Seleikijas baterija
- Detaļas
- Skatīts: 2413
Atrašanās vieta. Patlaban, ja vien Irākas okupācijas laikā nav nofenderēts, tas glabājās Bagdādes muzejā kastē ar uzrakstu: „Neidentificēti kultūras priekšmeti."
Atklāšana un izpēte. Šo artefaktu uzgāja 1936.gada jūnijā Seleikijas apmetnē (Kudžut-Rabu apkaimē) netālu no Bagdādes Irākā, dzelzceļa celtnieki zemes darbu laikā tika atklājuši Partiešu valsts laika apbedījumus. Starp kapenēs atrastajiem priekšmetiem bija kāds neparasts 14 cm augsts trauks ar bituma aizlietu kakliņu. Cauri bitumam stiepās metāla stieple ar korozijas pēdām, tās otrs gals atradās traukā paslēptā vara cilindrā.
Neparasto atradumu parādīja Bagdādes muzejā strādājošajam vācu (austriešu?) arheologam Vilhelmam Kenigam. Viņš pirmais izteica pieņēmumu, ka atrasta sena elektriskā baterija.
Vēlāk viņa pieņēmumu apstiprināja profesors Dž.B.Perčinskis no Ziemeļkarolīnas Universitātes. Viņš kā pirmais pagatavoja precīzu "partiešu baterijas" kopiju, ielēja tajā 5% vīna etiķi un ieguva 0,5 V lielu spriegumu.
Ziņas par dīvaino atradumu nonāca presē, un par to ieinteresējās zinātnieki no ASV Pensilvānijas universitātes. Arī šie speciālisti apstiprināja Keniga pieņēmumu, ka atradums ir galvanisks elements jeb elektriskā baterija. Kad tajā ielēja elektrolītu (etiķi, vīnu, citronu sulu vai arī sārmainu šķīdumu), tas radīja 0,5–0,6 V lielu spriegumu.
Tika veikti divi eksperimenti: viens 1957.gadā ASV, bet otru nesen veica vācu eģiptologs Arnē Egebrehts no Hildesheimas muzeja.
Arnē izgatavoja priekšmeta kopiju, ielēja tajā vīna etiķi un ar to patiesi pierādīja, ka tādējādi var ražot elektrisko strāvu. Ar vara sulfāta šķīduma palīdzību baterijai izdevās radīt 5 V spriegumu. Ar 10 šādu bateriju palīdzību un zelta sāls šķīdumu viņš dažu stundu laikā ar dārgmetālu pārklāja Ozīrisa statueti, tā pierādot, ka senatnē bija pazīstama galvanizācijas parādība.
Tā tika atminēts šīs "vecās pudeles" noslēpums.
Autors un vecums. Vēlāk noskaidrojās, ka baterija ir viena no vairākām, kas atrastas Seleikijas izrakumos pie Tigras. Tā bija viena no Partiešu valsts galvaspilsētām. Vecums – ap 2000 gadu. Citi avoti – ap 250.g.pmē.
Apraksts. Caurules formas māla trauks 12 cm (14-?) augstumā un 2,5 cm platumā. Tajā iekšā aizlodēts ar svina un alvas sakausējumu bija cilindrs ar dzelzs stieni vidū. Detaļas vajadzīgajā stāvoklī bija fiksētas ar sveķiem. Cilindrs no ārpuses pārklāts ar vara kārtu. Vienu trauka galu klāja cieši piegulošs, ar piķi izolēts vara vāciņš, bet otrs gals bija izolēts ar piķa korķi.
Hipotēzes. No šī atraduma brīnišķi tapis skaidrs, ka senajiem cilvēkiem bijusi pazīstama elektrība kā fizikāla parādība. Ir versija, ka tādas baterijas izmantotas juvelieru mākslā, lai ar eletrolīzes palīdzību veiktu vienu metālu pārklāšanu ar citiem metāliem, piemēram, sudraba apzeltīšanu.
Šādu galvānisko pārklāšanu arī izdevās pierādīt eksperimentāli.
