Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Sehmeta

Kara, tveices un slimību dieve, kā arī visu lauvu māte, senēģiptiešu mitoloģijā
Viņas vārds veidots no senēģiptiešu sekhem ("spēks," "vara") un burtiski nozīmē "Tā, kura ir varena," "Varenā, Spēcīgā."

Radniecība. Tēvs - saules dievs Ra.
Māte - Nefertuna.
Vīrs - Ptahs

Ikonogrāfija. Mākslā Sehmetu attēloja kā jaunu sievieti ar lauvas galvu, kura bija tērpta sarkanā, asins krāsas kleitā. Dažreiz dieviete tika attēlota trūcīgā apģērbā vai pat pilnīgi kaila. Neiztrūkstoši Sehmetas simboli ir Saules disks un urejs.
Vairums Sehmetas statuju dievieti parāda nekustīgu, bez jebkāda dinamisma.
Sehmeta reizēm tika attēlota kā dedzinoša acs saules dieva Ra pierē.

Raksturojums. Senēģiptiešu mitoloģijā Sehmeta bija kara un dedzinošās Saules tveices dieviete, Saules dieva Ra meita (viņa dedzinošā acs), visu lietu radītāja, amatu dieva Ptaha sieva un dieva Nefertuma māte.
Dievietes svētais dzīvnieks - lauva.
Reizēm Sehmeta tika identificēta ar Tefnutu, Bastetu vai Hatoru. Dieviete tika attēlota uz galvas nesājām Saules disku un ureju, kas viņu saistīja ar dievieti Uadžetu un faraona varu. Šīs asociācijas ļāva Sehmetu interpretēt arī kā taisnības un likumības dievietes Mātas palīdzi, kura piedalījās Ozīrisa aizkapa tiesā, kur tika tiesātas visu mirušo dvēseles.

Vēsture. Pirmsdinastiju periodā, kad Senā Ēģipte vēl bija sadalīta divās valstīs, Sehmeta bija kara un dziedniecības dieviete Augšēģiptē. Pēc Ēģiptes apvienošanās ap 3100.g.pmē. tās kulta centrs atradās Memfisā.
Vēlāk Sehmetas kults izplatījās visā Ēģiptē.
Sehmetas nozīme seno ēģiptiešu dievu panteonā bija tik liela, ka tad, kad XII dinastijas pirmais faraons Amenemhets I pārcēla savu galvaspilsētu uz Itaviju (Itjtawy), pagaidām dabā precīzi nelokalizētu vietu netālu no Fajūmas (grieķu Krokodilopoles), arī viņas kulta centrs no Memfisas pārvietojās uz turieni. Visas Senās Ēģiptes 3000 gadus garajā vēsturē reliģija, faraonu ciltskoks un varas autoritāte bija cieši saistīta.

Mīti. Senēģiptiešu mītos Sehmeta darbojās kā saules dieva Ra acs, kura iznīcina Ra un Ozīrisa ienaidniekus. Ra iznīcināja savus un Ozīrisa ienaidniekus (piemēram, Setu), izmantojot pret tiem savu dedzinošo aci Sehmetu. Kad Ra nolēma sodīt par grēkiem cilvēci, arī tad viņa galvenais ierocis bija Sehmeta. 
Mīts "Cilvēces iznīcināšana" vēsta, ka saules dievs Ra nolēmis sodīt cilvēci par nepakļaušanos dieviem un pārvērtis dievieti Hatoru kareivīgās lauvenē Sehmetas izskatā, kura, plosīdamās, gandrīz iznīcināja visu cilvēku dzimumu. Lai pārtrauktu cilvēces iznīcināšanu, Ra apreibinājis dievieti ar brīnumainu dzērienu un tā atkal pārtapusi par miermīlīgo debesu dievieti Hatoru.
Viņa būdama laba karotāja, mītos darbojās arī kā faraona varas palīdze kara lietās. Atbilstoši senēģiptiešu mitoloģijai, Sehmetas pienākums bija palīdzēt faraonam kaujās uzvarēt ienaidniekus ar savu baiso izskatu un dedzinošo elpu. Kaujas laikā Sehmeta ar savu briesmīgo izskatu iedveš pretiniekos šausmas, bet viņas dedzinošā elpa pārvērš ienaidniekus pelnos.

