Razins, Stepans (?-1671.g.)
Krieviski - Степан Разин.
Kazaku laupītājs, sacelšanās vadītājs Krievijā.
Dzīvesgājums. 1670.gada septembra sākumā S.Razina vadītais zemnieku un kazaku karaspēks pienāca pie Simbirskas (mūsdienu Uļjanovska) Likās, ka nekādu lielo problēmu ar pilsētas ieņemšanu nebūs - tāpat kā ar Saratovas un Samāras ieņemšanām. Tobrīd valdības spēku situācija Pievolgā bija kritiska, jo razinieši ņēma pilsētas vienu pēc otras, bieži bez kaujas - ar vietējo iedzīvotāju palīdzību. Pie Razina pat ieradās delegācija no Ņižņijnovgorodas, kas arī apsolīja ielaist pilsētā raziniešu vienības.
Tomēr Razins uzreiz nepaspēja ieņemt Simbirsku, jo valdības karaspēka vienība kņaza Jurija Barjatinska (Юрий Барятинский) vadībā aizšķērsoja ceļu uz pilsētu raziniešiem. Sadursmē neviena no pusēm neguva pārsvaru. Barjatinskis atkāpās, lai salūkotu papildspēkus, bet raziniešu vienības ieņēma Simbirskas priekšpilsētas un nespēja ieņemt pilsētas cietoksni. Mēneša cietoksnis tika sturmēts 4 reizes, taču visas - neveiksmīgi.
Septembra beigās J.Barjatinskis nolēma, ka nu jau spēku ir pietiekami, jai vēlreiz mērotos spēkiem ar Razinu. Oktobra sākumā abas armijas satikās kaujā pie Simbirskas. Skaitliskais pārsvars bija raziniešu pusē - apmēram 20 000 kazaku un zemnieku pret 5000 valdības karavīru. Tomēr Barjatinska kareivji bija krietni labāk sagatavoti par raziniešiem.
Kauja bija nikna. Sākumā razinieši teju vai metās bēgt, taču Razins spēja tos apturēt un doties pretuzbrukumā. Kauja ilga visu dienu, pats Razins divas reizes ievainots un gandrīzvai nokļuva gūstā. Dienas beigās kaujas laukā palika Barjatinska karaspēks. Tomēr razinieši vēl reizi mēģināja ieņemt Simbirsku un atkal nesekmīgi. Nosvērt militāro situāciju sev par labu Barjatinskim izdevās ar viltību - vienu savu pulku viņš nosūtīja dumpinieku aizmugurē, vēlēja sacelt pēc iespējas lielāku troksni, it kā ieradusies būtu vēl viena valdības armija. Šis gājiens izdevās un S.Razins, nenoskaidrojis apstākļus, pameta savus cīnītājus likteņa varā un aizbēga no Simbirskas ar Donas kazaku vienību. Barjatinskis pilnīgi sakāva dumpiniekus, kas bija palikuši bez vadības. Liela to daļa tika apkauta tieši bēgšanas laikā.
1670.gada oktobrī, uzzinājis par Razina sakāvi pie Simbirskas, V.Uss aizsūtīja cilvēkus,kam bija jāpalīdz ievainotajam Razinam tiktpāri Donai. Tur razinieši cerēja savākt jaunu armiju, taču pārrēķinājās.
1671.gada aprīlī turīgie kazaki uzbruka Kagaļņickai, kur atradās Razins, jo baidījās, ka krievu valdības armija nopostīs Donas novadu Razina meklējumos. Vairums viņa piekritēju tika apkauti, bet pašu Razinu, viņa brāli Frolu un vēl vairākus cilvēkus izdeva cara varas iestādēm.
Pats Razins ar sekotājiem vēl vairākus mēnešus turējās Kagaļņickas pilsētiņā pie Donas.
1671.gada aprīlī Razinu sagūstīja paši Donas kazaki, kas paši viņu arī izdeva Krievijas valdībai. To izdarīja turīgie kazaki, kas baidījās, ka krievu valdības armija nopostīs Donas novadu Razina meklējumos.
S.Razins tika sodīts ar nāvi 1671.gada jūnijā.
Karš Pievolgā vēl turpinājās vairākus mēnešus.
Aplūkojamie objekti.
Stepana Razina ala. Volgogradas apgabalā.
Saites.
Razina sacelšanās (?-1671.g.).
