Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Rozetas akmens

Akmens, kas uziets Napoleona militārās kampaņas laikā Ēģiptē, un kuram ir vissvarīgākā loma senēģiptiešu hieroglifiskās rakstības atšifrēšanā.

1799.gadā Rozetas akmens tika uziets Rašidas forta drupās. Kā atradēju min Dopūlu, kas bija inženiervienības komandieris. Viņa vienības cilvēks arī to akmeni uzgāja, taču tā vārdu vēsture nav saglabājusi. Citi avoti kā atradēju min Bušāru, kas bija virsnieks un vadīja nocietināšanas darbus pie sabrukušā Rašidas forta, ko toreiz sauca par Žiljēnas fortu. Tas atradās 7,5 km uz ZR no Rozetas pie Nīlas. No šejienes arī akmeņa nosaukums. Bušāra ziņā bija akmeņa pārvešana uz Kairu.
Pats akmens bija no ļoti cieta melnā bazalta, galda virsmas lielumā. Viena tā puse ir pulēta, un satur trīs horizontālus uzrakstus. Pirmais ar 14 rindiņām bija senēģiptiešu hieroglifu raksts, otrais ar 22 rindiņām – demotiskais raksts jeb saīsinātais vēlās Ēģiptes ātrraksts, un trešais ar 54 rindiņām – grieķu valodā.
Plāksne kopā ar citām franču savāktajām ēģptiešu senlietām pēc Aleksandrijas kapitulācijas angļiem, nonāca Britu muzejā. Tikmēr franču „Ēģiptes komisija” bija jau pagatavojusi kopijas, kuras nogādāja Parīzē, un pēc kurām atšifrēšanu vēlāk veica arī Šampoljons. No šī brīža viņa galvenais uzdvums bija saistīts ar ēģiptiešu hieroglifu atšifēšanas, bet līdz panākumiem bija jāpaiet 10 gariem gadiem.

Saites:
Senēģiptiešu rakstība.