petnieks un Kosmopoisk vadītājs Vadims Černobrovs. 
Ja agrāk pirogēnija esot novērota apmēram reizi gadā, tad 2011.gadā cilvēki sāka uzliesmot jau gandrīz katru mēnesi.
Maikla Faerta degšana. 2011.gada janvārī Golujas (Īrija) pilsētā uzgāja 76 gadus veca Maikla Faerta ķermeni savas mājas viesistabā uz grīdas pie kamīna (teikts arī, ka Maikls Fogertijs sadedzis 2010.gada 22.decembrī). Līķis bija apogļojies, tomēr pēc ilgstošiem pētījumiem un ekspertīzēm speciālisti nonāca pie secinājuma, ka kamīns tomēr nebūtu vainojams šai degšanā.
Notikumu vietā netika uzietas arī viegli uzliesmojošas vielas. Nekādas pēdas, ka mājā būtu bijis vēl kāds, kas būtu dedzinājis ļaunprātīgi. Faerts gulēja uz muguras un degšanas pēdas bija tikai uz viņa ķermeņa – to nebija nedz uz grīdas, nedz uz mēbelēm, pat ne uz griestiem.
Profesore Greisa Kalagija, kas kā speciāliste izmeklēja šo notikumu, uzrakstīja slēdzienu, ka adekvāta zinātniska izskaidrojuma viņai nav. Savu pārsteigumu neslēpa arī koroners Kirens Maklaflīns, kas paziņoja, ka savā 25 gadu ilgajā pieredzē nav sastapies ar ko līdzīgu. Izmeklējies pa dažādām grāmatām viņš tomēr beidzot atradis aprakstītu ko līdzīgu: „Pēc rūpīgas izmeklēšanas es nonācu pie secinājuma, ka nāve Golujā iekļaujas cilvēka spontānas pašaizdegšanās gadījumu kategorijā, kuriem nav adekvāta skaidrojuma.”
Elizabetes Loftusas nāve. Tikai pēc dažām dienām tā paša gada janvārī Karndonas pilsētā (Īrija, Donegolas grāfiste) ugunsdzēsēji paša mājā uzgāja stipri apdegušo 50 gadu vecās triju dēlu mātes Elizabetes Loftusas ķermeni. Līķis gulēja uz grīdas viesistabā, drēbes, paklājs un blakus esošais krēsls bija nebojāti, kā jau parasts tādos gadījumos. Pilsētas galvenais pažarnieks Bobijs Makmenamīns: „Grūti pateikt, kas šeit noticis. Taču noteikti tā nav bijusi aizdedzināšana vai aizdegšanās dēļ neuzmanības.” 
Pilsētas patologanatome ar profesora grādu Mērija Kesidija pēc sekcijas arī nespēja dot atbildi, kas noticis ar Elizabeti Loftusu.
Degšana Ustjkamenogorskā. 2011.gada septembra sākumā Ustjkamenogorskā (Kazahija) ugunsgrēkā savā privātmājā gāja bojā divas sievietes (55 un 87 gadu vecas), no kurām viena bija vietējā dziedniece. Tomēr savādi – abu sieviešu spēcīgi apdegušās atliekas atrada slēgta istabā bez jebkādām ugunsgrēka pazīmēm. Arī no mājas neviens neesot manīts izejam. Ugunsdzēsēji ilgi prātoja, ugunsgrēka iemeslu nekonstatēja un pēdīgi atzina to par tīrāko mistiku. Taču, tā kā „mistiku pie lietas nepiešūsi,” izlēma uzrakstīt, ka droši vien kāds dziednieces neapmierināts klients būs aizsvilinājis.
Ļesnajas pašaizdegšanās gadījums. 2011.gada septembrī Ļesnajas (Лесной) pilsētā Krievijas Sverdlovas apgabalā notika pašaizdegšanās gadījums. Pēc izsaukuma ieradās pažarnieki uz kādu no dzīvokļiem daudzstāvu mājā, jo no tā nākuši dūmi. Tiešām, kāpņu telpa spēcīgi oda pēc deguma, taču, uzlaužot dzīvokli, degšanas avots netika konstatēts. Tika uziets vīrietis istabā zem galda ar stipriem ķermeņa apdegumiem, taču pilnīgi veselām drēbēm. Apdegušā draugs (varbūt drauģelis un pudeles brālis?) arī bija ieguvis sejas apdegumus, bet viņa stāvoklis nebija smags.
