Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Pirī Reisa karte

Pirī Reiss - osmaņu turku admirālis.

Karte. Karte radīta 1513.gadā. Nokopēta no senākām Aleksandrijas bibliotēkas kartēm. Tā pārzīmēta uz antilopes ādas ar daudzām piezīmēm uz malas. Piezīmes vēsta, ka karte pamatojas uz Kolumba rīcībā esošām kartēm. Kartē attēlota Antarktīda bez ledus, kura savienojas ar Dienvidameriku pa zemesšaurumu Ugunszemes rajonā. Kartē precīzi attēloti Andi un upes uz austrumiem no tiem, ieskaitot Amazoni. Tāpat redzama arī Dienvidamerikas rietumu piekraste (ne visa), Peru, Ekvadora, daļa Čīles. Andu kalni uz kartes iezīmēti tā, it kā tie būtu novēroti ceļojot no jūras, precīzi iezīmēta pat Parakasas pussala.

Literatūra.
1. H.Hepguds „Maps of the Ancient Sea Kings.”
2. D.I.Ibarra Grasso „La Representacion de America en mapas Romanos de tiempos de Cristo.”

Raksti.
Pirī Reisa kartes noslēpums atrisināts.


Saites.
Anomālas senās kartes.

--------------------------------------------------

Pirī Reisa biogrāfija. Pirī Reiss, Hadži Mehmeta dēls, bija Otomaņu impērijas Sarkanās jūras un Persijas līča flotes admirālis. 1513.gadā viņš Galipolē sāka zīmēt kartes, kuras 1517.gadā pasniedza Ēģiptes iekarotājam sultānam Selimam I. Kritis nežēlastībā un sodīts ar nāvi nocērtot galvu 1534.gadā.

Kartes atrašana. 1929.gadā Topkapi pils Stambulā tika pārveidota par Senatnes muzeju. 9.novembrī B.Halils Eldems, Turcijas Valsts muzeja direktors, atrada divus Pirī Reisa kartes fragmentus sultāna dārgumu glabātuvē. Abi ievēroja, ka Reiss nav izmantojis savā laikā pieņemtās kordinātes, vai arī uzskatīja Zemi par ripu.

Kartes izpēte. XX gs. 40.gados šīs kartes kopijas ieguva vairāki muzeji un bibliotēkas. 1954.gadā to ieguva amerikāņu kartogrāfs Arlingtons H.Melerijs, kurš lūdza palīdzību kolēģim Volteram no ASV Jūras spēku Hidrogrāfijas institūta. Lai pārnestu veco karti uz globusa, viņi izgatavoja nolasīšanas režģi. Tieši tad arī atklājās pārsteidzošā precizitāte.
Profesors Čārlzs Hapgūds no Kīnas koledžas Ņūhempšīrā lūdza ASV Gaisa spēku pulkvežleitnantam Olmeijeram 1960.gadā salīdzināt šo karti ar pēdējiem zemes mērījumiem Antarktīdā. Armijnieks atzina, ka kartes dati pārsvarā saskan ar 1990.gada zviedru-britu ekspedīcijā iegūtajiem seismiskajiem mērījumiem.

