Jupiters
Galvenā dievība seno romiešu mitoloģijā.
Sinonīmi un analogi. Grieķiem – Zevs.
Raksturojums. Romiešu galvenais dievs.
Radniecība. Bērni no Lēdas – Helēna un Polukss (pirmā kosmiskā ola).
Dzīvesgājums. Jupiters pārvērties gulbī un pavedinājis Lēdu - Tindareja sievu. Rezultātā radās divas kosmiskās olas: no vienas radās Helēna un Polukss, bet no otras – Klitemnestra un Kastors. Pirmie divi tiek uzskatīti par Jupitera bērniem, bet otrie divi – par Tindareja bērniem.
Kad Jupīters sajutis grūtniecību un stipras sāpes savās smadzenēs, viņš ataicinājis dēlu Vulkānu, lai tas ar cirvi pāršķeļ viņam galvu. Līdzko tas bijis izdarīts, no pāršķeltās galvas izlēkusi Pallāda pilnā bruņu tērpā, ar šķēpu rokā un vara ķiveri galvā,
Attēli.
Dodonas Jupīters. 1674.gada gravīra. Attēlo Zevu svētajā Dodonas grotā.
Aplūkojamie objekti.
Jupitera svētnīca Bālbekā. Tā slavena ar savām vislielākajām kolonnas pasaulē – Jupitera tempļa kolonnas 2,20 m diametrā un vairāk kā 20 m augstumā. Jupitera tempļa būve tika pabeigta Nērona (54.-68.g.) valdīšanas laikā - par to liecina celtnieku ieraksts vienā no kolonnām. Imperatora Trajāna (98.-117.g.) laikā pilsēta kļuva par tuvu un tālu pazīstamu reliģisko centru. Antonijs Pijs (138.-161.g.) uzsāka un pabeidza Lielā pagalma izbūvi Jupitera tempļa priekšā. Svētki par godu pabeigtajam darbam bija tik diži, ka Antiohijas hronists Joans Malala pāris gadsimtu vēlāk Antoniju godāja kā visas Heliopoles celtnieku.
Laikā ap 532.-537.gadu pēc Justiniāna pavēles vismaz 8 Jupitera svētnīcas kolonnas tika izjauktas un ar kuģiem aizvestas uz Konstantinopoli Sv.Sofijas katedrāles celtniecības vajadzībām.
Nospiedums civilizācijā.
Galvenās romiešu dievības vārdā nosaukta vislielākā Saules sistēmas planēta, jo tā izcēlās citu planētu vidū kā spožākā un lielākā.
Saites.
Romiešu mitoloģija.
Jupiters, planēta.
