Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Rietumromas impērija

395.gadā arediktu imperators Teodosijs I Lielais Romas impēriju sadalīja divās daļās – Austrumromā un Rietumromā.

Rietumromas impērija sabruka par Lielo Tautu staigāšanu sauktā procesa rezultātā un izveidojās jaunas valstis, kuru pamatlicēji bija ģermāņi. Tautu staigāšanas procesu ievadīja aziātiskas izcelsmes nomadu (no grieķu valodas nomados – klejotājs, staigulis) – huņņu iebrukums austrumgotu zemēs pie Melnās jūras, kā rezultātā šī ģermāņu etniskā grupa bija spiesta atstāt savas zemes un apmesties Rietumromas teritorijā Pannonijā (daļēji tagadējās Ungārijas, Dienvidslāvijas un Austrijas apgabalos). Huņņu pulkiem virzoties tālāk uz rietumiem, līdzšinējās dzīvesvietas sāka atstāt arī citas austrumģermāņu ciltis, pārceļojot uz Impērijas teritoriju. Šajā laikā Rietumroma bija jau tiktāl novājināta, ka vairs nespēja savas robežas nosargāt – šeit liela nozīme bija faktoram, ka Impērijas karaspēkā kalpoja ievērojams skaits ģermāņu karavīru, ģermāņi ieņēma augstus amatus gan militārajā vadībā, gan valsts pārvaldē. Arī lauku apvidos sen jau dzīvoja ģermāņu civiliedzīvotāji – gan karavīru ģimenes, gan arī vienkāršie zemkopji, kam valsts administrācija bija ļāvusi ieceļot un apmesties uz pastāvīgu dzīvi. Tādejādi, sākoties masveidīgai tautu ieplūšanai Impērijas teritorijā, Romas karaspēks vairumā gadījumu nevis aizsšķērsoja tām ceļu, bet veicināja robežas pāriešanu. 

Huņņu-romiešu karš Gallijā (451.-?). 451.gadā Atilla šķērsoja Reinu un iebruka Gallijā. Sākumā pilsētas krita viņa rokās viena pēc otras - Strasburga, Meca, Ķelne, Amjēna, Reimsa. Kad huņnu armija tuvojās Aureliānai (Orleānai), pilsētas iedzīvotāji slēdza vārtus, tā piespiežot Atillu pilsētu aplenkt. Tikmēr Ziemeļitālijā romiešu karavadonis Aēcijs sāka vākt karaspēku, lai apturētu Atillas virzīšanos. Aēcijs iegāja dienvidu Gallijā ar visai nelieliem spēkiem, kas pārsvarā sastāvēja no karaspēka palīgvienībām. Viņš lūdza palīdzīvu vestgotu karlim Teodoriham I, taču iesākumā saņēma atteikumu. Tad viņš vērsās pie vietējā magnāta Avitusa, tādejādi tomēr saņemot palīdzību. Sadarbojoties ar Avitusu, Aēcijs spēja pārliecināt Teodoriku I pievienoties šim militārajam pasākumam vestgotus kā arī vairākas citas vietējās ciltis. Aēcija karaspēks virzījās uz ziemeļiem, kur grasījās saķerties cīņā ar Atillas spēkiem pie aplenktās Aureliānas. Vēsts par Aēcija karaspēka tuvošanos nokļuva pie Atillas brīdī, kad viņa karavīri jau pārrāva Aureliānas aizsardzību (sagraujot mūrus?). Atilla gribēja izvairīties no kaujas vai arī no situācijas, kad viņš atrodas ieslēgts pilsētā kā lamatās, tādēļ sāka atkāpties uz ZA labvēligas stratēģiskas situācijas meklējumos, lai tur ieņemtu pozīcijas.
Tā Atilla nonāca Katalaunas laukos, kur apstājās un sāka gatavoties kaujai.451.gada 19.jūnijā, romiešiem tuvojoties, Atillas hepīdu grupa iesaistījās lielā sadursmē ar Aēcija frankiem. Neskatoties uz pareģu pesimistiskajām prognozēm, Atilla pavēl'ja kārtoties kaujai nākamajā dienā. Šeit huņņi cieta sakāvi un bija spiesti pamest Galliju.

476.gadā troni uzurpēja skitu izcelsmes romiešu karavadonis Odoakrs, gāzdams no troņa imperatoru Augustulu Remulu. Viņš nosūtīja Romas imperatora varas atribūtus uz Konstantinopoli, ar to arī izbeidzot Rietumromas impērijas pastāvēšanu. Lai gan 476.gadu pieņemts uzskatīt par Rietumromas sagrāves gadu, Austrumromas imperatoram Justiniānam izdevās to atkarot un vēlreiz apvienot vienā valsti. Romas valsts vara Rietumos galīgi tika iznīcināta tikai 100 gadu vēlāk līdz ar langobardu iebrukumu Itālijā 586.gadā. 

Raksti.
Rietumromas impērijas bojāeja.

Saites.
Romas impērija (753.g.pmē.-476.g.mē.).
Austrumromas impērija.

.