Senā impērija Dienvidamerikā
- Detaļas
- Skatīts: 848
Sākums. Visi senie mīti kā Andu civilizācijas šūpuli norāda uz Titikakas ezera dienvidu krastu. Tieši šeit Tiavanakas atradās virsdieva Virakočes mītne, no šejienes sākās Dienvidamerikas apdzīvošana ar cilvēkiem pēc Lielajiem Plūdiem. Šeit Senās Impērijas dibinātāji saņēma zināšanas, maršruta kartes un Zelta zizli, ar kura palīdzību noteica Kuskas dibināšanas vietu.
Megalītiskā kultūra. Šī kultūra ar savām milzīgajām būvēm bija manāmi vecāka par Seno Impēriju. Celtniecības tips raksturojas ar milzīgiem pulētiem daudzšķautnainiem akmeņiem.
Senā Impērija. Senos laikos Peru teritorijā eksistēja Senā Impērija. Sākumā valdīja Dievi. Tad sešpadsmit Pusdievi, Saules Dieva dēli. Tad kārta nāca 46 valdniekiem-priesteriem. Pēc uzplaukuma perioda nelaimes tai uzkrita; debesīs parādījās komētas, zemestrīces, kari. Impērijas valdnieks ar svītu pameta galvaspilsētu Kusku un apmetās drošā vietā kalnos, kura saucās Tamputoku. Te 28 vadoņi nomainījās. Kuskā palika tikai nedaudzi priesteri, lai uzmanītu atstātās svētnīcas. Tieši šajā katastrofu periodā izzuda rakstu māksla. Gāja gadsimti. Vadoņi regulāri atgriezās Kuskā, lai uzklausītu dievu padomus. Reiz dižciltīga sieviete paziņoja, ka viņas dēlu vārdā Rokka aiznesis Saules Dievs. Pēc pāris dienām dēls atgriezās tērpts zelts apģērbā. Viņš pavēstīja, ka pienācis grēku izpirkšanas laiks, taču cilvēkiem jāievēro bauslība: varu nodos mantojumā dēlam, tam, kurš dzimis no miesīgas māsas, pat, ja tas nav pirmdzimtais. Rakstība netiks atjaunota. Tauta piekrita un atriezās Kusko kopā ar jauno valdnieku Rokku. Tam tika piešķirts tituls inka – „pavēlnieks.” Piešķirdami savam pirmajam valdniekam vārdu Manko Kapaks, inku vēsturnieki saistīja viņu ar leģendāro Kusko dibinātāju Manko Kapaku – vienu no četriem Aijaru brāļiem. Ir pamats uzskatīt, ka tās tomēr ir divas dažādas personas.
Senajai Impērijai pieraksta megalītisko būvju autorību Dienvidamerikā, kamēr akadēmiskā zinātne noliedz tādas pastāvēšanu.
