Sicīlijas karaļi
Rožers II (~147.g.).
Dzīvesgājums. 147.gadā Sicīlijas karalistes dibinātājs Rožers II nosprieda saviem valdījumiem pievienot arī bizantiešiem piederošās grieķu salas, lai neatgrieztos mājās tukšām rokām. Tā sākās 11 gadu ilgais karš starp Sicīliju un Bizantiju.
Hohenštaufēnu dinastija (1194.-?). 1138.gadā pie varas Vācijā un Sv.Romas impērijā nākušies hohenštaufēni 1194.gadā nostiprinājās arī Sicīlijas karalistē pateicoties Indriķa VI precībām ar Konstanci - Sicīlijas karaļa mantinieci. Sekojošajā niknajā pretimsāvēšanā pāvestam hohenštaufēni cieta pilnīgu sakāvi: karos pret pāvesta uz Dienviditāliju atsaukto Anžujas Kārli gāja bojā pēdējie Hohenštaufēnu dzimtas pārstāvji - 1266.gadā Frīdriha II ārlaulības dēls Manfrēds un 1268.gadā Konrāda IV dēls Konradīns.
Indriķis IV (1194.-?).
Frīdrihs II (1197.-1250.g.).
Manfrēds (1258.-1266.g.). Tēvs - Frīdriha II ārlaulības dēls. 1266.gadā gāja bojā cīņā ar Anžujas Kārli.
Aragonas dinastija.
Haime II (1285.-1295./96.g.).
Federiko (1296.-?). Haims II Bija spiests atteikties no Sicīlijas troņa par labu pāvesta atbalstītajam Anžujas Kārlim II, ko gan neatbalstīja sicīlieši un pasludināja par karali Haima II brāli Fadriku.
Joana I Neprātīgā (~1530.g.). (Sicīlijas karaliene?) Kad 1522.gadā osmāņu sultāns Suleimans I ieņēma Rodas salu, to bija jāpamet Sv.Jāņa bruņinieku ordenim. Sicīlijas valdnieki Svētās Roma impērijas imperators Kārlis V (Kārlis I Spānijā) un viņa māte Joana I Neprātīgā ar pāvesta Klementa VII atbalstu to piedāvāja padzītajiem Jāņa bruņiniekiem par dzīvesvietu. Turpmākos 268 gadus bruņinieki saimniekoja salā un pārveidoja to pēc savām vajadzībām.
Francisks II (1859.-1860.g.). Abu Sicīliju pēdējais karalis.
Saites.
Sicīlijas karaliste.
