Romiešu reliģija
Romiešu piekopto reliģiju dēvēja par panteismu, kurai par godu celta arī svētnīca Romā - Panteons.
Ķēniņa Numas Pompīlija laikā romieši sāka godāt svēto vairogu - ankilu.
Romieši pārņēma pielūgšanai arī grieķu Olimpa dievus, tikai nosauca tos savos vārdos, piemēram, Zevs kļuva par Jupīteru, Afrodīte - par Venēru utt.
Svētnīcu priesterus flamīnus Senajā Romā ievēlēja no patrīciešu vidus.
Flora.
Innus.
Jupīters.
Junona.
Marss. Kara dievs.
Minerva.
Cerēra. Zemkopības dieve.
Priaps.
Venēra.
Vesta.
Romas imperatori, vienlaikus bija valsts galvenie priesteri - pontifex maximus. Sākot ar imperatoru Augustu Oktaviānu Romas impērija attīstījās valdnieka dievišķošanas tradīcija, kas bija nākusi no Austrumiem. Imperatoru statujas bija jāievieto visu Romas impēriju ticīgo svētnīcās un jāpielūdz kā dievības. Problēmas radīja lielo pilsētu (piemēram, Aleksandrijas) žīdu kopienas, kuru svētnīcās nedrīkstēja ievietot nekādus tēlus. Žīdu sakarā kādu laiku vara pieļāva kompromisu imperatoru statujas neievietot.
Saites.
Senā Roma (753.g.pmē.-476.g.mē.).
