Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Spargeļi

Asparagus officinalis.
Daudzgadīgi augi.

Dzimtene ir Vidusjūras reģions, tie iecienīti daudzu valstu ēdienkartēs. Daudzviet tiek rīkoti pat sparģeļu ražas festivāli, piemēram, Vācijā.

Vēsture. Sparģeļu spārtikā lietojuši jau senie grieķi.
Latvijā tos audzēja jau XX gs. 20.-30.gados. Tie pieminēti Anšlava Eglīša grāmatā "Pansija pilī."

Kopumā zināmas vairak kā 100 sparģeļu šķirnes - zaļie, koši zaļie, violetie u.c. Dažas šķirnes ir dekoratīvas un tiek audzēti kā mājas augi.

Sparģeļiem raksturīga milzīga sakņu sistēma -tāveidojas gan horizontāli, gan vertikāli. Daudzgadīgi, raža nobriest vien nākamajā gadā.

Augsnes skābuma līmenim jābūt pH 5,5-6,5. Tiem tīk barības vielām bagāta augsne.

Sparģeļu sastāvā bagātīgi sastopams A, B un C vitamīns. Tie ir arī nozīmīgs kālija un cinka avots.

Sparģelis par 90% sastāv no ūdens, satur 1% šķiedrvielu,2% proteīnu un 2% ohļhidrātu. Tauku saturs ir tuvu nullei, tādēļ sparģeļi tiek uzskatīti par mazkaloriju ēdienu. Sparģeļi tiek uzskatīti par labāko folijskābes (B vitamīns) avotu (nakamais ir apesīnu sula). 100 g sperģeļu nodrošina folijskābes dienas devas uzņemšanu.

Saites.
Kultūraugi.