Reina
- Detaļas
- Publicēts 24 Decembris 2017
- Skatīts: 3116
Upe Eiropā, mūsdienu Ziemeļfrancijas un Rietumvācijas teritorijā.
Ģeogrāfija. Tek caur Bodenezeru dodot ezeram 2/3 ūdeņu pieplūdes, maksimums jūnijā-jūlijā. Šveicē Reina veido ūdenskritumu, kas ir varenākais Eiropā. Savā garajā ceļā no dienvidiem uz ziemeļiem Reina tikai vienu reizi maina virzienu, jo tās ceļu aizšķērso Tannusa kalni. Tad tā apmēram 50 km plūst no austreņiem līdz rieteņiem.
Pietekas. Lielākā - Mozele - 545 km gara.
Vēsture. 12.g.pmē. romiešu armijas virspavēlnieks Gallijā Nērons Klaudijs Drūzs pārgāja Reinu un pakļāva divas ziemeļģermāņu ciltis - bruktērus un haukus.
451.gadā Reinu šķērsoja huņņu ķēniņa Atillas karaspēks, kas devās karot ar Rietumromu.
Agrajos viduslaikos Reinas ielejā - mūsdienu Ziemeļfrancijas un Rietumvācijas teritorijā izveidojās pirmā aškenāzu žīdu kopiena - tikai ap 25 000 cilvēku. Vēlāk, XIII-XV gs. sākoties visaptverošām žīdu vajāšanām, ierobežošanai un izdzīšanai no daudzām Rietumeiropas valstīm, tai skaitā Spānijas, Itālijas, Anglijas un Francijas, aškenāzi pārvietojās uz austrumiem, izveidojot plašas kopienas Vācijā, Morāvijā, Polijā un Lietuvā.
