Šori, šorieši
Pašnosaukums - šor.
Krievu XVII-XVIII gs. vēsturiskajos dokumentos par šoriem tik saukti Kuzņecas, Kondomas un Mrasas tatāri.
Tjurku tautība, kas dzīvo Krievijā, Kemerovas apgabala dienvidos Kalnu Šorijā - Tomas upes un tās pieteku Kondomas un Mrasas baseinu rajonā.
Skaits - 16 000 (1970.g.).
Etnoģenēze. Šoru tautība izveidojusies ilgā laikā saplūstot ugru, samodiju, ketu valodās runājošo un tjurku ciltīm.
Pēc izcelsmes un kultūras šori ir tuvi ziemeļu altajiešiem un dažām hakasu etniskajām grupām
Visdrīzāk, šoru priekšteči tikuši pārtjurkoti vēl I g.tk. 2.pusē.
Līdz pat XX gs. sākumam šoriem bija saglabājušās nozīmīgas dzimtu attiecības.
Šodien eksistē to kultūrautonomija Kalnu Šorijas ietvaros.
Reliģija. Iepriekš šori formāli ir tikuši pieskaitīti pareizticīgajiem, taču faktiski tiem saglabājies šamanisms un nozaru kulti.
Nodarbošanās. Līdz 1917.gada apvērsumam šori galvenokārt medīja un zvejoja. Dažas šoru grupas nodarbojās ar primitīvu zemkopību. Liela nozīme tiem bija dzelzs apstrādei, arī dzelzsrūdas iegūšanai un kausēšanai - no šejienes pat nosaukums "kalējtatāri."
Padomju varas ienākšana visai izmainīja šoru dzīvesveidu - to vairākums tagad nodarbināts lauksaimniecībā, lopkopībā; saglabājušās arī tradicionālās nodarbes - medniecība, zvejniecība un ciedru riekstu vākšana. Daļa šoru izskolojušies un iekļāvušies modernajā sabiedrībā.
Saites.
Kalnu Šorija.