Karte. Karte radīta 1513.gadā. Nokopēta no senākām grieķu Aleksandrijas bibliotēkas kartēm. Tajā attēlots Āfrikas rietumu krasts, Dienvidamērikas austrumu krasts un Antarktīdas ziemeļu krasts.
Tā pārzīmēta uz antilopes ādas ar daudzām piezīmēm uz malas. Eksistē 215 Pirī Reisa zīmētās kartes, kuras viņš komentē pielikumā "Par jūru" (Bahriye). Šai darbā Reiss atzīmē, ka karti sastādījis no 20 dažādām kartēm, un Antiļu salu iezīmēšanai izmantojis arī Kolumba karti („Kolombo, neticīgā no Dženovas, kartes”), lai gan neviena tāda šodien nav pazīstama. Tālākos komentāros admirālis min vēl arābu, portugāļu („kurās attēlotas Hindu, Sindu un Ķīnas valstis”) kartogrāfu darbus, „Kolombo karti” un ap 20 Aleksandra Lielā laika kartes un zīmējumus. Pielikumā minētas arī laikabiedriem nezināmas detaļas par Ameriku. Teorētiski šīs ziņas Reiss varēja uzzināt no paša Kolumba, kurš 1511.gadā atgriezās no ceļojuma. Reiss apzinājās sava darba vērtību un rakstīja: „...šāda veida kartes šobrīd nav nevienam.” Zinātnieki domā, ka šīs kartes varētu būt saglabājušās pēc Aleksandrijas bibliotēkas nopostīšanas.

Pārsteidzošās detaļas.
1. Antarktīda redzama bez ledus, lai gan ar ledu tā klāta jau 12 000 gadu. Pie tam precīzi redzamas pat upes. Citur gan teikts, ka kontinents bijis brīvs no ledus laikā no 14–4 tūkstošiem gadu atpakaļ. Ledus laikmets beidzās pirms 8000 gadu un tad kontinents tika brīvs no ledus.
2. Antarktīdā precīzi attēloti Karalienes Modas zemes Princeses Martas krasts un Palmera pussala.
3. Absolūti precīzi noteikti garuma grādi, ko Eiropā veica tikai 18.gs.
4. Precīzas Ziemeļu un Dienvidu Amēriku krasta līnijas.
5. Dienvidamērikas gals turpinās aiz Ugunszemes un savienojas ar Antarktīdu. Tāds tas bija pirms 11 000 gadu Leduslaikmeta beigās.
6. Dienvidamerikas kontinents ir gareniski deformēts, it kā kartes oriģināls būtu uzņemts no lidaparāta, kas karājies virs Kairas.
7. Kartē precīzi attēloti Andi un upes uz austrumiem no tiem, ieskaitot Amazoni.
8. Tāpat redzama arī Dienvidamerikas rietumu piekraste (ne visa), Peru, Ekvadora, daļa Čīles.
9. Andu kalni uz kartes iezīmēti tā, it kā tie būtu novēroti ceļojot no jūras, precīzi iezīmēta pat Parakasas pussala Peru.
10. Azoru salas – attēlotas 17 salas mūsdienu 9 vietā. Dažas no viņām ir lielas, pat 10 reizes pārsniedz apmēros mūsdienu vislielāko - Sanmigelas salu, pat tuvinoties Kipras izmēriem.

Secinājumi. Šādas senās kartes nekādi nevarēja uzzīmēt bez labām zināšanām sfēriskajā trigonometrijā. Bez tam bija jābūt pieejamiem instrumentiem, ar kuriem noteikt garumu un platumu. Šādas kartes sastādīšnai nepieciešama seismiskā zondēšana un fotografēšana no kosmosa. Novērotājam būtu jāatrodas orbītā ap Zemi. Ne velti E.fon Dēnikens autorību "pieraksta" citplanētiešiem.
Tātad, senos laikos pirms mums zināmajām, pastāvējusi augsti attīstīta civilizācija.

Antarktīdas ledus segas vecums. XX gs.70.gados padomju krievu arktiskā ekspedīcija konstatēja, ka Dienvidpola ledus segai ir vismaz 20 000 gadu. Citur literatūrā minēts, ka kontinents ar ledu klāts 12 000 gadu. Vēl citur - 14-4 tūkstoši gadu.