Noskaidrojot apstākļus – tā arī izrādījās. Vīri bija sarīkojuši vakarēšanu ar grādīgo. Viss ritēja kā ierasts, un nekas neliecināja par tuvojošos nelaimi. Te pēkšņi viņa kompanjons „sāka degt bez kāda iemesla.” Otrs bija meties viņu dzēst, guvis sejas apdegumus pats, taču galda biedru nebija izdevies glābt.
Cilvēks sadeg tramvaja pieturā. 2011.gada novembrī Gēteborgā (Zviedrija) apmēram 21:30 tramvaja pieturā, kas atrodas iepretim dzelzceļa stacijai, apmēram 40 gadu vecs vīrietis sāka saukt palīgā. Nejaušie šokētie garāmgājēji spēja tik skatīties, kā nelaimīgo apņēma liesmas no galvas līdz kājām. Tomēr no visa palielā bariņa atradās divi (zviedri arī ir visai lēni!), kas centās uguni nodzēst. Tāpat arī no pienākušā tramvaja izlēca tā vadītājs, norāva no degošā mēteli un uguni nodzēsa. Pēc dažām minūtēm ieradās ātrā medicīniskā palīdzība un cietušo ar daudziem apdegumiem nogādāja Sālgrenskas (Sahlgrenska) slimnīcā.
Pēc mediķiem ieradās policisti. Tie ievāca informāciju. Pēc viena no klātesošā liecības (viņš kopā ar cietušo bija stāvējis pieturā), vīrietis nekādi nelīdzinājās pašnāvniekam, no viņa neoda pēc benzīna, kā arī viņš nečirkstināja šķiltavas un nešķīla sērkociņus. Spilgti zila uguns liesma uzradās ne no kurienes, pati par sevi izraujoties no viņa krūtīm, pēc tam pārņemdama visu ķermeni.
Interesanti, ka degošā cilvēka mētelis tā arī nebija bojāts, kas ir raksturīgi tieši pirogēnijai. Mētelis bija tik neskarts, it kā tas būtu gatavots no nedegoša materiāla! Policijas virsnieks Eisa Andersons paziņoja, ka vīrietis guvis nopietnus apdegumus pa visu ķermeni, viņa stāvoklis ir smags, un tādēļ diez vai būs iespējams tuvākajos mēnešos viņu nopratināt (patiess zviedru lēnīgums, krievi savējo ar sejas apdegumiem bija nopratinājuši nekavējoši!).

2017.gada gad;ijumi. Pavisam nesen, 2017.gada 27.decembrī, Hullā notika šāds gadījums, bet septembrī Londonā bija vēl viens.
Hulas policijas departaments. Autors: Lestets Nesenie spontānās aizdegšanās gadījumi Anglijā. Hulas policijas departaments ir paziņojis, ka netur nevienu aizdomās par notikušo, kā arī nemeklē vainīgos. Šo gadījumu redzēja pat pilsētas domes loceklis. No sākuma viņa padomāja, ka deg mašīna, bet tad ieraudzīja, ka cilvēks ir liesmās. Apkārt bija vēl arī citi liecinieki, kuri mēģināja nodzēst degošo cilvēku, bet viņš mira notikuma vietā pirms ieradās policija un glābēji.
Londonas policija. Autors: Lestets Nesenie spontānās aizdegšanās gadījumi Anglijā. Londonas policija arī ir sniegusi paziņojumu, ka gaida jebkādu informāciju par 70 gadus vecā Džona Nolana aizdegšanos 2017.gada septembrī. Šis gadījums esot noticis gaišā dienas laikā un notikušajam ir vairāki liecinieki. Džons mira pirms vēl sasniedza slimnīcu un atstāja noslēpumu par savas nāves apstākļiem. Pēc ķermeņa izpētes nav atrasts nekādi ķīmiskie akselaratori vai šķidrumu pēdas, kas veicinātu aizdegšanos. Aizdegšanās esot sākusies ar drēbēm (netipiski pirogēnijas gadījumiem!). Negadījums esot noticis netālu no viņa mājām svētdienas pēcpusdienā. Slimnīcā konstatēts 65% ķermeņa apdegums. Nav neviena liecinieka, kas ir redzējis kaut ko neparastu pirms Džons esot aizdedzies. 