Viņa būdama laba karotāja, mītos darbojās arī kā faraona varas palīdze kara lietās. Atbilstoši senēģiptiešu mitoloģijai, Sehmetas pienākums bija palīdzēt faraonam kaujās uzvarēt ienaidniekus ar savu baiso izskatu un dedzinošo elpu. Kaujas laikā Sehmeta ar savu briesmīgo izskatu iedveš pretiniekos šausmas, bet viņas dedzinošā elpa pārvērš ienaidniekus pelnos.

Teoloģija. Kara un saules kvēles dieviete. Dedzinošā acs saules dieva Ra pierē.
Sehmeta nereti tiek raksturota kā cilvēkiem naidīga dieviete, kura spēj ne tikai uzvarēt kaujās, bet arī uzsūtīt cilvēkiem dažādas slimības.
Taču viņai piemita arī spēja cilvēkus dziedināt no slimībām. Tāpēc Sehmeta senajā Ēģiptē tika pielūgta arī kā dziedniece. Dievieti uzskatīja par medicīnas aizbildni, bet ārstus par viņās priesteriem. 

Sehmetai veltītie svētki. Lai nomierinātu kara dievieti Sehmetu, priesteri katru dienu tās statujas priekšā veica rituālus. Īpaši svētki, dievietes dusmu remdēšanai, tika rīkoti pēc katras kaujas.
Pieminot mītos "Cilvēces iznīcināšana" un "Leģendā par Debesu Govi" aprakstītos notikumus, katru gadu par godu dievietei Hatorai, kuru dažreiz identificēja ar kara dievieti Sehmetu, tika rīkoti svētki, kuros priesteri rūpējās, lai rituālu laikā netrūktu alus. Šo ikgadējo svētku laikā senie ēģiptieši dejoja un spēlēja mūziku, kā arī, rituāli atdarinot Sehmetas piedzeršanos, dzēra alu un vīnu.

Atradumi. Tā kā Sehmetas nomierināšanai vajadzēja izpildīt rituālus viņas statujas priekšā, Ēģiptē to ir saglabājušās daudz. Ne mazums statuju savulaik izvestas arī uz Eiropu, ASV un citām vietām, kur atrodas muzejos (piem., Britu muzejā) un privātās kolekcijās.
Amenhotepa III aizlūgumu svētnīcas statujas. Pavisam, kā uzskata vairāki pētnieki, Amenhotepa III templī, novietotas apkārt plašam pagalmam, bijušas 730 Sehmetas statujas - pa vienai katrai gada dienai un naktij.
2015.gadā te uzietas vairākas Sehmetas statujas.
2016.gaā šeit uzietas astoņas Sehmetas statujas 2016.gadā. Darinātas no melnā granīta. Lielākā no tām ir 1,9 m augsta. Sešās no tām dieviete attēlota kā tronī sēdoša sieviete ar lauvas galvu, labajā rokā turot dzīvības simbolu - anku. Trīs no šīs grupas statujām ir gandrīz veselas, vienai ir saglabājusies tikai augšējā daļa, kamēr pārējām divām palikusi tikai apakšējā daļa. Divas statujas attēlo dievieti stāvošu, kreisajā rokā turot papirusa rulli, bet labajā - anku. Abām stāvošajām statujām nav saglabājusies apakšējā daļa. Pēc attīrīšanas un dokumentācijas jaunatklātās statujas, tāpat kā līdzšinējie atradumi, tiks novietotas aplūkošanai tempļa teritorijā.

Saites.
Senēģiptiešu mitoloģija.