Aliens

Turkmēnija

Valsta Centrālāzijā.

Galvaspilsēta - Ašhabada.

Iedzīvotāji. Turkmēņi, beludži.
Brahuji - valsts dienvidos, asimilējas beludžos.

Vēsture.
Krievi iekaro Turkestānu (?-1881.g.). Nepieciešamību sagrābt Turkestānu krievu imperiālisti pamatoja ar citu imperiālistu - britu, uzmākšanos Vidusāzijā. Šī divu koloniālo impēriju sacensība ieguva nosaukumu - "Lielā spēle." 
Galenā krievu problēma Turkestānas iekarošanā bija kareivīgo tekiniešu cilts pretestība - 1879.gadā viņi atvairīja krievu armijas uzbrukumu. Karu pabeigt tika uzticēts ģenerālleitnantam Mihailam Skobeļevam (Михаил Скобелев). Pēc rūpīgas sagatavošanās un ekipēšanās 1880.gada pavasarī krievu karaspēks izvietojās netālu no tekiniešu galvenā cietokšņa - Geoktepes (Геок-Тепе). Tieša sagatavošānās šturmam sākās tikai decembra otrajā pusē, kad Skobeļevs uzskatīja,ka karaspēka viņam ir pietiekami un tas ir apgādāts ar visu nepieciešamo.
Tomēr arī tekinieši nesēdēja dīkā un sadursmes ar aplencējiem notika ik dienas. Precīzāk - naktis, jo tekinieši savus izbrukumus veica naktīs. 1880.gada 30.decembrī tekiniešu uzbrukuma laikā krievu redutei viņi sagūstīja bombardieri-tēmētāju no 21.artilērijas brigādes 6.baterijas - Agafonu Ņikitinu (Агафон Никитин). Kādu laiku krievi nezināja, kas ar viņu noticis, tas noskaidrojās tikai pēc Geoktepes ieņemšanas.Artilērists tika saņemts gūstā tad, kad mēģināja no dižgabala noņemt atslēgu, lai to padarītu nederīgu šaušanai. Tekiniešu komandieris Tikmaserdars (Тыкма-Сердар) uzdeva saņemt gūstā tieši artilēristu, jo tekinieši iepriekš vienā no sadursmēm sagrāba lielgabalu, taču ar to apieties nemācēja. Geoktepē Ņikitinam piedāvāja šaut pa krievu karaspēku un apmācīt tekiniešus ar to apieties. Apsolīja dāsnu atlīdzību piekrišanas gadījumā, taču artilērists atteicās. Redzot, ka pierunāšana nelīdz, Ņikitinu nežēlīgi spīdzināja un galu galā nogalināja, tā arī neko nepanākuši. Tā tekinieši nespēja izmantot sagrābto dižgabalu un 1881.gada 12.janvārī krievu armija ieņēma Geoktepi. Tā bija pēdējā epizode Krievijas impērijas kontroles nodibināšanā pār Turkestānu.
Aleksandrs III, uzzinājis par artilērista varoņdarbu, pavēlēja organizēt pa visu impēriju līdzekļu vākšanu, lai uzstādītu artilēristam pieminekli. Viņa ģimene tika uzturēta par kroņa līdzekļiem. 21.artilērijas brigādes 6.baterija tika nosaukta par Agafonova bateriju un pats artilērists uz mūžīgiem laikiem tika ieskaitīts tās sastāvā kā pirmā dižgabala tēmētājs,tā kļūdams par otro militārpersonu Krievijas imperatora armijā, kas uz mūziem ieskaitīts savas karaspēka daļas sastāvā.
Saparmurata Nijazova valdīšana (1985.-2006.g.). Autoritārs valdnieks, nosauca sevi par „Visu turkmēņu tēvu” (Turkmenbaši) balansēja uz idiotisma robežas. Aizliedza cirku, operu, kino un baletu kā turkmēņu kultūrai svešas lietas. Nedeļas dienas un mēnešus pārdēvēja viņa un viņa ģimenes locekļu vārdos. Nijazova sarakstītā grāmata Ruhnama kļuva par obligāto literatūru, bez kuras pārzināšanas nevarēja iegūt pat autovadītāja tiesības.
Tika izveidota 75 m augstā "neitralitātes arka," uz kuras bija novietota apzeltīta Nijazova statuja. Tā griezās ap savu asi, lai vadoņa seja vienmēr būtu saulē. 2010.gadā "arka" no Ašhabadas centra tika pārvietota uz nomali.
2006.gadā nomira ar sirdstrieku.
Gurbanguli Berdimuhamedova valdīšana (2007.-šodien). 2007.gadā notika pirmās vēlēšanas Turkmēnijas vēsturē, kur uz prezidenta amati pretendēja 5 kandidāti no vienīgās politiskās partijas. Uzvarēja bijušais zobārsts Gurbanguli Berdimuhamedovs.
Dzimis 1957.gadā. 1979.gadā absolvējis Turkmēnijas Valsts medicīnas institūtu un sāka dabu zobārstniecībā. 1997.gadā kļuva par veselības ministru. 2001.gadā tika iecelts par vicepremjeru.
Viņš atcēla pašus dīvainākos sava priekšgājēja rīkojumus, bet pēc tam personības kults pamazītēm sāka atgriezties.
Sevi dēvē par "aizbildni" (arkadag). Saņēmis augstāko apbalvojumu - "Varoņa titulu." Iemīļotais zirgs - "Baltais hans" (Akkan).

Likumi. Uzkāpšana ar kāju uz naudaszīmēm tiek pielīdzināta valsts zaimošanai, jo uz tām attēlots valsts prezidents. Sievietēm aizliegts sabiedriskās vietās izdzert vairāk kā glāzi vīna, jo tas noved pie morālas un seksuālas izlaidības.

Aplūkojamie objekti.
Ašhabada.

Nisas partiešu cietokšņi. 2007.gadā iekļāva Pasaules mantojuma sarakstā.
Kugitanga plato.

Darvazas krāteris. Milzīgs ar gāzi pildīts dobums Turkmēnijas Karakumā pie Darvezas ciema , kas deg jau vairāk kā 40 gadus. Vietējie iedzīvotāji to sauc par "elles vārtiem."
Geoksjuras apmetne.

Kugitangas plato dinozauru pēdas. (Плато Кугитанг, Гаурдак) Plato saukts arī par Gaurdaku. Neliels kalnu līdzenums Turkmēnijas austreņos (blakus Hadžipilas ciemam 50 km uz ziemeļiem no Mukras, 70 km uz austreņiem no Kerkas), kurā uzietas labi saglabājušās dinozauru pēdu ķēdes. Plato vēl ir pazīstams ar to, ka šeit bojā gājušo dzīvnieku ķermeņi dabiskā veidā mumificējas un saglabājas visai ilgu laiku.Ar vilcienu līdz Kerkei, tikai ne vasarā - ārprātīgs karstums!

Kugitangas alas. Daudz alu Kugitanga kalnā. 

Ziemeļturkmēnijā Kuņa-Urgenčas rajonā saglabājies mazars (svēto kulta mauzolejs), kas pazīstams ar nosaukumu Kari-alau ("Vecās uguns vieta").
Čardžovā (Turkmēnija) bija izplatīti svētceļojumi uz vietām, kas pasludinātas par "Ali pēdām." Tomēr vēsturiskais Ali nekad nav bijis Turkmēnijā.

Saites.
Turkmēņi.