Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Rommels, Ervīns (1891.-1944.g.)

Rommel.
Vācu nacistu militārais darbinieks, ģenerālis.

Dzīvesgājums. Ģenerālfeldmaršals no 1942.gada.
I Pasaules kara dalībnieks.
II Pasaules kara laikā bija Hitlera mītnes komendants.
Komandējis virkni armiju - t.sk. 8.armiju Ziemeļāfrikā, kas piedalījās kaujās pie Alameinas.
No 1940.gada februāra komandēja 7.tanku divīziju, kas piedalījās karadarbībā pret Franciju.

Āfrikas kampaņa. 1941.gada februārī viņš ar divam divīzijām izsēdās malā Ziemeļāfrikā, Tripolē (Lībija), lai palīdzētu itāļu spekiem, kas bija par matu no sagrāves. Sparīgā uzbrukumā austreņu virzienā Rommels spēja izmainīt cīņas gaitu. Briti sīvi pretojās, vietām Rommels arī cieta neveiksmes, tomēŗ 1942.gada maija sākuma Rommels sasniedza Nīlas deltu Ēģiptē.
Tai laikā Rommela slava sasniedza zenītu un viņš ieguva epitetu „Tuksneša lapsa.” Iesauka bija atbilstoša, jo Rommela militāro panākumu pamata bija kara viltība, kas pastiprināta ar izlūkošanas datiem.

Rommela cīņas paņemieni un izlūkošana. Rommela rīcībā atradās īpaša izlūkgrupa, ko vadīja kapteinis Zēboms. Vini izmantoja jaunākos tehnikas sasniegumus, noklausījās britu sarunas, operatīvi tam pimeklēja šifru atslēgas. Ar peilēšanas palīdzību tie noteica pretinieka bruņutehnikas un artilērijas daudzumu konkrētos frontes iecirkņos un ieguva ne mazums citas vērtīgas informācijas.
Tomēr galvenais Rommela trumpis bija amerikāņu militārais atašejs Kairā – pulkvedis Bonners Felers. Šis amerikāņu militārists ieradās Kairā vēl 1940.gada oktobrī un pildīja savus pienākumus ļoti kārtīgi. Bez mitas braukāja pa britu kara daļām, pētīja karadarbības īpatnības tuksnesī, aprakstīja sabiedroto kara operāciju efektivitāti. Briti no viņa neko neslēpa, jo cerēja uz amerikāņu ieročiem un palīdzību. Par visu redzēto rakstīja sīkas atskaites un šifrētā veida sūtīja uz Vašingtonu.

Lamatas Rommelam. Britu pretizlūkošana tomēr noskaidroja informācijas noplūdes avotu un izmantoja to lamatu radīšanai Tuksneša lapsam. Briti izdarīja tā, ka pulkvedi Feleru atsauca uz Vašingtonu un pat apbalvoja ar ordeni „Par izciliem nopelniem.” Pirms atsaukšanas pulkvedis nosūtīja uz Ameriku vēl pēdējo šifrogrammu, kas saturēja britu sacerētu dezinformāciju Rommelem, un tas arī iekrita!
Un tā – 1942.gada 10.jūnijā Zeboma izlūki nonāca tieši britu tanku trieciena vietā. Daudzi no tiem gāja bojā, ieskaitot pašu kapteini, citi nonāca gūstā ar visu savu spiegošanas tehniku.
Pēc šīs operācijas laime no Rommela novērsās. Vācu-itāļu korpuss Ziemeļāfrikā cieta vienu sakāvi aiz otras, un beidzot 1943.gada maijā kapitulējs Tunisijā. Tas bija reiha pēdējais placdarms Āfrikā.
Pašu Rommelu izsauca uz Vāciju vēl pirms tam – martā. Tur viņam Hitlers pasniedza Bruņinieka krustu ar ozola zariem, zobeniem un briljantiem (viens no augstakajiem Trešā reiha apbalvojumiem, visa kara laika tādu saņēmusi tikai 27 virsnieki).
Kopā ar apbalvojumu Rommels saņēma arī jaunu uzdevumu – no sākuma Ziemeļitālijā, tad Francijā, kur 1944.gada 6.jūnija tika atvērta otra fronte - Normandijā izsēdās krastā Sabiedrotie un sakās niknas kaujas. Visi Rommela mēģinajumi pārņemt iniciatīvu beidzās bez panakumiem (laikam neatradās otrs kapteinis Zēboms un arī otrs pilkvedis Fellers). Šeit sabiedrotajiem bija daudz slīpetākas šifrēšanas sistemas un Rommelam nācās apmierināties ar pavisam pieticīgiem izlūkdatiem. Tagad „Tuksneša lapsa” biežāk bija medījums nevis mednieks.

Kara beigas. Rommelam karš beidzās 1944.gada 17.jūlijā. Ap sešiem vakara viņš atgriezās savā štābā Larošgijonā (Francija). Vimutoras apkaimē viņa mašīnu apšaudīja britu iznīcinātājs-bumbvedējs „Taifūns.”
Rommels apšaudē necieta, bet smagi ievainots tika viņa šoferis. Mašīna ietriecās kokā. Visi pasažieri izlidoja no tās, Rommels smagi savainoja galvu un bezsamaņā nokļuva slimnīcā.

Rommela dārgumi. Jūtot, ka kara iznākums nebūs Vācijai par labu, 1944.gadā viņš mēģināja slēpt dārgumus. Viņš četriem SS šoferiem iedeva sešas munīcijas kastes, kurās atrodoties Vācijas dārgumi, tostarp 200 kilogrami zelta, kā arī sudrabs, dārgakmeņi, dažādi mākslas priekšmeti un rotaslietas. Viņi tos nogādājuši un paslēpuši kaut kur jūrā.
Lai gan šīs slēptuves atrašanās vietu nezina neviens, daudzi uzskata, ka tie paslēpti kādā no daudzajiem dabīgajiem zemūdens dobumiem uz austrumiem no Korsikas salas. Tiek lēsts, ka Rommela dārgumu vērtība varētu būt ap 20 miljoniem ASV dolāru, kas nav pārāk daudz, ņemot vērā Trešā reiha varenību.
Lai gan laiku palaikam kāds entuziasts vai vēsturnieks paziņo par dārgumu atslēgas, tomēr reāli tie vēljoprojām nav uzieti.

Viens no dalībniekiem 1944.gada sazvērestībā pret Hitleru.
Beidzis dzīvi pašnāvībā 1944.gadā.

Saites.
Vācieši.