Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Sulla, Lūcijs Kornēlijs (138.-79.g.pmē.)

Romiešu aristokrāts, karavadonis un valstsvīrs, pirmais Romas valsts diktators.

Dzīvesgājums. Pirmais realizēja diktatūru Romā un 
No 107.g.pmē. bija kvestors G.Marija armijā, izcēlās Jugurtas karā.
Sabiedroto karā (90.-88.g.pmē.) uzvarēja vairākās kaujās Kampānijā un Samnijā, kas sekmēja Romas uzvaru.

Konsula amatā - karš ar Pontas valsti. 88.g.pmē. kā konsuls saņēma armiju Pirmajam karam (89.-84.g.pmē.) pret Pontas valsts ķēniņu Mitridātu VI Eipatoru, kas sākumā spēja padzīt romiešus no Mazāzijas. 86.g.pmē.pontiešu karaspēks iebruka Grieķijā. Galvenā kauja norisa netālu no Haironejas. Plūtarhs savos "Dzīves aprakstos" apraksta, ka pontieši ierīkoja divas militārās nometnes tādā veida, kas Sullam nebija izdevīgs cīņai. Tomēr vietējie iedzīvotāji Homoloikss un Anaksidams palīdzēja romiešiem un parādīja ceļu kā apiet pontiešu nometnes. Naktī visa Sullas armija klusi nemanīta pārvācās pontiesu aizmugurē un negaidot uzbruka. Pārsteigtais pretinieks cieta lielus zaudējumus un bija spiesta bēgt. Pēc spīdošās uzvaras Sulla nolēma iemūžināt savu palīgu vārdus, tādēļ lika izkalt granīta plāksni ar viņu vārdiem un novietot upes krastā, kur notika kauja.
Līdz pat pēdējam laikam zinātnieki nespēja noteikt precīzu kaujas vietu, tomēr dažus gadus atpakaļ (kad?) grieķu arheologi uzgāja neparastu plāksnīti ar abu varoņu vārdiem (pie tiem bija pievārds aristis - "varoņi").
Tomēr vēlāk Sullas karaspēks piespieda pontiešu karaspēku atkāpties. Dardanā noslēgtais miers saglabāja Mitridāta VI Eipatora galvenos īpašumus. 

Kļūšana par diktatoru. Pēc Sullas došanās pie armijas, ap G.Mariju grupētie populāri panāca tautas sapulces lēmumu par komandēšanas nodošanu G.Marijam. Ar tādu lēmumu neapmierinātais Sulla savas armijas galvgalī devās uz galvaspilsētu (pirmo reizi Romas vēsturē!) un ieņēma to pēc neilgas kaujas.
85. vai 84.g.pmē. Sulla devās uz austreņiem, lai pabeigtu pirmo karu ar Mitridātu VI Eipatoru. Pa to laiku optimāti, palikuši bez Sullas armijas atbalsta, bija spiesti atdot varu Romā marijāņiem. 
Sullam un tā armijai atgriežoties, izraisījās pilsoņu karš, kurā Sulla uzvarēja marijāņus. Uzvarai sekoja militārs terors, proskripcijas, Sullas domubiedru bagātināšanās. Tika iedibināta neierobežota militāra diktatūra. Tautas sapulce un tribunāts zaudēja politisku nozīmi un par vienīgoaugstāko valsts varas orgānu Romā kļuva senāts

Diktatora valdīšana. Valdīja kā diktators 3 gadus no 82.-79.g.pmē.
Aizstāvēja vergturu aristokrātijas (optimātu) varu. Veica veselu virkni antidemokrātisku pasākumu, kas bija vērsti uz republikas varas pilnīgu nodošanu optimātiem. 

79.g.pmē. Sulla nolika savas pilnvaras. Viņa politika šauras vergturu klases interesēs bija cietusi neveiksmi. Sullas dibinātās un armijas atbalstītā diktatūra liecināja par dziļu krīzi Romas vergturu republikā.

Saites.
Senās Romas valdnieki.

Senās Romas konsuli (509.g.pmē.-337.g.mē.).
Senā Roma.
Sullas satīrs.