Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Trajāns (98.-117.g.)

Trajanus.
Marks Ulpijs Trajāns.
Senās Romas imperators no 98. līdz 117.gadam.

Dzīvesgājums. Antonīnu dinastijas Romas imperators no 98.–117.g. Palicis vēsturē kā veiksmīgs jaunu zemju iekarotājs.
Dzimis 53.gada 18.septembrī Spānijā. Tā tēvs ieņēma augstus valsts amatus Spānijā, Sīrijā un Mazāzijā. Jaunībā dienējis kā kara tribūns tēva karaspēkā.
91.gadā bijis konsuls, 97.gadā - Augšģermānijas vietvaldis, kur iemantoja popularitāti karaspēkā veiksmīgi karojot ar ģermāņiem Lejasreinā.
97.gadā viņu adoptēja imperators Nerva.
Trajāns kļuva par imperatoru 98.gadā.

Ārpolitika. Kā imperators veca plašu jaunu zemju iekarošanas politiku. Divu karu rezultātā no 101.-102.g. un no 105.-106.g. tika pakļauti dāki un nodibināta Dākijas province. 106.gadā romieši iekaroja Nabatijas valsti ar klinšu pilsētu Petru, tur nodibināja Arābijas provinci.
Makrobijs atzīmē, ka 114.gadā Trajāns Bālbekā konsultējies ar Heliopoles Jupitera orākulu par to, vai dzīvs atgriezīsies no kara ar partiešiem. Orākuls pareģojis, ka imperatoram lemts palikt kaujas laukā. 114.-117.g. veda karus ar partiešiem, kuru rezultātā 114.gadā iekaroja Lielo Armēniju, kuras teritorijā nodibināja savu provinci, ieņēma arī Partiešu valsts galvaspilsētu Ktēsifonu. Tā Bālbekas orākula pareģojums nepiepildījās - Trajāns mira pats savā nāvē 3 gadus vēlāk.
115.-116.g. viņš kā karavadonis un imperators iekaroja Divupi un romiešu armija nonāca pie Persijas līča. Nekad iepriekš romiešu leģioni nebija tikuši tik tālu uz austrumiem.
Taču provincēs uzliesmoja sacelšanās un Trajāns bija spiests pārtraukt karagājienu un nosūtīt karaspēku pret dumpiniekiem.

Trajāns un Suecas kanāls. Ja kanāla rakšanas darbus tiešām pabeidzis Dārijs I Lielais, tad Trajāns (pirms viņa to darīja arī Ptolemajs I un Ptolemajs) veicis būvdarbus šī kanāla darbības uzturēšanai.

Trajāns un kristīgā ticība. Trajāns izdeva speciālu rīkojumu (ediktu), kas aizliedza jebkādas slepenas sanāksmes un apvienības, un šo aktu nevar uzskatīt kā vērstu vienīgi pret kristiešiem.

Nozīme. Trajāna karagājieni bija pēdējie Romas iekarošanas kari, pēc tam impērija nodarbojās vairs tikai ar savu iekarojumu aizsargāšanu.
Iekšpolitikā viņa iecietīgā attieksme pret kristiešiem (to atklāj imperatora sarakste ar Plīniju Jaunāko) radīja viduslaiku leģendu par Trajānu kā vienīgo pagānu, kurš ar Gregora Lielā gādību iekļuvis paradīzē nekristīts. Gregors bija pieprasījis, lai nelaiķa imperators atgriežas šīszemes dzīvē uz laiku, kas būtu pietiekams, lai viņu pievērstu kristīgajai ticībai. Šis stāsts minēts arī Dantes „Dievišķajās komēdijās” („Purgatorijs,” X,73-76 un „Paradīze,” XX, 112-117.).
Paplašināja Porto ostu 25 km no Romas.

Aplūkojamie objekti.
Trajāna kolonna Romā. Tā uzcelta Romā 113.gadā no marmora par godu imperatora Trajāna uzvarām pār dākiem, atrodas viņa paša ierīkotajā Foruma laukumā. Ķopā ar kapiteli 38 m augsta. No augšas līdz apakšai kolonnu kā lenta apvij marmorā kalts cilnis. Tajā attēlotas kaujas uz ziemeļiem no Donavas ar dākiem, karaspēka pārcelšanās pāri upei, gūstekņu saņemšana, parādīts, kā pretinieks izposta ciemu un attēlotas citas kara ainas. Kolonnas virsotnē atradās paša Trajāna statuja. Kolonnas virsmas ciļņa attēlu garums izklātā veidā ir 200 m.

Trajāna vaļņi. Seni nocietinājumi Rumānijā, Dobrudžā, kas stiepjas no Černavodas pilsētas līdz Konstancei. Veidoti no diviem zemes (lielā un mazā) un viena akmens vaļņa un grāvjiem. Mazais valnis būvēts vēl laikā pirms romiešu ienākšanas, bet lielais - I gs.beigās līdz II gs.sākumam (Trajāna valdīšanas laikā), akmens valnis - IV gs. Reizēm šis pats nosaukums tiek attiecināts uz romiešu nocietinājumiem, vaļņiem, kas atrodas Valahijā un Besarābijā. 

Saites.
Senās Romas ķēniņi (753.g.pmē.-479.g.mē.).