Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Tauta. Identitāte. Nacionālisms

Taivāna, sala un valsts

Taiwan.
Sala un starptautiski  daļēji neatzīta valsts DA Āzijā, kopā ar Penhu salām.

Galvaspilsēta - Taibeja.
Lielākās pilsētas - Gaosjuna, Tainaņa, Taidžūna, Dziluna, Dzjaja.
Iedzīvotāji - 15 200 000 (1971.g.), ķīnieši, šao, gaošani (kalnu rajonos).
Platība - ap 36 000 km2.
Nauda - Taivānas dolāri.

Ģeogrāfija. Taivānu no Āzijas šķir Taivānas šaurums. Salas krasti maz izroboti, austreņu daļā vietumis stāvi.
2/3 salas teritorijas aizņem kalni, galvenokārt Juišana un Taivanšana grēdas - Juišana kalns 3997 m.
Rieteņu daļā zems līdzenums.

Vēsture. Salas austronēziešu senie iedzīvotāji (šao?) ienāca no tagadējās kontinentālās Ķīnas teritorijas apmēram 6000 gadu atpakaļ.
Pirmo reizi sala rakstveidā minēta 206.g.pmē.
Min arī, ka kopš XIII gs. sala bijusi Ķīnas valdīšanā.
Vietējie iedzīvotāji bija visai kareivīgi un sala palika visai izolēta līdz XVI gs., kad pastiprinājās pirātu uzbrukumi.
Lielo atklājumu periodā sala kļuva pazīstama ar portugāļu doto vārdu Formoza ("Skaistā sala" - Ilha Formosa).
XVII gs. salā ieradās holandieši, portugāļi, ķīnieši.
Īsu brīdi tā bija Ciņu dinastijas imperatoru valdīšanā.
1895.-1945.gadam atradās Japānas valdīšanā.
Pieņemoties spēkā komunisma kustībai kontinentālajā Ķīnā, uz šejieni pārbēga daudz ķīnieši - republikas piekritēji, nodibinājās tā saucamā Gomindāna valdība.
Līdz 1971.gadam Taivāna bija pārstāvēta ANO, līdz tās vietu pārņēma Ķīna. Nu tā ir valsts ar lielāko enonomiku, kas nav pārstāvēta ANO.
Pašlaik to atzinušas 22 valstis - pārsvarā Okeānijā, Karību reģionā, Centrālamerikā un Vatikāns.

Taivānas diplomātiskā problēma. ANO kopumā ir vairāk nekā 190 dalībvalstis, un no tām Taivānu šobrīd atzīst vairs tikai 18, kā arī Vatikāns (nav ANO dalībvalsts). Pagājušajā otrdienā Dominikānas republika oficiāli pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Ķīnas Republiku jeb Taivānu un dibināja jaunas ar Ķīnas Tautas Republiku.
Šis Dominikānas gājiens skaidri demonstrēja, ka Pekinas taktika veidot diplomātiskās attiecības, paralēli dāļājot dāsnas ekonomiskās investīcijas visdažādāko valstu infrastruktūrā, rūpniecībā un pat kultūras projektos, strādā. Pekina un Taipeja viena otru neatzīst un izvirzījušas noteikumus neveidot diplomātiskās attiecības ar valstīm, kuras atzīst otru. Tad nu valstīm atliek izvēlēties starp Ķīnas republikāņiem, kas pilsoņkara laikā patvērās Taivānas salā un komunistu pārvaldīto pasaulē apdzīvotāko valsti ar skaitliski lielāko armiju un vienu no lielākajām ekonomikām. Pārliecinošs vairums izvēlējies otro.
Ķīnas aizvien uzstājīgākās norādes Taivānai vienkārši atzīt, ka tā ir vienas Ķīnas daļa, kā arī ekonomiskās sviras panākušas, ka Taivānu patlaban atzīst vien daļa Centrālamerikas, Karību jūras un Klusā okeāna salu valstis, kā arī Paragvaja un divas mazas Āfrikas valstis. Lielā "tautu staigāšana" notika jau 70.gadu izskaņā un 80.gadu sākumā, bet pēc atjaunota Ķīnas spiediena 2007.gadā diplomātiskās attiecības ar Taipeju slēdza Kostarika, 2008.gadā – Malāvija, 2013.gadā – Gambija, 2016.gadā – Santome un Prinsipa, bet vēl pērn vasarā – Panama.

Tūristam! Latvijas Republikas pilsoņi 90 dienas var uzturēties te bez vīzas.

Klimats. Ziemeļu daļā subtropu, dienvidu - tropu klimats. Bieži zemestrīces un viesuļvētras.

Hidroloģija. Upes krāčainas un bagātas energoresursiem.

Daba. Vairāk kā pusi salas teritorijas klāj mūžzaļie un vasarzaļie meži.

Aplūkojamie objekti.
Taibeja.
Valsts politiskais un finanšu centrs.

Jangmingšana Valsts dabas parks. Kūpoši atvari, aprimuši vulkāni, savvaļas karstie avoti.
Taroko aiza. Skaistu ūdenskritumu, zaļu kalnu, klinšu arku un zilzaļu upīšu labirints.
Beitou. Sens karsto avotu centrs, kur atrodas arī biezu dūmu ieskautā ģeotermālā ieleja - Elles ieleja.
Jinjanga līcis. Bagāts interesantām nokrāsām.
Zelta ūdenskritums.

Ziemeļu piekraste.
      Jeliu ģeoparks. Viens no Taivānas dabas brīnumiem - fascinējoši klinšu veidojumi.
      Chiufen. Ciems ar tējas plantācijām.
      Sunmūna ezers. Iezaļganas nokrāsas, mēness un saules formā. To ieskauj kalni, neskaitāmas svētnīcas un paviljoni.
      Ališanas Valsts dabas parks. Taivānā vispopulārākais. Tas sargā bambusu un lielos Taivānas ciprešu klātos Centrālās grēdas kalnus.
      Jušans. Taivānas un Austrumāzijas augstākais kalns - 3952 m.
      Tainaņa. Taivānas senā galvaspilsēta ar lielāko svētnīcu un vēsturisko celtņu pārbagātību uz salas.
      Šoušana Valsts dabas parks. Te ir Pērtiķu kalns ar simtiem makaku mērkaķīšu.
      Kentinga. Taivānas slavenākais kūrorts, baltas smilšu pludmales, dzidri Klusā okeāna ūdeņi.
      Moabitou. Tumšās vulkāniskās piekrastes klintis.
      Jialeshuei. Porainās klintis.

Austreņu piekraste. Tajā dominē iespaidīgu izmēru klintis.
      Trīs nemirstīgo sala.
      Viļņu tilts.  

Tradīcijas un svētki.
Skolotāju diena. To svin 28.septembrī, ievērojamā skolotāja Konfūcija dzimšanas dienā. Šai dienā pašvaldības publiski godina labākos skolotājus, bet bijušie skolnieki skolotājam pateicas, apciemojot tos personīgi vai nosūtot apsveikumu.

Taivānā nav korupcijas.