Raksturojums un izpēte. Pirogēnija slikti padodas izpētei. 
Jau 1844.gadā ķīmiķis Justus Lībihs ieinteresējās par šo fenomenu. Viņš fiksēja, ka tomēr ne visi sadegušie bijuši alkoholiķi.
Laikam nav izsecinātas nekādas nopietnas tendences un kopsakarības. Speciālisti tikai reģistrē faktus.
60% pašaizdegšanos notiek janvārī, tas ir pats aukstākais mēnesis, varbūt ar to ir kāda saistība?
Liekas, ka aizdegšanas sākas, liesmām izlaužoties tieši no krūtīm. Katrā ziņā pirmie sāk degt iekšējie orgāni (par to liecina, piemēram, sadegušā Bisena Mamajeva sekcijas rezultāti).
Pilnīga sadegšana tomēr notiek reti - tādos gadījumos temperatūrai būtu jāsasniedz 1700 grādu. 

Versijas. 
Vecums. Lielākā daļa degušo ir solīda vecuma ļaudis. Tadēļ radusies versija, ka ar laiku cilvēka organismā iespēj notikt kaut kādi tādi procesi, kas var izsaukt pašaizdegšanos.
Saindēšanās ar alkoholu. Lielais vairums no pašaizdegšanās upuriem ir lietojuši ilgstošu laiku alkoholiskos dzērienus. Sākotnēji šī tika izvirzīta kā galvenā hipotēze, taču noskaidrojās, ka ne visi sadegušie ir alkoholiķi. Nekādi neizdevās to pamatot arī eksperimentāli un tā praktiski ir tikusi atmesta. Vācietis Jastuss fon Leibings savā eksperimenta noskaidroja, ka neuzliesmo pat spirtā izmērcēti audumi. Neizdevās aizdegt arī ar spirtu piesātinātas žurkas. Bez tam spirts organismā neuzkrājas, bet gan metabolisma rezultātā sadalās.
Ketoze - acetona uzkrāšanās. Šādu hipotēzi izvirzījis angļu zinātnieks un eksperimentālais biologs Braiens Fords. Šos savus apsvērumus viņs 2012.(?)gada publicēja žurnāla The Microscope, bet vēlāk pārpublicēja žurnālā New Scientist.
Vielmaiņas procesā acetons sāk veidoties tad, kad asinīs pazeminās glikozes līmenis. Glikoze ir galvenais organisma enerģijas avots. Glikozes deficīts iedarbina alternatīvus mehānismus, un sāk sadalīties tauku šūnas. 
Bioķīmisku reakciju ķēde aknās izraisa īpašu vielu - tā saukto ketonu - nokļūšanu asinīs. Ketoni kļūst par enerģijas avotu trūkstošās glikozes vietā. Acetons ir viens no ketonu paveidiem. Tā uzkrāšanos veicina dažas diētas, kas izraisa ketozes sindromu, kā arī slimības, piemēram, diabēts. Uzliesmojošās vielas pārmērīga uzkrāšanās organismā arī izraisa aizdegšanos, uzskata zinātnieks. Viņš to pārbaudījis, "iemarinējot" acetonā cūkgaļas gabalus. 
No šiem gaļas gabaliem Fords izgatavoja dabiska lieluma cilvēka modeļus, apģērba tos un aizdedzināja. Tie pārvērtās pelnos ātrāk nekā pusstundas laikā, bet apģērbs vietām palika neskarts. Tāpat nesadega locekļi - gluži kā Mērijas pašaizdegšanās fotogrāfijā. 
