Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Peru piekrastes nogrimusī pilsēta

Celtnes, ko pamanījis amerikāņu okeanogrāfu kuģis lielā dziļumā Klusajā okeānā Peru piekrastē saskaņā ar Djūka „Okeanogrāfijas programmu” dziļjūras kameras 1965. un 1966.gadā.

Notikumu apraksts. 1965.gada 29.oktobrī tika nofilmētas kolonnas jūras dibenā Peru piekrastes līdzenumā, 6000 pēdu dziļumā, nofotografēja no akmens izcirstas kolonnas un citus neparastus objektus, dažus ar uzrakstiem. Atklājējs Dr.Roberts Dž.Menzess ar kuģi „Antons Brūns” fotografēja Milna-Edvardsa ieplakas (atrodas blakus Čīles-Peru dziļūdens vagai) gultnē. Šīs pilsētas drupas ir visdziļākās jebkad atklātās, jo atrodas vairāk nekā jūdzi zem ūdens. Tiek atzīmēts, ka klintsbluķi guļ uz sāniem – daži no tiem sakrituši kaudzēs, it kā sagāzti.
Zinātnieki vāca okeāna dibena paraugus un nelielu molusku eksemplārus. Viņu fotokameras automātiski veica uzņēmumus. Tikai vairākas stundas pēc attīstīšanas un kataloģizācijas pētnieki pievērsa uzmanību kādam neparastam kadram.
„Antona Brunna” 11.reisa atskaitē teikts: „Netālu no Kaljao 2000 m dziļumā tika iegūtas neparasti interesantas fotogrāfijas. 11.zīm. attēlota divas kolonnām līdzīgas struktūras, kas rēgojas no nogulumiežu slāņa. Tās bija tikai vienā kadrā no 75-80 šajā stāvvietā uzņemtajiem. Vēlāk tika veikts atkārtots fotografēšanas seanss, lai iegūtu papildus informāciju par šo struktūru izcelsmi. Vienā kadrā nogulumu virspusē redzams akmens izcilnis, kas līdzīgs apstrādātam blokam, citā – kaut kas, kas atgādina apraktu kolonādi. Rodas kārdinājums secināt, ka attēlos redzamas nogrimušas cilvēku roku radītas būves. Uz to norāda redzamie „uzraksti” uz kolonnām un to stateniskais stāvoklis. Tipisku zemūdens klinšu neesamība arī liecina par labu tam, ka fotogrāfijās redzams kas vairāk, nekā tikai īpatnēji nogulumieži. Neapšaubāmi eksistē iespēja, lai gan diezgan neliela, ka mums ir darīšana ar jūras dibenā nogrimušām ēkām, kuras radījuši cilvēki. Vēl jānoskaidro, vai tās iemestas jūrā vai tomēr nogrimušas zem ūdens pakāpeniski.” 
Apraksts. Redzamas kolonnu grupas, kas apmēram 5 pēdas paceļas virs dūņu kārtas. Visu kolonnu apkārtmērs ir ap 2 pēdām. Neviena no tām neatrodas pavisam vertikāli.Paraksts zem vienas no fotogrāfijām: „Uz fotogrāfijas, kas uzņemta 2000 m dziļumā, redzamas divas kolonnām līdzīgas struktūras, kas izspraucas no nogulumu slāņa. Pievērsiet uzmanību uzrakstam, atgādinošam 9.zīm.” 
Uzraksti. Kā teikts ziņojumā, vismaz uz vienas kolonnas redzams hieroglifisks uzraksts, kas nav līdzīgs nevienai no pazīstamajām rakstībām. Ir ziņas, ka līdzīgi uzraksti vērojami uz Munjosa atklātās nogrimušās pilsētas Ekvadoras piekrastē uzietajām statuetēm.

Cits atradums. 1971.gadā no Hjūstonas (Teksasas pavalsts, ASV) pētniecības kuģis apmēram 55 jūdzes no Peru piekrastes Kaljao ostas līmenī pētīja okeāna dibenu ar zemūdens ragavām. Tās tika buksētas ar kuģi, apgādātas ar gaismas avotiem un filmēšanas kamerām. Uz klāja atradās jauns stūrmanis Tomass Vanderveijers un meklēja jaunas naftas vietas ar zondējošām ierīcēm – dziļūdens eholotu.
Vanderveijera televizors bija aprīkots ar vecā tipa videokameru, kas veica ierakstu uz kasešu lentas. 6–9 000 pēdu dziļumā, kad kuģis pārvietojās ar ātrumu 3-4 mezgli/st., kamera neko nereģistrēja.
Pēc vairākām stundām nerezultatīvu novērojumu ekrānā parādījās stāvs kalns, kas tuvojās tik spēji, ka stūrmanis nespēja izvairīties no sadursmes: „Pēkšņi mēs ieraudzījām ļoti stāvu nogāzi, es nespēju pietiekami ātri pacelt ragavas – kuģis gāja diezgan ātri, bet trose bija pārlieku gara. Pārtikušas pāri pacēlumam, tās ietriecās kaut kādā šķērslī un apgāzās, drīzumā tās izdevās izlīdzināt, un mēs ieraudzījām celtnes, līdzīgas kā Čičenicā, ar kolonnām un frontoniem un apmēram tādu pašu izmēru. Tās bija taisnstūrveida celtnes.”
Uzietā celtne līdzinājās Tūkstoš kolonnu mājai no Čičenicas. Tuvumā bija vēl vairākas līdzīgas celtnes, bet pēc tam turpinājās vienveidīgs okeāna dibens. Nejaušā „satikšanās” turpinājās ne vairāk par minūti, taču izsauca tādu vētrainu sajūsmu, ka pasākuma dalībnieki piemirsa fiksēt vietas koordinātes. Tās neizdevās uziet arī vēlāk. Tomēr viss redzētais ir ticis iemūžināts videolentē. 

Saites.
Nogrimušo celtņu saraksts.