Sunnisms, sunnīti
Lielākais un nozīmīgākais no diviem galvenajiem islāma novirzieniem, kas atzīt Korānu un sunnu, bet par savu augstāko garīgo vadoni - kalīfu.
Raksturojums. Arvien lielāku nozīmi islāmā ieguva sunna ar tās daudzajām hadīsām.
Lielum lielais vairums musulmaņu atzīst Korānu un sunnu par svēto literatūru, ticības mācības avotiem un ticīgo rokasgrāmatu. Tādi musulmaņi pārstāv galveno virzienu islāmā un ir pazīstami ar nosaukumu "sunnīti." Par savu garīgo vadoni viņi uzskatīja kalīfu, kas bija līdz 1924.gadam, kad Turcijā kalifātu atcēla. Kalifs viņiem bija augstākais priesteris, pravieša Muhameda pēctecis un Allāha vietnieks virs zemes.Atšķirībā no šiītiem uzskata, ka pravieša Muhameda īstenie sekotāji bija pirmie četri kalifi. Uzskata, ka islāma augstākā un pilnībā pabeigtā izpausme ir Korāns.
VIII gs. beigās tika novērota reliģiozitātes pastiprināšanās arābu kalifāta pilsētu iedzīvotājiem. Tika izvirzītas prasības stingri sekot sunnai, pastiprinājās tendences apkarot šiismu un citas islāma sektas. Par to ortodoksālos musulmaņus pirmo reizi sāka saukt par „tradīciju tautu” (aļ al hadisa) un sunnītiem (no vārda sunna).
Tradīcijas.
Eid al-Adha jeb Upurēšanas svētki. Veltīti pravietim Muhamedam. Krievijā tie tiek dēvēti par Kurban-Bairam svētkiem.
Saites.
Islāms un musulmaņi.
