Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Jupiters, planēta

Lielākā Saules sistēmas 5. un lielākā planēta.

Izpēte. Savu nosaukumu planēta ieguvusi no galvenā romiešu dieva Jupitera, jo izcēlās citu planētu vidū kā spožākā un lielākā.
Bandiagāras plato dogoni sauc Jupiteru par Dana tolo. Zina par viņa četriem pavadoņiem - Dana tolo unum ("Jupitera bērni"), kurus nevar redzēt ar neapbruņotu aci (četri lielie, bet mazos var neņemt vērā). Dogoni to attēlo kā apli ar četriem maziem aplīšiem. Ja to attēlo ar akmeni, tad klāt pieliek četrus mazus akmentiņus, kas to balsta. Šos četrus pavadoņus saista ar 4 dažādiem sene ("akācijas" - dogonu val.) veidiem. Ar šīm akācijām Jupiters ar saviem pavadoņiem tiek salīdzināts tamdēļ, ka tās kustas līdzīgi šiem debesu ķermeņiem - sene koki naktīs aug vērpdamies ap savām asīm, tādēļ no tiem netaisa mājas. Šo koku stumbri bieži savērpušies spirālēs. Pavadoņi esot radušies no asins lāsēm, kas plūdušas no Lapsas nogrieztajiem dzimumorgāniem.
Dogoni saka, ka Jupiters "radies no asins, ka nolijusi pār placentu."
Ar Suisina nosaukumu Ķīnā vienmēr apzīmējuši Jupiteru.
Pirmais no eiropiešiem četrus lielākos Jupitera pavadoņus atklāja Galileo Galilejs 1610.gadā ar tikko kā izgudroto teleskopu.
Interesanti, ka ASV CIP finansētā Stenfordas Pētnieciskā institūta ekstrasensoro parādību pētniecības laikā notika ekstrasensi atklāja Jupitera vāji gredzenu sistēmu, ko vēlāk apstiprināja arī NASA. Tuvāk par šo dīvaino atklājumu - šeit.
Pirmais cilvēku sūtītais kosmiskais aparāts, kam izdevās pietuvoties Jupiteram, bija NASA-s 1972.gada 3.martā nosūtītais "Pionieris-10."
1979.gada martā ASV atklāja Jupitera gredzenus, par ko liecināja no zondes “Voyager 1” saņemtie fotoattēli. “Voyager 1” veica Jupitera pārlidojumu ar tuvāko attālumu 349 000 km no tā centra. Septembrī ASV zonde “Pioneer 11” sasniedza Saturnu, pārlidojot planētu 21 000 km attālumā.
1997.gadā Jupiterā ietriecās komēta.

Parametri. Diametrs - 120 750 km, 318 reizes lielāks par Zemi.

Kustība. Apriņķošanas periods – 12 Zemes gadi.

Uzbūve. Gāzveida gigants (viens no četriem tādiem – Urāns).

Gredzeni. Interesanti, ka ASV CIP finansētā Stenfordas Pētnieciskā institūta ekstrasensoro parādību pētniecības laikā notika ekstrasensi atklāja Jupitera vāji gredzenu sistēmu, ko vēlāk apstiprināja arī NASA. Tuvāk par šo dīvaino atklājumu - šeit.
Līdz nesenai pagātnei bija divi gredzeni, kas veidoti no mākoņiem, kurus kopā sastūma atmosfēras strāvas. Nesen no ekvatora uz dienvidiem esošā josla nozudusi, par lielu izbrīnu visiem. 

Astronomi uzskata, ka Jupitera mākoņi sastāv no amonjaka, ūdeņraža sulfīda u.c. vielām.

Magnētiskais lauks. Diennakts garums – 10 h. Tas ir ļoti ātri, apgriežoties magnētiskais lauks rada desmitiem miljonu voltu spriegumu ap poliem. Tas pievelk uzlādētas daļiņas no pavadoņa Jo un rada milzīgas ziemeļblāzmas virs poliem.

Pavadoņi. Kopumā mūsdienās pazīstami 16. Četrus tādus atklāja Galileo Galilejs kad konstruēja teleskopu 1610.gadā. Četri no pavadoņiem ir lieli, bet pārējie ir tik mazi, ka tos var neņemt vērā. Tie ir asteroīdi, kas nejauši nonākuši planētas gravitācijas ietekmē.
      Jo. Ģeoloģiski aktīvākais ķermenis Saules sistēmā.
      Eiropa.
      Ganimēds.
      Kalisto.

Astronoms Simons Marius (ap 1612.g.) deva vārdus Jupitera 4 iekšējiem pavadoņiem.

Gravitācija. Tās dēļ izveidojusies ledaino planetoīdu josla starp viņu un Neptūnu.

Raksti.
Jūrā pie Saulkrastiem novērotais NLO izrādās Jupiters.


Saites.
Saules sistēma.