Timura lāsts
- Detaļas
- Skatīts: 1977
1941.gada pavasarī Staļins sankcionēja Timura kapeņu atvēršanu Samarkandā. Kā oficiālajos dokumentos teikts, tas tika darīts Uzbekijaas vēstures izpētei, taču ‘’ļaunas mēles melsa,’’ ka tas darīts cerot tur atrast dārgumus, ko pārdodot Rietumos, varētu tikt pie pamatīgas bagātības.
Izrakumi sākās 1941.gada 1.jūnijā un vairāk kā 20 dienas pagāja līdz ekspedīcija nonāca līdz valdnieka kapam. Dažas dienas iepriekš viens no ekspedīcijas dalībniekiem esot atradis plāksni, kurā gravētais teksts arābu valodā brīdināja atturēties no kapa apgānīšanas, par nepaklausību solot briesmīgu sodu. Vēl ir arī versija, ka pie pētniekiem atnākuši trīs sirmgalvji ar senu grāmatu, kurā bijis rakstīts brīdinājums, ka apgānot Timura kapu, tiks izraisīts postošs karš.
Tomēr racējus tādi brīdinājumi nespējuši apturēt. Arheologu grupas dalībnieki vēlāk stāstīja, ka jau kapeņu atrakšanas laikā jutuši neizskaidrojamas trauksmes sajūtas. Arī izmantojamās ierīces bieži niķojušās - kapu plāksnes pacelšanas vinča ne reizi vien vienkārši atteikusies darboties. Ar lielām pūlēm tomēr kapu izdevies atsegt, bet kapu plāksnes pacelšanai pagāja visa diena.
Nekādu dārgumu, ja neskaita Tamerlana skeletu, atrast viņiem neizdevās. Bet jau nākamajā rītā tika saņemta ziņa, ka ir sācies karš. Staļinu stāsts par Tamerlana lāstu sasniedza gadu vēlāk, un viņš nolēma šo lāstu izmantot pa savam. Tamerlana mirstīgās atliekas iekrāva lidmašīnā un tika vizinātas virs frontes līnijas, lai celtu karavīru cīņassparu un nosliektu par labu sev okultās pasaules spēku.
Pēc veiktās akcijas Staļins izdeva pavēli seno valdnieku apbedīt Samarkandas mauzolejā. Un tavu brīnumu - šis pasākums sakrīt ar krievu uzvaru Staļingradas kaujā. Valstī izplatās runas, ka pietika tikai apbedīt seno karavadoni, lai padomju valsts karā ņemtu virsroku.
Saites.
Timurs ().
