Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Solžeņicins, Aleksandrs (1918.-2008.g.)

Biogrāfija. Dzimis 1918.gada 11.decembrī Kislovodskā. Otrā pasaules kara laikā komandēja artilērijas vienību un ieguva kapteiņa dienesta pakāpi. 1945.gadā tika arestēts par pretpadomju propagandu, viņam piesprieda 8 gadu ieslodzījumu nometnē.

Kļuva slavens, kad 1962.gadā īsajā Hruščova „atkušņa” laikā žurnāls Novij mir publicēja viņa stāstu „Viena diena Ivana Deņisoviča dzīvē.” Drīz viņš krita varas iestāžu nežēlastībā, tika izslēgts no Rakstnieku savienības, viņa darbu publicēšana tika aizliegta. 1970.gadā viņam tika pasniegta Nobela miera prēmija literatūrā, bet viņš nevarēja ierasties uz tās saņemšanu. Pēc tam, kad Rietumos tika publicēts viņa darbs „Gulaga arhipelāgs,” rakstnieks tika izraidīts no PSRS, tam tika atņemta pavalstniecība. Viņu lamāja visos rakstnieku saietos, grāmatas, protams, tika aizliegtas. Tās padomju pilsoņi lasīja samizdatu variantos.
Viņš apmetās ASV Vērmontas pavalsts Kavendišas pilsētiņā. Tur viņš bija un palika krieviskā impēriskuma piekritējs. 18 trimdas gadus rakstīja par Krieviju, bet Amēriku kritizēja par antigarīgumu un ieslīgšanu materiālismā.
Dzimtenē atgriezās tikai pēc PSRS sabrukuma 1994.gadā. Viņa darbus Krievijā atļāva publicēt 1990.gadā un tad viņš uzrakstīja rakstu „Kā mums iekārtot Krieviju?” Viņam piešķīra māju Maskavas rietumos, kurā agrāk grozījās čekisti. Tā viņš savu mūža nogali pavadīja „čekistu vasarnīcā.” Bija vīlies B.Jeļcina darbībā un atteicās pieņemt viņam piešķirto ordeni. Labvēlīgāk izturējās pret Putinu, neraugoties uz viņa VDK saknēm.
Rakstnieks mira 2008.gada 3.augustā pēc ilgstošas slimības 89 gadu vecumā. Rakstnieku apbedīja Donas klostera kapsētā. Vietu viņš izvēlējās pats, jo šeit Staļina laikā apbedīja čekistu upurus.

Raksturojums. Jau dzīves laikā pasludināts par klasiķi, taču ārzemēs, ne dzimtenē. Mūža beigās kļuva par vientuļnieku, nereti sabiedrību šokēja ar dažādiem izteikumiem. Mūža nogalē rakstīja daudz par vēlamo „Krievijas iekārtošanu,” taču laikabiedri dēvēja viņu par reakcionāru. Viņa rakstos bija pausta pretžīdiska nostāja par to, ka tie ņēmuši pārlieku nozīmīgu lomu lielinieku iedibinātajā iekārtā. Krievijai tika meklēts kāds īpašs ceļš.

Darbi.
„Viena diena Ivana Deņisoviča dzīvē” – šo stāstu 1962.gadā publicēja žurnāls Novij mir, un tas atnesa autoram slavu.

„Gulaga arhipelāgs” – vispazīstamākais Solžeņicina darbs. Par to viņu izraidīja no PSRS. Šī grāmata iedragāja komunistiskā režīma pamatus, jo parādīja šīs noziedzīgās sistēmas grandiozos apmērus. Tādēļ komunisti par šo darbu Solžeņicinu izdzina trimdā.

„Kā mums iekārtot Krieviju?” – šai 1990.gadā uzrakstītajā rakstā viņš paredzēja PSRS sabrukumu. Uzskatīja, ka Ukrainas un Baltkrievijas valstu neatkarība nav iespējama, un ka krievu dabiskā robeža rietumos ir Baltijas jūra, tādējādi iemantodams lielkrievu šovinista statusu.  

Saites:
Krievi.