Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Saules akmens, acteku

Angliski - Stone of the Sun.
Acteku akmens ripulis - altāris (temalacatl), kas uziets 1790.gadā tagadējās Mehikas centrā un, lai gan kļūdaini, bieži dēvēts par "acteku akmens kalendāru."                            

Atklāšana un izpēte. Uziets 1790.gada decembrī, rokot pamatus lielajai katedrālei Mehikā, toreizējās Jaunās Spānijas (Nuewa Espana) galvaspilsētas Lielajā laukumā (Plaza Mayor) tagadējās Meksikas galvaspilsētas Mehikas teritorijā, t.i. senās Tenočtitlānas vietā.

Apraksts. Tas ir izgatavots no monolīta vulkāniskā trahīta gabala.
18 pēdas diametrā.
Centrā attēlots saules dievs Tonatiu. Pa ārējo apli iegravētas acteku kalendāro dienu zīmes. Tolaik senie indiāņu artefakti jau bija cieņā - akmens kalendārs netika iznīcināts, bet gan ielikts muzejā. Akmens altāra centrā ir dievības Ksiutekutla (Xiuhtecuhtli) attēls, kas savās rokās tur divas cilvēku sirdis. Dievība rāda mēli, kas ir upurēšanas naža simbols. Dievību ieskauj četras saules, atbilstoši acteku kosmogonijai, un tā ir Piektās Saules (laikmeta) gaidās.

Par spīti tam, ka akmens nav pabeigts un tam cauri stiepjas plaisa, tas tomēr ticis lietots tlacaxipehualiztli ceremonijā cīņai starp karavīriem.

Tādēļ, ka uz akmens saskatāmi acteku simboli, saule un dienu nosaukumi, nepareizi tiek dēvēts arī par "Acteku kalendāru." 

Atrašanās vieta. Šodien to var aplūkot Valsts Antropoloģiskajā muzejā.

Saites.
Acteku mitoloģija.
Tenočtitlāna.
Meksikas Valsts Antropoloģijas muzejs.