Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Tresapoteka

Olmeku kultūras senpilsēta.

Atrašanās vieta. Apkārtnē atrodas daudz pavadoņpilsētu. Viens tāds ir Tressapotekas ciems.

Vēsture. Senākā celtniecības fāze ilgusi 1500.-1200.g.pmē. Uz vienas no stēlām („stēla C”) atrasts Garā rēķina datums, kas atbilst mē. 31.gadam, tātad tad šeit ir dzīvojuši olmeki.

Atklāšana un izpēte. 1938.gadā amerikāņu pētnieks Metjū Stirlings pie Aroijo de Veijapānas ciema Los Tustlas kalnu pakājē pamanīja vairāk kā 50 uzbērumkalnu un saprata, ka še atrodas plaša senpilsēta. Pēc dažām dienām viņš atgriezās mājās un Vašingtonā panāca Nacionālās Ģeogrāfijas biedrības finansiālu atbalstu. 
Nākamā 1939.gada janvārī viņš ieradās Tresapotekā kopā ar doktoru Vaintu. Nepieciešamais ekipējums tika nogādāts pa Papaloapānas upi uz augšu līdz Tlakotalpānas pilsētiņai. Tur mantas tika pārkrautas mazākā kuģī un pa vienu no mazajām upes pietekām ekspedīcija ieradās Tressapotekā. 
Viņiem neticami noveicās jau pirmajās dienās. Pirmajā nedēļā tika uzietas trijas ļoti interesantas stēlas (trešā bija „C stēla”). 
Jau dažus mēnešus pēc pirmās ekspedīcijas beigām Stirlings atkal atgriezās Tressapotekā, nu jau kopā ar asistentu Filipu Drakeru, un abi ņēmās ap senpilsētas izpēti. Tā atkal bija sekmīga un 1940.gada beigās 2 ekspedīciju rezultātā bija uzieti jau 25 lieli akmens monumenti. Starp tiem bija 2 lielas akmens kastes, kuras rotāja cīņu bareljefi starp divām atšķirīgu kareivju grupām un vēl viena bazalta galva.

Atradumi.
Bazalta galvas. Tressapotekas ciema teritorijā to 1938.gadā uzgāja Metjū Stirlings. Otru tādu arī uzgāja. Tā tagad atrodas Tressapotekas ciema centrālajā laukumā.

C stēla. Uz vienas tās puses bija attēlots cilvēks-jaguārs. Otrā pusē bija maiju cipariem rakstīts datums – 7.16.6.16.18., 6 Esnab I Jo. M.Stirlings pēc tā saucamās Spindena attiecību tabulas secināja, ka runa iet par 291.gada 4.novembri pmē. Tobrīd tā izrādījās pats vecākais atradums Amerikā. Vēlāk tomēr izrādījās, ka Stirlings kļūdījies tieši par vienu lielo kalendāro ciklu 260 gadu garumā, un īstais datums ir 31.gada 4.novembris pmē. Ar visu to vienalga stēla izrādījās vecākā Amerikā tolaik.