Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Romiešu kalendārs

Senākais mēness-saules kalendārs. No VII gs.pmē. (t.i. etrusku ķēniņu laikmetā) romieši lietoja mēness-saules kalendāru. Pēc tā gadā bija 355 dienas un 12 mēnešu ar nepāra dienu skaitu katrā, jo māņticības dēļ romieši esot baidījušies no pāra skaitļiem.
Tātad, VII gs.pmē. romiešu kalendārā bija šādi mēneši ar attiecīgu dienu skaitu:

Martius 31
Aprilis 29
Majus 31
Junius 29
Quintilis 31
Sextilis 29
September 29
October 31
November 29
December 29
Januarius 29
Februarius 23 + 5

Gads iesākās 1.martā. Pēc augstākā priestera lēmuma pēc 23.februāra epizodiski tika izveidots 13.mēnesis - Mercedonijs (23, reizēm 22 dienas). Tā laika romiešu kalendārā netika skaitītas dienas pēc kārtas. Rēķinu veda pēc tā, cik dienu bija atlicis līdz atsevišķiem laika momentiem paša mēneša iekšienē:
- kalendas - mēneša 1.datums, kas sakrita ar jauna mēness sākumu;
- nonas - 5. vai 7.datums, mēneša pirmās ceturtdaļas diena;
- idas - 13. vai 15.datums, pilnmēness.

Piemēram: 9.martu sauca par "7.dienu līdz marta idai," 23.februāris - "7.diena līdz marta kalendām."

Gada sākums vairākkārt mainījās, līdz Pompīlijs 153.g.pmē. to noteica 1.janvārī.

Jūlija kalendāra ieviešana. 46.g.pmē. imperators Jūlijs Cēzars veica radikālu kalendāra reformu. 239.g.pmē. Ptolemaja III uzlaboto senēģiptiešu kalendāru ņēma par pamatu jaunajam romiešu saules kalendāram, kas ieguva nosaukumu „Jūlija kalendārs” un bija spēkā līdz 1582.gadam, kad to nomainīja pāvests Gregors XIII. Jūlija mēnesi vēl joprojām mēs saucam Jūlija Cēzara vārdā.
Pēc ēģiptiešu astronoma Sozigēna padoma ieviesa saules kalendāru - tajā 3 gadi bija pa 365 dienām, bet ceturtais - 366 dienas. Jaunajā kalendārā saglabājās tikai viena papildus diena, kas tika novietota pēc 23.februāra. Tādējādi "6.diena līdz marta kalendai" kļuva dubulta (bissextilis).
Gada sākumu pārnesa uz 1.janvāri dēļ tā, ka, sākot ar 153.g.pmē, jaunizvēlētie romiešu konsuli un citi maģistrāti stājās pie pienākumu pildīšanas no 1.janvāra). Līdz ar to vecie mēnešu nosaukumi vairs īsti neatbilda to nozīmei.
Mēnešu dienu skaits un to nosaukumi tagad arī tika mainīti:

Januarius 31
Februarius 28 (29)
Martius 31
Aprilis 30
Majus 31 - nosaukts par godu vecākajai no Plejādēm, Hermeja mātei.
Junius 30
Julius 31 pārdēvēts par godu Jūlijam Cēzaram 44.g.pmē.
Augustus 31 pārdēvēts par godu imperatoram Augustam 8.g.pmē.
September 30
Oktober 31
November 30
December 31

Kalendāru par godu Jūlijam Cēzaram nosauca par "Jūlija kalendāru." 

Romā Jaunais gads sākās martā. Jauno gadu svinēja pēc Jūlija kalendāra 25.martā un veselu nedēļu līdz 1.aprīlim. Šo nedēļu svinēja un jokoja uz nebēdu. No šejienes ceļas arī 1.aprīļa joku tradīcija.

1. mēnesis – marts. Par godu romiešu kara dievam Marsam.
2. mēnesis – aprīlis
3. mēnesis – maijs
4. mēnesis – jūnijs. No romiešu dieves Junonas vārda.
5. mēnesis – jūlijs. No romiešu imperatora Jūlija Cēzara vārda.
6. mēnesis – augusts. No romiešu imperatora Oktaviāna Augusta vārda.
7. mēnesis – septembris. No romiešu septima – „septiņi.”
8. mēnesis – oktobris. No romiešu octavia – „astoņi.”
9. mēnesis – novembris. No romiešu nueve – „deviņi.”
10. mēnesis – decembris. No romiešu deci – „desmit.”
11. mēnesis – janvāris
12. mēnesis – februāris

I gs. literārās aprindās izplatījās neoficiāla "pēc Romas dibināšanas" ēra - no 753.g.pmē. 21.aprīļa (pēc Varona - 754.g.pmē.). Uz Jūlija kalendāra pamata radās visvisādas "ēras," piemēram, Diokletiāna ēra (vēlāk "svēto mocekļu" ēra - no 284.gada 29.augusta). Tas tādēļ, ka kristietība iepretim "pagānu kalendāram" centās radīt pati savu laika atskaites sistēmu, balstoties uz biblisko leģendu "par pasaules radīšanu."
Sākot ar IV gs. romiešu kalendārā tika ieviesta 7 dienu nedēļa.
No 313.gada gadu skaits tika vesta arī pēc indiktiem.
Romā ieviesto Jūlija kalendāru pārņēma Rietumi Nīkejas sanāksmes laikā 325.gadā un pirmām kārtām to sāka lietot bizantieši (bet ar dienu numerāciju pēc kārtas).
6.gs. ar sarežģītu teologu veiktu aprēķinu palīdzību sakarā ar lieldienu ciklu tika ieviestas 3 izplatītākās ēras: Afrikāņa (pēc tās754.gads kopš Romas dibināšanas tika uzskatīts par 5501.gadu), Aleksandrijas (atbilstoši 5493.gads) un Bizantijas (atbilstoši 5509.gads).
Tai pašā 6.gs. radās laika atskaite "pēc Kristus dzimšanas," ko izskaitļoja mūks Dionīsijs Mazais.
Romiešu kalendāra reforma pilnībā beidzās tikai VIII gs.
Notikumu un likumu aktu datējums tika apzīmēts ar konsulu vārdiem, kamdēļ tika sastādīti konsulu saraksti.

Tikai 1582.gadā Eiropā to nomainīja ar t.s. Gregora kalendāru.      

Saites:
Romiešu mitoloģija.