Svazijas karaļi
Svazijas karaļi.
Sobhuza I. 1836.gadā starp zulusiem un svaziem notika trīs asiņainas kaujas, kurās svazi visās uzvarēja. Viens no svazu virsaišiem - Sobhuza, pasludināja sevi par karali un aši tika galā ar neapmierinātajiem cīņu biedriem. No tā laika svazu valsti pārvalda centralizēti un karaļi palielinājuši tās platību turpat vai divas reizes.
XIX gs. vidū Svazijā parādījās būri. Tiem tik ļoti šeit iepatikās, ka sāka iepirkt zemes. Maksāja labi un vietēji virsaiši labprāt slēdza ar tiem darījumus. 1894.gadā būri izlēma, ka lētāk ir Svaziju pievienot savai Transvālai un tā arī izdarīja.
Pēc britu uzvaras pār būriem Svazija pārvērtās par Lielbritānijas protektoriātu. Angļi gan neiejaucās iekšlietās un saglabāja karaļa un virsaišu varu. Pilnīgu neatkarību briti piešķīra Svazijai tikai 1964.gadā.
Sobhuza II. Karalis, saklausījies par Rietumu vērtībām, nolēma "uzspēlēt demokrātiju." Valstī parādījās konstitūcija un politiskās partijas.1964.gadā notika pat vēlēšanas. Uzvarēja karaļa Sobhuza II radītā partija un viss bija mierīgi.
1973.gadā kārtējās vēlēšanās 18% ieguva opozīcijas partija un karalis tajā saskatīja varas apdraudējumu. Viņš tā pārskaities, ka atlaidis parlamentu un atcēlis konstitūciju kā arī vispār aizliedzis politiskās partijas un arodbiedrības. Visas sabiedriskās organizācijas pielīdzināja "noziedzīgiem grupējumiem."
Saites.
Svazija.