"Uzskatu, ka rokas un kājas saglabājas, jo tajās ir pārāk maz tauku un acetons uzkrājas nepietiekamā daudzumā," - pēc eksperimenta pabeigšanas secināja zinātnieks. 
Vēl neskaidrs paliek jautājums, no kurienes rodas dzirkstele, kas izraisa uzliesmošanu. Uz šo jautājumu Fordam nav konkrētas atbildes. Viņš pieļauj, ka to varētu izraisīt statiskā elektrība. Tāpēc zinātnieks neiesaka valkāt sintētisku apģērbu, jo īpaši cilvēkiem, kas cieš no ketozes. 
Statiskā elektrība. Noteikta materiāla apģērbs, uzvilkts uz miesas, iešanas un kustību laikā spēj uzkrāt spēcīgu lādiņu, kas var radīt dzirksteli.
Īpatnējs metabolisms.Daži uzskata, ka nezinams metabolisms spēj cilvēka organismā sintezēt viegli uzliesmojošas vielas. Tas varot būt kaut kas no gremošanas trakta, jo kuņģī atrodas daudz sālskābes, bet zarnās – metāns. Pa ķermeni klejo elektriskas vājstrāvas – nu gluži kā „Molotova kokteilis!” Varbūt tas viss noteiktos apstākļos un pie īpašas vielu koncentrāciju sakritības arī palaiž „ pašaizdegšanās” mehānismu.
Laika tecējuma izmaiņas. Tādu neparastu versiju nesen izvirzījuši japāņi. Cilvēka ķermeņa iekšpusē nezināmu apstākļu dēļ palēninās laiks un kustība, taču ķermeņa virspusē ne. Tādējādi siltums nespēj pietiekami izdalīties un izraisa aizdegšanos.
Zibens. Gan parastais, gan lodveida. Kamila Flamariona "Atmosfērā" sniegti vairāki piemēri par tādiem nāves gadījumiem, kad cilvēki miruši no atmosfēras elektriskā lādiņa. Arī raksturīgi, ka viņu ķermeņi gandrīz pilnībā un ļoti ātri sadeguši. Tomēr pilnībā šis izskaidrojums arī neder, jo daudzos pašaizdegšanās gadījumos nebija ne miņas no zibeņa. Tātad, šai hipotēzei apstiprinājumi nav gūti. 
"Sveces efekts" korpulentajiem cilvēkiem. Šo teoriju pirmais izvirzīja Gevins Tērstons 1961.gadā savā publikacijā žurnalā Medico-Legal Journal
1965.gadā patologanatoms Deivids Džī no Līdsas (Anglija) nolema to parbaudīt un veica eksperimentu, kurā mēģināja imitēt šo fenomenu. Viņš paņēma nelielu porciju cilvēka tauku, aptina ar ietaukotu lupatu un nolika šo "sveci" uz aizdegta degļa. Gruzdēšana sākās tikai pēc minūtes. Profesors norādīja, ka tauki deguši ar kūpošu dzeltenu liesmu. Lai "svece" pārvērstos par pelniem, būtu nepieciešama vismaz stunda. Tā ka šis process nemaz nelīdzinājās pirogēnijai.
Līdzīgus eksperimentus veica arī raidsabiedrība BBC savos populārzinātniskajos raidījumos 1986. un 1998.gados. Izdevās aizdedzināt auduma ievīstītus cūku kautķermeņus. Tie patiešām dega, taču process bija ļoti ilgs (pat 12 st.), kas tādejādi ļoti atšķīrās no momentānas sadegšanas pirogēnijas gadījumā. Bez tam cūkas nepārvērtās par pelnu kaudzītēm un sadega arī to apņemošais audums.
Tādejādi arī šī hipotēze pirogēnijas fenomenu pilnībā neizskaidro.

Zinātnes viedoklis. Piesardzīgs un neticīgs, kā jau tādos gadījumos. Patiesi – cilvēks taču ~90% sastāv no ūdens, kā gan viņš tā vienkārši var uzliesmot!? Tas varētu notkt tikai pie 1000oC ilgāku laiku noturīgas temperatūras.

Saites.
Anomālas parādības.