-----------------------------------------

Viena no tām ir Turcijas admirāļa Hadži Muhidīna Piri ibn Hadži Mehmeta (Piri Reisa) 1513.gadā zīmētā karte. Īpašu uzmanību šajā kartē saista Dienvidamerikas piekrastes dienvidu daļa, kura rajonā, kur aptuveni mūsdienās atrodas Brazīlijas pilsēta Riodeženeira, strauji pagriežas uz austrumiem. Šī Piri Reisa kartē attēlotā piekrastes teritorija populārākajā alternatīvās vēstures interpretācijā, kuras autors ir amerikāņu civilais inženieris un amatierarheologs Ērlingtons Melerijs (Arlington H. Mallery), tiek identificēta ar Antarktīdas ziemeļos esošo Karalienes Modas zemi. Šo ideju, kura tā arī neguva akadēmisko zinātnieku ievērību, tālāk attīstīja, maģistra grādu viduslaiku un moderno laiku vēsturē ieguvušais amerikāņu koledžas profesors Čārlzs Hepgūds savā 1966.gadā iznākušajā grāmatā „Seno jūras valdnieku kartes.” Č.Hepgūds, balstīdamies uz savu Piri Reisa un citu senu, kā arī vēlo viduslaiku karšu analīzi, izvirzīja teoriju, ka 9900.g.pmē., kad Ziemeļu puslodē valdīja leduslaikmets, vismaz daļa Antarktīdas bija brīva no ledus un to kartografēja kāda sena, augsti attīstīta, bet vēl neatklāta civilizācija, kuras zināšanu līmenis ģeogrāfijā un kartogrāfijā bija ļoti augsts.

Kartes autors. Saka, ka pats Pirī Reiss, bet saka arī ka zīmējis nezināms autors, bet turku admirālis tikai bijs tās īpašnieks. Krievi pauž versiju, ka karti atradusi Roksolāna un iedevusi savam padotajam Pirī Reisam, kas to pēc tam esot publicējis savā grāmatā.

Piri Reisa karti, protams, atsaucoties uz Č.Hepgūda darbu, aprakstījis arī šveiciešu rakstnieks Ērihs fon Dēnikens savā pirmajā grāmatā „Dievu rati,” kur, būdams uzticīgs paša popularizētajai seno astronautu teorijai, secina, ka, lai kas arī zīmējis šīs turku admirāļa kartes oriģinālu, tam „bija jāprot lidot un fotografēt.”

Un, protams, Piri Reisa kartes apraksts atkārtojas arī G.Henkoka grāmatā „Dievu pirkstu nospiedumi.”

Gan Hepgūds, gan Dēnikens, gan Henkoks uzsver, ka Antarktīdas kontinenta attēlojums ir neticami precīzs. Un, tā kā tajā ir iezīmētas upes, ezeri un kalni, tad kartes oriģināla izgatavošanas laiks ir datējams ar laika periodu starp 9600.-15 000.g.pmē.

Akadēmiskās aprindas pārstāvošie vēsturnieki, atspēkojot alternatīvo vēsturnieku apgalvojumus, pierādījuši, ka Piri Reisa karte ir uzzīmēta, izmantojot dažādus avotus, ko arī pats turku admirālis nekad nav slēpis. Piri Reiss kā avotus izmantojis gan vecākas portugāļu, gan arī Kolumba zīmētas kartes (saka arī, ka grieķu kartes no Maķedonijas Aleksandra laikiem - to admirālis esot paudis īsā ierakstā savā grāmatā). Karte atspoguļo sava laika ģeogrāfisko zināšanu līmeni, kāds bija XVII gadsimta sākumā. Karte nebūt nav precīza, kā to apgalvo alternatīvās vēstures atbalstītāji. Gluži pretēji, kartē pieļautas daudzas kļūdas.

