Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Tauta. Identitāte. Nacionālisms

Tīrinta

Mikēniešu kultūras pilsēta Argolīdā.

Atrašanās vieta. Grieķija, Peloponēsas pussala, netālu no Napfalijas pilsētas.

Atklāšana un izpēte. To atklāja Šlīmanis savos 3.izrakumos 1884.gadā. Izrakumos Šlīmais atsedza pilsētas mūri, pēc tam – kādas pils pamatmūri. Pils bija grandiozākā no visām līdz šim atklātajām.

Vēsture. Pilsētā esot dzimis Hērakls.
Tīrinta bijusi apdzīvota jau III g.tk.pmē.
Tās uzplaukums attiecināms uz laiku no XVI-XIII gs.pmē.
"Spēcīgo sienu" Tīrinta minēta vienā no Homēra eposiem kā viens no ahajiešu centriem.
Tīrintas pilsoņu zemessardze ņēma dalību grieķu cīņā ar persiešiem pie Platejām 479.g.pmē.
Pilsētu galīgi izpostīja argosieši 470.g.pmē.

Arhitektūra. Ciklopskos mūrus sentnē uskatīja par īstu brīnumu, un Pausānijs tos salīdzināja ar Ēgiptes piramīdām. Tīrintas valdnieks Proits esot licis atsaukt septiņus ciklopus, kas viņam tos mūrus uzcēluši. Arī tagad Tīrintas celtnes tiek minētas kā viens no lieliskākajiem ciklopiskās būves piemēriem Eiropā.

Aplūkojamie objekti.
Pils. Ļoti lielu izmēru. Tā pacēlās uz kaļķakmens klints kā forts. Tās mūri bija sasieti no akmens bluķiem, kuru garums bija 2–3 m, bet biezums un augstums – 1m. Mūru kopējais biezums pils apakšējā daļā, kur atradās vienīgi saimniecības telpas un staļļi, bija 7–8 m. Augšējā daļā, kur mita valdnieks – līdz 11 m. Mūru augstums sasniedza 16 m.
Arheologi atsedza arī iekšējo pils plānojumu, kurš līdz tam laikam nebija pazīstams: te bija kolonādes un zāles, vīru pagalms ar altāri, lepnais megarons ar atriju un propilejiem. Pirts telpas grīda bija veidota no viena vienīga 20 000 kg smaga kaļķakmens bluķa.
Pils iekštelpas bija apmestas ar kaļķiem. Sienas rotāja gleznojumi frīžu veidā, kurus parasti ietvēra dzeltenzila josla cilvēka auguma augstumā. Domājams, tā gāja apkārt visai istabai un sadalīja sienu divās daļās.

Atradumi.
Keramika. Jau Šlīmanis konstatēja, ka tā visa ir līdzīga Mikēnu keramikai arī Krētas u.c.

Sienas gleznojums ar vērsi. Uz zila pamata bija attēlots varens sarkanraibs vērsis acīmredzot straujā lēcienā, ar izvelbtu aci, kas ļāva nojaust tā mežonīgumu, un stāvus saceltu asti. Vērsim mugurā attēlots cilvēks dīvainā pussēdus, pusdejojošā pozā, ar vienu roku ieķēries vērša ragā. Tai laikā vēl nebija atrakta Knosas pils Krētā, tādēļ Šlīmanis nevarēja zināt, ka tādi gleznojumi ir tipiski Krētai. 

Akmens bloks ar zāģējuma pēdām. Daži alternatīvie pētnieki apgalvo, ka tajā redzamas zāģējuma pēdas ar augsti tehnoloģiskiem instrumentiem. Tomēr akadēmiskie pētnieki apgalvo. ka tās ir pendeļzāģa pēdas.

Saites.
Sengrieķu pilsētas.