Kritisku alternatīvo vēstures entuziastu apgalvojumu analīzi piedāvā kartogrāfijas vēsturnieks Grigorijs Makintošs (Gregory Mclntosh), kurš Piri Reisa karti padziļināti aplūko savā grāmatā "The Piri Reis Map of 1513." Daudzus slavenās turku admirāļa kartes avotus viņš atrada, pētot Kolumba jūras kartes. Noteiktas kartē redzamās īpatnības ir saistāmas ar vairāku karšu kā avotu izmantošanu, piemēram, Virdžīnijas salas iezīmētas divās vietās, bet aplamības Ziemeļamerikas ģeogrāfijā saistītas ar nepārtrauktu jucekli Austrumāzijas rajona attēlojumā. Attiecībā uz šķietami precīzo Antarktīdas kontinenta attēlojumu, autors norāda uz divām acīmredzamām kļūdām. Pirmkārt, tā attēlota simtiem jūdžu uz ziemeļiem no savas pašreizējās atrašanās vietas. Otrkārt, Dreika šaurums ir pilnībā pazudis un Antarktīda ir savienota ar Dienvidameriku.

Visi autori, kuri sajūsmināti rakstījuši par Piri Reisa kartes apakšējā daļā it kā viegli atpazīstamajām, precīzi attēlotajām Antarktīdas krasta līnijām, nekritiski pieņēmuši Č.Hepgūda apgalvojumus kā neapstrīdamu patiesību. Šajā ziņā grēkojis arī G.Henkoks, kurš grāmatas „Dievu pirkstu nospiedumi” pirmajās nodaļās nav pieminējis nevienu darbu par kartogrāfijas vēsturi. Viņš tikai citējis Hepgūda darbu, tā parādot, ka pats nav pat mēģinājis kaut ko vairāk uzzināt par šo tēmu.

Pat pieņemot, ka Piri Reisa kartes apakšējā malā attēlotā zeme patiešām ir Antarktīda, paliek neatbildēts jautājums, kur pazudušas 1200 jūdzes no Brazīlijas līdz Ugunszemei un kādēļ Antarktīda sākas tieši no Brazīlijas, nevis attēlota 2500 jūdzes tālāk no tās uz dienvidiem.

Lielo ģeogrāfisko atklājumu laikmetā (XV-XVI gs.) kartogrāfi dažādās formās un variantos savās kartēs parasti iezīmēja lielu kontinentu, kuru apzīmēja kā Terra Australis Incognita - "Nepazīstamā dienvidu zeme." Ideja par lielu sauszemes masīvu dienvidu puslodē radās antīkajā senatnē vairākus gadsimtus pirms mūsu ēras. Aleksandrijas astronoma un ģeogrāfa Klaudija Ptolemaja kartē kā pretsvars ziemeļu puslodes kontinentiem iezīmēta Terra Australis Incognita, kas no dienvidu puses noslēdza Indijas okeānu un bija savienota ar Dienvidķīnu un Austrumāfriku.

Eiropas „kabinetu ģeogrāfi” līdz pat Džeimsa Kuka braucienam XVIII gadsimta beigās ticēja „Dienvidu zemes” pastāvēšanai un lēsa tās platību uz 180 miljoniem kvadrātkilometru. Pēc Kuka otrā brauciena 1770.gadā kļuva skaidrs, ka, ja arī pastāv „Dienvidu zeme”, tad tā ir daudz mazāka, nekā līdz tam domāja. Antarktīdu atklāja tikai 1820.gadā un Karalienes Modas zemi sāka izpētīt norvēģu ekspedīcijas, kas tur ieradās 1891.gadā.

1513.gadā, kad Piri Reiss publicēja savu pasaules karti, vēl nebija noticis Magelāna brauciens apkārt pasaulei, Horna rags vēl nebija atklāts. Un nav arī zināms, vai turku admirālis Dienvidameriku uzskatīja par daļu no „Terra Incognita” vai arī zīmējis tajā laikā pazīstamus krastus, bet ar būtiskām neprecizitātēm. Taču ģeogrāfijas vēsturnieki vienprātīgi uzskata, ka nav nekāda iemesla domāt, ka kartes sastādītājam bija zināšanas par Antarktīdas piekrasti Karalienes Modas zemes rajonā.